ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

Romas b¨©skaps kalpo µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s vienot¨©bai

29. j¨±nija pusdienlaik¨¡ p¨¡vests Leons XIV no Apustulisk¨¡s pils loga uzrun¨¡ja Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukum¨¡ sapulc¨¥ju?os sv¨¥tce?niekus no daudz¨¡m valst¨©m. P¨¡rdomas pirms l¨±g?anas "Kunga e??elis" vi?? velt¨©ja Romas debes¨©gajiem aizbild?iem. Sv¨¥to P¨¥tera un P¨¡vila sv¨¥tkos Kon?iliacione ielu, kas ved uz baziliku, un Pija XII laukumu katru garu rot¨¡ kr¨¡??i ziedu pakl¨¡ji.

Silvija Krivte?a ¨C ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

«D¨¡rgie br¨¡?i un m¨¡sas, jauku sv¨¥tdienu!

?odien ir lieli sv¨¥tki Romas µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹i, kas dzimusi no apustu?u P¨¥tera un P¨¡vila liec¨©bas un kas ir bag¨¡tin¨¡ta ar vi?u un daudzu tic¨©bas mocek?u asin¨©m. Ar¨© ?odien vis¨¡ pasaul¨¥ ir kristie?i, kuri Eva??¨¥lija sp¨¥k¨¡ k?¨±st d¨¡sni un drosm¨©gi, pat ja tas maks¨¡ vi?iem dz¨©v¨©bu. Runa ir par asins ekumenismu, neredzamu, bet dzi?u krist¨©go Bazn¨©cu vienot¨©bu, kas tom¨¥r v¨¥l nav piln¨©g¨¡ un redzam¨¡ kop¨©b¨¡. T¨¡p¨¥c ?aj¨¡ svin¨©gaj¨¡ sv¨¥tku dien¨¡ es v¨¥los apliecin¨¡t, ka mans b¨©skapa kalpojums ir kalpo?ana vienot¨©bai un ka Romas µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ ir saist¨©ta ar sv¨¥to P¨¥tera un P¨¡vila asin¨©m, lai m¨©lest¨©b¨¡ kalpotu vis¨¡m Bazn¨©c¨¡m.

Klints, no kuras P¨¥teris dab¨±ja savu v¨¡rdu, ir Kristus. Akmeni, ko cilv¨¥ki atmeta, Dievs padar¨©ja par st¨±rakmeni. ?is laukums un Pontifik¨¡l¨¡s Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera un Sv¨¥t¨¡ P¨¡vila bazilikas mums st¨¡sta, ka ?¨© p¨¡rveide joproj¨¡m turpin¨¡s. T¨¡s atrodas biju?aj¨¡s pils¨¥tas nomal¨¥s, "aiz m¨±riem", k¨¡ saka l¨©dz pat ?ai dienai. Tas, ko m¨¥s redzam k¨¡ lielu un god¨©bas pilnu, iepriek? tika noraid¨©ts un izraid¨©ts, jo bija pretrun¨¡ ar pasaules mentalit¨¡ti. Tie, kas seko J¨¥zum, iet pa Sv¨¥t¨©bu ce?u, kur gara nabadz¨©ba, l¨¥npr¨¡t¨©ba, ?¨¥lsird¨©ba, sl¨¡pes p¨¥c taisn¨©bas, darbs miera lab¨¡ sastopas ar pretest¨©bu un pat vaj¨¡?an¨¡m. Un tom¨¥r Dieva god¨©ba atmirdz vi?a draugos un veido vi?us ce?¨¡ no atgrie?an¨¡s uz atgrie?anos.

D¨¡rgie br¨¡?i un m¨¡sas, pie apustu?u kapiem, kas t¨±ksto?iem gadu ir bijusi sv¨¥tce?ojumu vieta, ar¨© m¨¥s atkl¨¡jam, ka varam dz¨©vot no atgrie?an¨¡s uz atgrie?anos. Jaun¨¡ Der¨©ba nesl¨¥pj to cilv¨¥ku k?¨±das, pretrunas, gr¨¥kus, kurus m¨¥s godin¨¡m k¨¡ visliel¨¡kos apustu?us. Vi?u di?enumu paties¨©b¨¡ veidoja piedo?ana. Aug?¨¡mceltais vair¨¡kk¨¡rt g¨¡ja p¨¥c vi?iem, lai vad¨©tu vi?us pa savu ce?u. J¨¥zus nekad neaicina tikai vienu reizi. T¨¡p¨¥c m¨¥s visi vienm¨¥r varam saglab¨¡t cer¨©bu, k¨¡ mums to atg¨¡dina ar¨© Jubileja.

Br¨¡?i un m¨¡sas, vienot¨©ba Bazn¨©c¨¡ un starp Bazn¨©c¨¡m balst¨¡s uz piedo?anas un savstarp¨¥jas uztic¨¥?an¨¡s. S¨¡kot ar m¨±su ?imen¨¥m un m¨±su kopien¨¡m. Jo, ja J¨¥zus mums uzticas, ar¨© m¨¥s varam uztic¨¥ties viens otram Vi?a v¨¡rd¨¡. Lai apustu?i P¨¥teris un P¨¡vils kop¨¡ ar Vissv¨¥t¨¡ko Jaunavu Mariju aizl¨±dz par mums, lai ?aj¨¡ sa??eltaj¨¡ pasaul¨¥ µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ var¨¥tu b¨±t par kop¨©bas m¨¡j¨¡m un skolu.»

29 j¨±nijs 2025, 12:46

L¡¯Angelus ¨¨ una preghiera recitata in ricordo del Mistero perenne dell¡¯Incarnazione tre volte al giorno: alle 6 della mattina, a mezzogiorno e alla sera verso le 18, momento nel quale viene suonata la campana dell¡¯Angelus. Il nome Angelus deriva dal primo versetto della preghiera ¨C Angelus Domini nuntiavit Mariae ¨C che consiste nella lettura breve di tre semplici testi che vertono sull¡¯Incarnazione di Ges¨´ Cristo e la recita di tre Ave Maria. Questa preghiera ¨¨ recitata dal Papa a Piazza San Pietro a mezzogiorno la domenica e nelle Solennit¨¤. Prima della recita dell¡¯Angelus, il Pontefice tiene anche un breve discorso prendendo spunto dalle Letture del giorno. Seguono i saluti ai pellegrini.
Dalla Pasqua fino a Pentecoste, al posto dell¡¯Angelus viene recitato il Regina Coeli, che ¨¨ una preghiera in ricordo della Risurrezione di Ges¨´ Cristo, al termine della quale viene recitato il Gloria per tre volte.

P¨¥d¨¥jie 'Kunga e??elis'

Las¨©t visu >