屹ٲ: "Atveries šai pasaulei, kas tevi biedē! Atveries attiecībām!"
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Arī šim laikam, kurā mēs dzīvojam, ir vajadzīga dziedināšana”, sacīja Leons XIV. “Mūsu pasauli pārņem vardarbības un naida gaisotne, kas dziļi ievaino cilvēka cieņu. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas slimo ar sociālo mediju ‘bulīmiju’: mēs esam hipersavienoti, tiekam bombardēti ar attēliem, dažkārt arī ar nepatiesiem vai sagrozītiem attēliem. Mēs esam pārpludināti ar neskaitāmiem ziņojumiem, kas mūsos izraisa pretrunīgu emociju vētru”.
屹ٲ atzina, ka šādā situācijā mums var rasties kārdinājums noslēgties, no visa norobežoties, negribēt vairs neko dzirdēt. Pat mūsu vārdi var tikt pārprasti, kā rezultātā mums pastāv risks noslēgties klusumā un vairs nekomunicēt ar citiem.
Ņemot to vērā, Svētais tēvs savā uzrunā pārdomāja lasījumu no Marka evaņģēlija (sal. 7, 31-37), kurā stāstīts par kurlmēmā izdziedināšanu. Šis vīrs varbūt nolēma vairs nerunāt, jo viņš nejutās saprasts. Tieši tāpat tas notiek mūsdienās. Ne jau viņš pats meklē dziedināšanu, bet citi viņu atved pie Jēzus. Varētu domāt, ka tie, kuri viņu atved pie Mācītāja, ir noraizējušies par viņa norobežošanos. Leons XIV norādīja, ka šajos cilvēkos, kas kurlmēmo ved pie Jēzus, var saskatīt Baznīcu, kura iestājas to labā, kuriem nav teikšanas vai kuri ir pazaudējuši spēju klausīties.
Jēzus rīcība sākotnēji var likties dīvaina. Viņš paņem kurlmēmo savrup no ļaudīm, liek savus pirkstus viņa ausīs, spļauj un aizskar viņa mēli. Tas palīdz mums labāk saprast, kas slēpās aiz šī vīra klusēšanas un noslēgšanās. Jēzus vispirms piedāvā savu kluso klātbūtni. Viņa žesti norāda uz dziļu tikšanos. Viņš saka tikai vienu vārdu: “Atveries”. 屹ٲ paskaidroja, ka šis vienkāršais un skaistais vārds ietver sevī aicinājumu, ko Jēzus adresē šim vīram, kas bija pārstājis klausīties un runāt.
Tas ir it kā Jēzus viņam teiktu: “Atveries šai pasaulei, kas tevi biedē! Atveries attiecībām, kas lika tev vilties! Atveries dzīvei, kurai tu atteicies stāties pretī!” Noslēgšanās, tik tiešām, nekad nav risinājums.
Pēc tikšanās ar Jēzu kurlmēmais vīrs sāk atkal runāt, pie tam to dara “pareizi”, un šī detaļa atklāj kādu dziļāku patiesību. Varbūt viņš klusēja, jo nezināja, kā runāt, vai arī nejutās pietiekami piemērots. Cik gan bieži mēs pārtraucam runāt, jo nejūtamies saprasti! Tāpēc mums visiem ir jālūdz, lai Kungs dziedina mūsu saziņas veidu – ne tikai lai mēs paši būtu prasmīgāki, bet arī, lai ar saviem vārdiem nenodarītu pāri citiem.
Runāt pareizi ir tikai ceļa sākums – piebilda pāvests. Jēzus vēl neļauj šim vīram stāstīt citiem par to, kas ar viņu atgadījās. Šeit Leons XIV paskaidroja, ka, lai mēs patiesi iepazītu Jēzu, ir jānoiet noteikts ceļš, jābūt kopā ar Viņu, arī ciešanās. Kad mēs būsim redzējuši Viņu pazemotu un cietošu, kad piedzīvosim Viņa Krusta pestījošo spēku, tad varēsim teikt, ka esam Viņu patiešām iepazinuši.
Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgt Kungu, lai Viņš iemāca sazināties godīgi un prātīgi; lūgties par visiem tiem, kurus ir ievainojuši citu cilvēku vārdi; lūgties par Baznīcu, lai tā nekad neatkāptos no sava uzdevuma vest cilvēkus pie Jēzus, lai tādā veidā tie varētu klausīties Viņa Vārdu, tikt dziedināti un paši kļūtu par pestīšanas vēsts atklājējiem citiem.