ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ: neaizmirs¨©sim kar¨¡ cietu?os

P¨¡vesta Leona XIV pontifik¨¡ta inaugur¨¡cijas Sv¨¥t¨¡ Mise nosl¨¥dz¨¡s ar Lieldienu laik¨¡ skait¨©to l¨±g?anu "Debesu Karaliene". Pirms t¨¡s jaunais Romas b¨©skaps ¨©s¨¡ uzrun¨¡ aicin¨¡ja l¨±gties par br¨¡?iem un m¨¡s¨¡m, kas cie? vardarb¨©bu, badu un netaisn¨©bu.

Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ sveica un pateic¨¡s gan Romas iedz¨©vot¨¡jiem, gan sv¨¥tce?niekiem no da?¨¡d¨¡m pasaules mal¨¡m. "?pa?u pateic¨©bu es izsaku ofici¨¡laj¨¡m deleg¨¡cij¨¡m no daudz¨¡m valst¨©m, k¨¡ ar¨© Bazn¨©cu un eklezi¨¡lo kopienu un citu reli?iju p¨¡rst¨¡vjiem. Sirsn¨©gi sveicu sv¨¥tce?niekus, kas ir ieradu?ies no visiem kontinentiem, lai atz¨©m¨¥tu µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s br¨¡l¨©bu jubileju. Mani d¨¡rgie draugi, paldies jums par ?¨© liel¨¡ tautas dievbij¨©bas mantojuma sarg¨¡?anu un uztur¨¥?anu!" ¨C v¨¥r?oties pie jubilejas pas¨¡kuma dal¨©bniekiem, sac¨©ja Leons XIV.

"Sv¨¥t¨¡s Mises laik¨¡ es sp¨¥c¨©gi sajutu p¨¡vesta Franciska gar¨©go kl¨¡tb¨±tni, kur? m¨±s pavada no Debes¨©m," atzina p¨¡vests. "?aj¨¡ sv¨¥to sadraudz¨©bas dimensij¨¡ es v¨¥los jums atg¨¡din¨¡t, ka vakar ?amber¨©, Francij¨¡, tika beatific¨¥ts t¨¥vs Kamils Kosta de Bod?¨¡rs (Camille Costa de Beauregard), kur? dz¨©voja 19. un 20. gadsimtu mij¨¡ un bija pastor¨¡l¨¡s m¨©lest¨©bas liecinieks".

Paliekot tic¨©bas priek¨¡ un sadraudz¨©b¨¡, m¨¥s nedr¨©kstam aizmirst m¨±su br¨¡?us un m¨¡sas, kas cie? kara d¨¥?. Gaz¨¡ b¨¥rni, ?imenes un vec¨¡ka gadag¨¡juma cilv¨¥ki cie? badu. Mjanm¨¡ kaujas ir p¨¡rtrauku?as daudzu jaunu, nevain¨©gu cilv¨¥ku dz¨©v¨©bas. Cie?anu nomoc¨©t¨¡ Ukraina ar cer¨©bu gaida sarunas par taisn¨©ga un ilgsto?a miera pan¨¡k?anu.

Uzticot Jaunavai Marijai Romas b¨©skapa, univers¨¡l¨¡s µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s Gana kalpojumu, no "P¨¥tera laivas" m¨¥s raug¨¡mies uz vi?u, J¨±ras zvaigzni, Lab¨¡ padoma M¨¡ti, k¨¡ uz cer¨©bas z¨©mi. Ar Marijas aizbildniec¨©bu m¨¥s l¨±dzam miera d¨¡vanu, atbalstu un mierin¨¡jumu tiem, kas cie?, un ?¨¥last¨©bu mums visiem b¨±t par aug?¨¡mc¨¥lu?¨¡ Kunga lieciniekiem m¨±sdienu pasaul¨¥.

18 maijs 2025, 13:11

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no ?etr¨¡m mari¨¡niskaj¨¡m antifon¨¡m (p¨¡r¨¥j¨¡s ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gad¨¡ p¨¡vests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laik¨¡ t¨¡, st¨¡vot k¨¡j¨¡s, tiktu skait¨©ta l¨±g?anas ¡°Kunga e??elis¡± viet¨¡, k¨¡ uzvaras p¨¡r n¨¡vi apliecin¨¡jumu. ?o l¨±g?anu skaita no Lieldienu sv¨¥tdienas l¨©dz Vasarsv¨¥tkiem.
?¨© antifona, l¨©dz¨©gi k¨¡ ¡°Kunga e??elis¡±, tiek skait¨©ta tr¨©s reizes dien¨¡: r¨©t¨¡, pusdienlaik¨¡ un vakar¨¡, t¨¡d¨¡ veid¨¡ veltot dienu Dievam un Marijai.
?¨© sen¨¡ antifona, saska?¨¡ ar tautas dievb¨©j¨©bu, var¨¥ja rasties VI vai X gadsimt¨¡. Dokumentos t¨¡ piemin¨¥ta XIII gadsimta pirmaj¨¡ pus¨¥, kad tika ietverta francisk¨¡?u brevi¨¡r¨¡. L¨±g?ana sast¨¡v no ?etriem ¨©siem teikumiem, no kuriem katrs nosl¨¥dzas ar Alleluja. T¨¡ ir l¨±g?ana, ar kuru tic¨©gie v¨¥r?as pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kop¨¡ ar vi?u priec¨¡tos par Kristus aug?¨¡mcel?anos.
2015. gada 6. apr¨©l¨©, n¨¡kamaj¨¡ dien¨¡ p¨¥c Lieldien¨¡m, apcer¨¥ pirms l¨±g?anas Regina Coeli p¨¡vests Francisks skaidroja, k¨¡dai ir j¨¡b¨±t m¨±su sirds nost¨¡jai ?¨©s l¨±g?anas laik¨¡:
¡°... m¨¥s v¨¥r?amies pie Marijas, aicinot vi?u priec¨¡ties, jo Tas, ko vi?a nesa sav¨¡ kl¨¥p¨©, ir aug?¨¡mc¨¥lies, k¨¡ bija apsol¨©jis, un m¨¥s pa?aujamies Vi?a aizbildniec¨©bai. Paties¨©b¨¡ m¨±su prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo vi?a ir t¨¡, kas ar tic¨©bu sarg¨¡ja un sarg¨¡ J¨¥zus nosl¨¥pumu. Skait¨©sim ?o l¨±g?anu ar b¨¥rna sirdi, kuri ir laim¨©gi, jo vi?u M¨¡te ir laim¨©ga¡±.

P¨¥d¨¥jie 'Kunga e??elis'

Las¨©t visu >