屹ٲ: nepieņemsim pasaules domāšanas veidu, liecināsim par Kristu
Silvija Krivteža - Vatikāns
Uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" Svētais tēvs skaidroja Lūkasa evaņģēlija fragmentu, kas tiek lasīts Parastā liturģiskā laika divdesmitajā svētdienā.
Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!
Šodien Evaņģēlijs mums piedāvā diezgan izaicinošu tekstu (sal. Lk 12,49-53), kurā Jēzus ar spēcīgiem tēliem un atklātību saka saviem mācekļiem, ka Viņa un visu to, kuri Viņam seko, misija nav tikai "ziediņi", bet gan "zīme, kam pretī runās" (sal. Lk 2,34).
Kungs norāda uz to, ar ko Viņam nāksies saskarties Jeruzalemē, kur Viņam pretosies, kur Viņs tiks nodots, arestēts, notiesāts, šaustīts un piesists krustā; kur Viņa vēsts, neskatoties uz to, ka tā runā par mīlestību un taisnīgumu, tiks noraidīta; kur tautas vadītāji nikni reaģēs uz Viņa sludināšanu. Arī daudzas kopienas, kurām evaņģēlists Lūkass adresēja savus rakstus, piedzīvoja to pašu. Kā vēsta Apustuļu darbi, tās bija miermīlīgas kopienas, kas, neskatoties uz saviem ierobežojumiem, centās pēc iespējas labāk dzīvot saskaņā ar sava Skolotāja mīlestības vēsti (sal. Apd 4,32-33). Tomēr tās cieta vajāšanas.
Tas viss mums atgādina, ka labais ne vienmēr atrod pozitīvu atsaucību. Un dažreiz tieši tāpēc, ka labā skaistums kaitina tos, kas to nepieņem, un tie, kas dara labu, sastopas ar asu pretestību, pat ar vardarbību un pazemojumiem. Būt patiesiem un rīkoties godīgi ir grūti, jo pasaulē ir cilvēki, kas izvēlas melus, un tāpēc sātans bieži cenšas kavēt labu cilvēku rīcību.
Tomēr Jēzus aicina mūs ar Viņa palīdzību nepadoties un nepieņemt šādu domāšanas veidu, bet turpināt rīkoties savā un visu labā, pat to cilvēku labā, kuri mums sagādā ciešanas. Viņš aicina mūs uz kāda augstprātību neatbildēt ar atriebību, bet palikt uzticīgiem patiesībai un mīlestībai. Mocekļi to apliecināja, izlejot savas asinis par ticību Kristum, un arī mēs dažādās dzīves situācijās un dažādos veidos varam viņus atdarināt.
Padomāsim, piemēram, par to cenu, kādu jāmaksā labam vecākam, ja viņš vēlas labi audzināt savus bērnus saskaņā ar veselīgiem principiem: agrāk vai vēlāk viņam būs jāprot teikt "nē", būs jāveic korekcijas, un tas viņam radīs sāpes. Tas pats attiecas uz skolotāju, kurš vēlas labi izglītot savus skolēnus, un uz ikvienu, kas cenšas konsekventi pildīt savus pienākumus saskaņā ar Evaņģēlija mācību.
Svētais Ignācijs no Antiohijas, ceļā uz Romu, kur viņš mirs mocekļa nāvē, rakstīja šīs pilsētas kristiešiem: "Es vēlos, lai jūs pieņemtu nevis cilvēki, bet Dievs" (Vēstule romiešiem, 2,1), un paskaidroja: "Man ir labāk mirt Jēzū Kristū, nekā valdīt pār zemes malām" (turpat, 6,1).
Lūgsim kopā Jaunavu Mariju, Mocekļu Karalieni, lai viņa palīdz mums būt uzticīgiem un drosmīgiem viņas Dēla lieciniekiem visās dzīves situācijās un atbalstīt brāļus un māsas, kuri šodien cieš savas ticības dēļ.