ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

Leons XIV: Kungs m¨±s aicina b¨±t l¨©dzj¨±t¨©giem

Lieldienu laika sestaj¨¡ sv¨¥tdien¨¡ Leons XIV uzrun¨¡ pirms l¨±g?anas ¡°Debesu Karaliene¡± uzsv¨¥ra, ka, pat ja m¨¥s esam v¨¡ji, Dievs m¨±s pavada ar savu Garu un padara par savas m¨©lest¨©bas instrumentiem pret citiem, sabiedr¨©bu un pasauli. ?¨© bija pirm¨¡ reize p¨¥c ilg¨¡ka laika, kad p¨¡vests uzrun¨¡ja tic¨©gos no Apustulisk¨¡s pils loga. P¨¥d¨¥jo l¨±g?anu ¡°Kunga e??elis¡± no turienes vad¨©ja Francisks 2. febru¨¡r¨© (pirms gandr¨©z ?etriem m¨¥ne?iem).

J¨¡nis Evertovskis ¨C ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

25. maija pusdienlaik¨¡ Leons XIV koment¨¥ja J¨¡?a eva??¨¥lija fragmentu, kur¨¡ las¨¡m, ka J¨¥zus apsola saviem m¨¡cek?iem Sv¨¥t¨¡ Gara d¨¡vanu. ?is apsol¨©jums ir katram tic¨©gajam adres¨¥ts aicin¨¡jums dz¨©vot tic¨©b¨¡, lai b¨±tu Sv¨¥t¨¡ Gara templis. ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ uzsv¨¥ra, ka katra m¨¡sa un katrs br¨¡lis ir Dieva m¨¡joklis un vi?a kl¨¡tb¨±tne ¨©pa?i atkl¨¡jas mazajos, nabadz¨©gajos un tajos, kas cie?. Tas noz¨©m¨¥, ka mums j¨¡b¨±t v¨¥r¨©giem un l¨©dzj¨±t¨©giem kristie?iem. Leons XIV l¨±dza Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukum¨¡ sapulc¨¥ju?os tic¨©gos un visus, kuri vi?a uzrunu klaus¨©j¨¡s tie?saist¨¥, atbalst¨©t ar¨© vi?u ar sav¨¡m l¨±g?an¨¡m un tuvumu.

P¨¡vesta Leona XIV uzrunas pilnais teksts:

«D¨¡rgie br¨¡?i un m¨¡sas, jauku sv¨¥tdienu!

Es esmu v¨¥l kalpo?anas j¨±su vid¨± s¨¡kum¨¡, un vispirms v¨¥los pateikties par j¨±su m¨©lest¨©bu, ko man izr¨¡d¨¡t, un l¨±gt j¨±s atbalst¨©t mani ar sav¨¡m l¨±g?an¨¡m un tuvumu.

Vis¨¡, uz ko Kungs m¨±s aicina, gan dz¨©ves, gan tic¨©bas ce?¨¡, m¨¥s da?k¨¡rt j¨±tamies nepiem¨¥roti. Tom¨¥r tie?i ?¨©s sv¨¥tdienas Eva??¨¥lijs (sal. J? 14, 23-29) saka, ka mums nav j¨¡skat¨¡s uz saviem sp¨¥kiem, bet uz Kunga ?¨¥lsird¨©bu, kas m¨±s izv¨¥l¨¥jies, esot dro?iem, ka Sv¨¥tais Gars m¨±s vada un m¨¡ca mums visu.

Apustu?iem, kuri M¨¡c¨©t¨¡ja n¨¡ves priek?vakar¨¡ ir satraukti un nom¨¡kti un jaut¨¡, k¨¡ vi?i var¨¥s turpin¨¡t un liecin¨¡t par Dieva Valst¨©bu, J¨¥zus pazi?o par Sv¨¥t¨¡ Gara d¨¡vanu ar ?o br¨©ni??¨©go apsol¨©jumu: ¡°Ja kas mani m¨©l, tas manus v¨¡rdus pild¨©s, un mans T¨¥vs vi?u m¨©l¨¥s, un m¨¥s n¨¡ksim pie t¨¡ un ?emsim m¨¡jvietu vi?¨¡¡± (23. p.).

