MAP

Jubilejas audience 14.06.25 Jubilejas audience 14.06.25  (@VATICAN MEDIA)

Leons XIV: tur, kur slienas mūri, celsim tiltus

Sestdien, 14. jūnijā, pāvests Leons XIV atsāka jubilejas audiences, ko šogad bija iesācis jau pāvests Francisks. To pārdomas ir veltītas cerības tematam. Tā kā Romā ir liels karstums, tad audience notika nevis Svētā Pētera laukumā, bet bazilikā, kur sapulcējās aptuveni 6 tk. cilvēku.

Silvija Krivteža – Vatikāns

Leona XIV uzrunas pilnais teksts:

«Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Miers lai ir ar jums!

Dārgie brāļi un māsas,

Šorīt atsāksim jubilejas audiences, kuras pāvests Francisks iesāka janvārī, katru reizi aicinot pārdomāt par konkrētu cerības teologālā tikuma aspektu un kādu garīgu personību, kas par to liecināja. Tāpēc turpināsim iesākto ceļu kā cerības svētceļnieki!

Mūs visus vieno caur apustuļiem nodotā cerība. Apustuļi redzēja Jēzū zemi, kas savienota ar debesīm: viņi ar savām acīm, ausīm un rokām pieņēma dzīvības Vārdu. Jubileja ir atvērtas durvis uz šo noslēpumu. Jubilejas gads vieno Dieva pasauli ar mūsu pasauli. Tas aicina mūs nopietni uztvert to, par ko mēs katru dienu lūdzam: "Kā Debesīs, tā arī virs zemes." Tā ir mūsu cerība. Šodien mēs vēlamies padziļināt šo aspektu: cerēt nozīmē vienot.

Viens no izcilākajiem kristiešu teologiem, Lionas bīskaps Irenejs, mums palīdzēs atklāt, cik skaista un aktuāla ir šī cerība. Irenejs, dzimis Mazāzijā, ieguva izglītību starp tiem, kuri bija pazinuši apustuļus. Vēlāk viņš ieradās Eiropā, jo Lionā jau bija nodibināta kristiešu kopiena, no kuriem daudzi nāca no viņa dzimtenes. Cik brīnišķīgi, ka mēs to atceramies šeit, Romā, Eiropā! Evaņģēlijs tika atnests uz šo kontinentu no ārpuses. Arī šodien migranti var atdzīvināt ticību valstīs, kuras tos uzņem. Evaņģēlija vēsts ienāk no ārpuses. Irenejs vieno Austrumus un Rietumus. Tā ir cerības zīme, kas atgādina, ka tautas joprojām spēj bagātināt viena otru.

Irenejam ir vēl kāds dārgums, ko mums dāvināt. Doktrinālās domstarpības, kādas radās kristiešu kopienā, iekšējie konflikti un ārējās vajāšanas, viņu neatbaidīja. Gluži pretēji, sašķeltajā pasaulē viņš iemācījās domāt dziļāk, arvien vairāk pievēršot uzmanību Jēzum. Irenejs kļuva par Viņa personības, Viņa miesas dziedoni. Viņš saprata, ka Viņā tas, kas mums šķiet pretstati, ir apvienots. Jēzus nav mūris, kas šķir, bet durvis, kas mūs vieno. Mums jāpaliek Viņā un jānošķir realitāte no ideoloģijām.

Dārgie brāļi un māsas, arī šodien idejas var padarīt cilvēkus trakus, vārdi var nogalināt. Miesa ir tas, no kā mēs visi esam veidoti; tas, kas mūs vieno ar zemi un citām būtnēm. Jēzus miesa ir jāpieņem un jāapcer katrā brālī un māsā, katrā radībā. Ieklausoties miesas saucienā, mēs sadzirdēsim, kā mūsu vārdu sauc citu sāpes. Bauslis, ko esam saņēmuši no paša sākuma, ir savstarpējas mīlestības bauslis. Tas ir ierakstīts mūsu miesā pirms jebkura likuma.

Irenejs, vienotības skolotājs, māca mums nevis pretstatīt, bet vienot. Gudrība nav tur, kur tā šķir, bet gan tur, kur tā vieno. Atšķirība ir noderīga, bet nekad sadalīšana. Jēzus ir mūžīgā dzīvība starp mums: Viņš apvieno pretstatus un padara iespējamu vienotību.

Mēs esam cerības ceļinieki, jo starp cilvēkiem, tautām un radībām ir nepieciešams kāds, kas palīdz virzīties uz vienotību. Tad citi sekos mums. Tāpat kā Irenejs Lionā otrajā gadsimtā, tā arī mēs atgriežamies savās pilsētās, lai celtu tiltus tur, kur šodien slienas mūri. Atvērsim durvis, vienosim pasaules, un mums būs cerība.»

14 jūnijs 2025, 11:09

Jaunākās audiences

Lasīt visu >