屹ٲ aicina apgūt viesmīlības mākslu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Neraugoties uz lielo karstumu, uz tikšanos ar Svēto tēvu Kastelgandolfo pilsētiņā sapulcējās simtiem cilvēku. Šī bija otrā svētdiena, kad pāvests skaitīja Angelus lūgšanu no savas vasaras rezidences. Viņa katehēzes galvenā tēma bija viesmīlība, kas labi saskan ar šo vasaras laiku. Leons XIV komentēja šīs dienas lasījumus un atgādināja par Ābrama un Sāras, kā arī māsu – Martas un Marijas viesmīlību.
“Katru reizi, kad mēs pieņemam aicinājumu uz Kunga mielastu un piedalāmies Euharistijas mielastā, pats Dievs nāk mums kalpot”, sacīja pāvests. “Tomēr mūsu Dievs vispirms prata kļūt par viesi, un arī šodien stāv pie mūsu durvīm un klauvē. (…) Tādējādi šajā vasaras svētdienā mēs varam apcerēt savstarpējās uzņemšanas spēli, bez kuras mūsu dzīve kļūst nabadzīga.”
屹ٲ atzina, ka ir nepieciešama pazemība, gan lai uzņemtu, gan arī lai mēs tiktu uzņemti. Ir nepieciešama smalkjūtība, uzmanība, atvērtība. Marta, par kuru Evaņģēlijs vēstī, ka ir aizņemta ar kalpošanu savam viesim Jēzum, ir dāsns cilvēks, bet Dievs aicina viņu uz kaut ko skaistāku par pašu dāsnumu. Viņš aicina viņu iziet no sevis.
“Mīļie brāļi un māsas, tikai tas liek uzplaukt mūsu dzīvei: atvērties kaut kam, kas novērš mūsu uzmanību no sevis un vienlaikus piepilda mūs”, teica Svētais tēvs. “Brīdī, kad Marta sūdzas, ka māsa atstājusi viņu vienu kalpot, Marija ir it kā zaudējusi laika izjūtu. Viņa ir Jēzus vārdu pārņemta. Viņa nav mazāk praktiska par savu māsu un arī ne mazāk dāsna. Taču viņa izmanto izdevību. Tāpēc Jēzus pārmet Martai, ka viņa ir palikusi ārpus tās dziļās saiknes, kas arī viņai dotu lielu prieku.”
Noslēgumā Leons XIV atgādināja, ka vasaras laiks var mums palīdzēt “palēnināt” tempu un kļūt līdzīgākiem Marijai nekā Martai. Dažreiz mēs nepiešķiram sev labāko daļu. Mums ir nepieciešams mazliet atpūsties, ar vēlmi vairāk apgūt viesmīlības mākslu. Atpūtas industrija vēlas mums pārdot visdažādākās pieredzes, bet varbūt tas nav tas, ko mēs meklējam – sacīja pāvests. Tas, ko mēs meklējam, ir bez maksas. Runa ir par īstu satikšanos, ko nevar nopirkt – satikšanos gan ar Dievu, gan ar citiem cilvēkiem, gan ar dabu. Mums ir tikai jākļūst par viesiem un tādiem, kas uzņem viesus: atbrīvot vietu un arī lūgt to; uzņemt un ļaut sevi uzņemt. Mums ir daudz ko saņemt, ne tikai dot. Ābrams un Sāra, kaut arī jau bija gados, atklāja, ka ir auglīgi, kad mierīgi uzņēma pašu Kungu trīs ceļinieku izskatā.
Romas bīskaps aicināja lūgt Dievmāti, kas savā klēpī uzņēma Kungu un kopā ar Jāzepu deva Viņam mājvietu. Viņā mirdz mūsu aicinājums, Baznīcas aicinājums palikt tādai mājvietai, kas ir atvērta visiem, lai turpinātu uzņemt savu Kungu, kurš lūdz atļauju ienākt.