MAP

屹ٲ: Euharistija mūs vieno ar Dievu

Svētdienas, 22. jūnija, pusdienlaikā pāvests Leons XIV vadīja mariānisko lūgšanu “Kunga eņģelis” un uzrunāja Svētā Pētera laukumā sapulcējušos Romas ticīgos un svētceļniekus no daudzām pasaules valstīm.

Jānis Evertovskis - Vatikāns

Leona XIV uzrunas pilnais teksts:

«Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!

Šodien daudzās valstīs tiek svinēti Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu – Corpus Domini – svētki, un Evaņģēlijs stāsta par brīnumu ar maizi un zivīm (sal. Lk 9, 11-17). Lai remdētu izsalkumu tūkstošiem cilvēku, kas bija atnākuši klausīties Viņu un lūgt dziedināšanu, Jēzus aicina apustuļus atnest Viņam to mazumiņu, kas viņiem ir, svētī maizi un zivis un liek viņiem izdalīt visiem. Rezultāts ir pārsteidzošs: ne tikai katrs saņem pietiekami daudz ēdiena, bet paliek arī pārpalikums (sal. Lk 9, 17).

Brīnums ir kaut kas vairāk par to, kas ir apbrīnas vērts; tā ir „zīme”, kas atgādina mums, ka jo vairāk mēs dalāmies Dieva dāvanās, pat ja tās ir visniecīgākās, jo vairāk tās vairojas.

Taču, lasot to visu Corpus Domini svētku dienā, mēs pārdomājam vēl dziļāku patiesību. Mēs zinām, ka katras cilvēciskās dalīšanās pamatā ir kāda cēlāka dalīšanās, kas ir jau pirms mūsējās: Dieva dalīšanās ar mums. Viņš, Radītājs, kas mums dāvāja dzīvību, kas, lai mūs glābtu, lūdza vienai no savām radībām kļūt par Viņa māti, dot Viņam trauslu, ierobežotu, mirstīgu ķermeni, tādu kā mūsējais, uzticēja viņai sevi kā bērns. Tādējādi Viņš līdz galam dalījās mūsu nabadzībā, izvēloties izmantot, lai mūs atpestītu, tieši to mazumiņu, ko mēs varējām Viņam sniegt (sal. Nicola Cabasilas, La vita in Cristo, IV, 3).

Padomāsim, cik skaisti ir, kad mēs dāvinām kādu dāvanu – varbūt nelielu, atbilstošu savām iespējām – un redzam, ka tā ir novērtēta no saņēmēja puses; cik priecīgi mēs esam, kad jūtam, ka, neskatoties uz tās vienkāršību, šī dāvana mūs vēl vairāk vieno ar mīļajiem. Redziet, Euharistijā starp mums un Dievu notiek tieši tas pats: Kungs pieņem, svētdara un svētī maizi un vīnu, ko mēs saliekam uz altāra kopā ar savas dzīves upuri, un pārvērš tos Kristus Miesā un Asinīs, mīlestības upurī par pasaules pestīšanu. Dievs vienojas ar mums, ar prieku pieņemot to, kas mums ir, un aicina mūs pievienoties Viņam, ar tādu pašu prieku saņemot un daloties Viņa mīlestības dāvanā. Tādējādi, kā saka Svētais Augustīns, “no kviešu graudiem, kas savākti kopā, veidojas viens maizes klaips, tāpat arī mīlestības vienotībā veidojas viens Kristus ķermenis” (Sermo 229/A, 2).

Mīļie, šovakar mēs dosimies Euharistiskajā procesijā. Mēs kopā svinēsim Svēto Misi un tad dosimies ceļā, nesot Vissvētāko Sakramentu pa mūsu pilsētas ielām. Mēs dziedāsim, lūgsimies un beigās pulcēsimies pie Svētās Marijas Madžore bazilikas, lai lūgtu Dieva svētību savām mājām, ģimenēm un visai cilvēcei. Lai šīs svinības kļūst par spožu zīmi mūsu apņēmībai katru dienu, sākot no altāra un Tabernākula, būt vienotības un miera nesējiem cits citam, daloties un mīlot.»

23 jūnijs 2025, 08:28

L’Angelus è una preghiera recitata in ricordo del Mistero perenne dell’Incarnazione tre volte al giorno: alle 6 della mattina, a mezzogiorno e alla sera verso le 18, momento nel quale viene suonata la campana dell’Angelus. Il nome Angelus deriva dal primo versetto della preghiera – Angelus Domini nuntiavit Mariae – che consiste nella lettura breve di tre semplici testi che vertono sull’Incarnazione di Gesù Cristo e la recita di tre Ave Maria. Questa preghiera è recitata dal Papa a Piazza San Pietro a mezzogiorno la domenica e nelle Solennità. Prima della recita dell’Angelus, il Pontefice tiene anche un breve discorso prendendo spunto dalle Letture del giorno. Seguono i saluti ai pellegrini.
Dalla Pasqua fino a Pentecoste, al posto dell’Angelus viene recitato il Regina Coeli, che è una preghiera in ricordo della Risurrezione di Gesù Cristo, al termine della quale viene recitato il Gloria per tre volte.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >