ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

Leons XIV: es l¨±dzos par ?imen¨¥m, kas cie? no kara

Ar l¨±g?anu ¡°Debesu Karaliene¡± sv¨¥tdienas, 1. j¨±nija, pusdienlaik¨¡ nosl¨¥dz¨¡s ?ime?u, b¨¥rnu un vecvec¨¡ku jubilejas svin¨©bu Sv¨¥t¨¡ Mise. T¨¡s beig¨¡s p¨¡vests Leons XIV sirsn¨©gi sveica visus svin¨©bu dal¨©bniekus, kas p¨¡rst¨¡v¨¥ja 131 valsti.

J¨¡nis Evertovskis ¨C ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

¡°Es esmu priec¨©gs redz¨¥t tik daudz b¨¥rnu, kas atdz¨©vina m¨±su cer¨©bu! Sveicu visas ?imenes, maz¨¡s m¨¡jas bazn¨©cas, kur¨¡s tiek uz?emts un nodots t¨¡l¨¡k Eva??¨¥lijs¡±, sac¨©ja Leons XIV. Vi?? atg¨¡din¨¡ja sava priek?te?a J¨¡?a P¨¡vila II teikto, ka ?imene ir c¨¥lusies no m¨©lest¨©bas, ar k¨¡du Rad¨©t¨¡js ap?em savu rad¨©to pasauli, un v¨¥l¨¥ja, lai m¨±su ?imen¨¥s vienm¨¥r pieaug tic¨©ba, cer¨©ba un m¨©lest¨©ba! Sv¨¥tais t¨¥vs ¨©pa?i sveicin¨¡ja vecvec¨¡kus un vecos ?audis. ¡°J¨±s esat , kas esat ¨©sts tic¨©bas paraugs un iedvesmas avots jaunajai paaudzei¡±, vi?? uzsv¨¥ra. ¡°Paldies, ka ierad¨¡ties!¡±

Uzrunas turpin¨¡jum¨¡ p¨¡vests sveicin¨¡ja visus kl¨¡teso?os sv¨¥tce?niekus un atg¨¡din¨¡ja, ka ?aj¨¡ dien¨¡ It¨¡lij¨¡ un da?¨¡s cit¨¡s valst¨©s tiek svin¨¥ti Kunga Debesk¨¡p?anas sv¨¥tki. ¡°Tie ir ?oti skaisti sv¨¥tki, kas liek mums skat¨©ties uz m¨±su ?¨©szemes dz¨©ves ce?ojuma m¨¥r?i¡±, vi?? sac¨©ja. ?aj¨¡ kontekst¨¡ Leons XIV ar¨© past¨¡st¨©ja, ka sestdien Bra?ev¨¡, Polij¨¡), notika m¨¡sas Kristofas Klomfasas un vi?as ?etrpadsmit biedre?u ¨C Sv¨¥t¨¡s Katr¨©nas kongreg¨¡cijas m¨¡su beatifik¨¡cijas svin¨©bas. ?¨©s m¨¡sas Otr¨¡ pasaules kara laik¨¡, neskatoties uz naidu un pret kato?tic¨©bu izv¨¥rsto teroru, turpin¨¡ja kalpot slimajiem un b¨¡re?iem. 1945. gad¨¡ vi?as nogalin¨¡ja Sarkan¨¡s armijas karav¨©ri. ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ apliecin¨¡ja, ka nov¨¥l jauno sv¨¥t¨©go mocek?u aizbildniec¨©bai visas klosterm¨¡sas, kas vis¨¡ pasaul¨¥ nesavt¨©gi velt¨© savu dz¨©vi Dieva valst¨©bas izplat¨©?anai.

P¨¥c tam Leons XIV atg¨¡din¨¡ja, ka sv¨¥tdien, 1. j¨±nij¨¡, tiek atz¨©m¨¥ta Pasaules soci¨¡lo komunik¨¡ciju diena, un pateic¨¡s ¡°mediju darbiniekiem, kuri, r¨±p¨¥joties par zi?u ¨¥tisko kvalit¨¡ti, pal¨©dz ?imen¨¥m to audzin¨¡?anas uzdevum¨¡¡±.

Uzrunas nosl¨¥gum¨¡ p¨¡vests l¨±dz¨¡s, ¡°lai Jaunava Marija sv¨¥t¨© ?imenes un atbalsta vi?as vi?u gr¨±t¨©b¨¡s¡±. ¡°Es ¨©pa?i dom¨¡ju par t¨¡m ?imen¨¥m, kas cie? no kara Tuvajos Austrumos, Ukrain¨¡ un cit¨¡s pasaules da?¨¡s¡±, vi?? sac¨©ja. ¡°Lai Dieva M¨¡te pal¨©dz mums kop¨¡ iet miera ce?u¡±.

01 j¨±nijs 2025, 13:08

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no ?etr¨¡m mari¨¡niskaj¨¡m antifon¨¡m (p¨¡r¨¥j¨¡s ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gad¨¡ p¨¡vests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laik¨¡ t¨¡, st¨¡vot k¨¡j¨¡s, tiktu skait¨©ta l¨±g?anas ¡°Kunga e??elis¡± viet¨¡, k¨¡ uzvaras p¨¡r n¨¡vi apliecin¨¡jumu. ?o l¨±g?anu skaita no Lieldienu sv¨¥tdienas l¨©dz Vasarsv¨¥tkiem.
?¨© antifona, l¨©dz¨©gi k¨¡ ¡°Kunga e??elis¡±, tiek skait¨©ta tr¨©s reizes dien¨¡: r¨©t¨¡, pusdienlaik¨¡ un vakar¨¡, t¨¡d¨¡ veid¨¡ veltot dienu Dievam un Marijai.
?¨© sen¨¡ antifona, saska?¨¡ ar tautas dievb¨©j¨©bu, var¨¥ja rasties VI vai X gadsimt¨¡. Dokumentos t¨¡ piemin¨¥ta XIII gadsimta pirmaj¨¡ pus¨¥, kad tika ietverta francisk¨¡?u brevi¨¡r¨¡. L¨±g?ana sast¨¡v no ?etriem ¨©siem teikumiem, no kuriem katrs nosl¨¥dzas ar Alleluja. T¨¡ ir l¨±g?ana, ar kuru tic¨©gie v¨¥r?as pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kop¨¡ ar vi?u priec¨¡tos par Kristus aug?¨¡mcel?anos.
2015. gada 6. apr¨©l¨©, n¨¡kamaj¨¡ dien¨¡ p¨¥c Lieldien¨¡m, apcer¨¥ pirms l¨±g?anas Regina Coeli p¨¡vests Francisks skaidroja, k¨¡dai ir j¨¡b¨±t m¨±su sirds nost¨¡jai ?¨©s l¨±g?anas laik¨¡:
¡°... m¨¥s v¨¥r?amies pie Marijas, aicinot vi?u priec¨¡ties, jo Tas, ko vi?a nesa sav¨¡ kl¨¥p¨©, ir aug?¨¡mc¨¥lies, k¨¡ bija apsol¨©jis, un m¨¥s pa?aujamies Vi?a aizbildniec¨©bai. Paties¨©b¨¡ m¨±su prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo vi?a ir t¨¡, kas ar tic¨©bu sarg¨¡ja un sarg¨¡ J¨¥zus nosl¨¥pumu. Skait¨©sim ?o l¨±g?anu ar b¨¥rna sirdi, kuri ir laim¨©gi, jo vi?u M¨¡te ir laim¨©ga¡±.

P¨¥d¨¥jie 'Kunga e??elis'

Las¨©t visu >