T¨¡d¨¥j¨¡di J¨¥zus atbr¨©vo m¨¡cek?us no vis¨¡m raiz¨¥m un ba?¨¡m un var vi?iem teikt: ¡°Lai j¨±su sirdis neuztraucas un neb¨©stas!¡± (27. p.). Ja m¨¥s paliekam Vi?a m¨©lest¨©b¨¡, tad patie?¨¡m Vi?? pats apmetas m¨±sos, m¨±su dz¨©ve k?¨±st par Dieva templi, un ?¨© m¨©lest¨©ba m¨±s apgaismo, tai par¨¡d¨¡s vieta m¨±su dom¨¡?an¨¡ un izv¨¥l¨¥s, l¨©dz pat tam, ka t¨¡ izple?as uz citiem un izstaro vis¨¡s m¨±su dz¨©ves situ¨¡cij¨¡s.

Redziet, br¨¡?i un m¨¡sas, ?¨© Dieva m¨¡jvieta m¨±sos ir Sv¨¥t¨¡ Gara d¨¡vana, kas m¨±s ?em pie rokas un ?auj mums ikdienas dz¨©v¨¥ piedz¨©vot Dieva kl¨¡tb¨±tni un tuvumu, padarot m¨±s par Vi?a m¨¡jvietu.

Ir skaisti, ka, raugoties uz savu aicin¨¡jumu, uz realit¨¡ti un cilv¨¥kiem, kas mums uztic¨¥ti, uz saviem pien¨¡kumiem, uz savu kalpo?anu Bazn¨©c¨¡, katrs no mums var ar p¨¡rliec¨©bu teikt: kaut ar¨© es esmu v¨¡j?, Kungs nekaunas par manu cilv¨¥c¨©bu, taisni pret¨¥ji, Vi?? n¨¡k un iem¨¡jo man¨©. Vi?? pavada mani ar savu Garu, apgaismo mani un padara mani par savas m¨©lest¨©bas instrumentu pret citiem, pret sabiedr¨©bu, pret pasauli.

M¨©?ie, uz ?¨© apsol¨©juma pamata staig¨¡sim tic¨©bas priek¨¡, lai m¨¥s b¨±tu Kunga sv¨¥tais templis. Ap?emsimies nest Vi?a m¨©lest¨©bu visur, atceroties, ka katra m¨¡sa un katrs br¨¡lis ir Dieva m¨¡joklis un ka Vi?a kl¨¡tb¨±tne ¨©pa?i atkl¨¡jas mazajos, nabagos un tajos, kas cie?, l¨±dzot, lai m¨¥s b¨±tu uzman¨©gi un l¨©dzj¨±t¨©gi kristie?i.

Un uztic¨¥simies visi Dievm¨¡tes Marijas aizbildniec¨©bai. Sv¨¥t¨¡ Gara darb¨©bas rezult¨¡t¨¡ vi?a k?uva par ¡°Dievam velt¨©tu m¨¡jvietu¡±. Kop¨¡ ar vi?u ar¨© m¨¥s varam piedz¨©vot prieku uz?emt Kungu un b¨±t par Vi?a m¨©lest¨©bas z¨©mi un instrumentu.»

25 maijs 2025, 14:03

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no ?etr¨¡m mari¨¡niskaj¨¡m antifon¨¡m (p¨¡r¨¥j¨¡s ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gad¨¡ p¨¡vests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laik¨¡ t¨¡, st¨¡vot k¨¡j¨¡s, tiktu skait¨©ta l¨±g?anas ¡°Kunga e??elis¡± viet¨¡, k¨¡ uzvaras p¨¡r n¨¡vi apliecin¨¡jumu. ?o l¨±g?anu skaita no Lieldienu sv¨¥tdienas l¨©dz Vasarsv¨¥tkiem.
?¨© antifona, l¨©dz¨©gi k¨¡ ¡°Kunga e??elis¡±, tiek skait¨©ta tr¨©s reizes dien¨¡: r¨©t¨¡, pusdienlaik¨¡ un vakar¨¡, t¨¡d¨¡ veid¨¡ veltot dienu Dievam un Marijai.
?¨© sen¨¡ antifona, saska?¨¡ ar tautas dievb¨©j¨©bu, var¨¥ja rasties VI vai X gadsimt¨¡. Dokumentos t¨¡ piemin¨¥ta XIII gadsimta pirmaj¨¡ pus¨¥, kad tika ietverta francisk¨¡?u brevi¨¡r¨¡. L¨±g?ana sast¨¡v no ?etriem ¨©siem teikumiem, no kuriem katrs nosl¨¥dzas ar Alleluja. T¨¡ ir l¨±g?ana, ar kuru tic¨©gie v¨¥r?as pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kop¨¡ ar vi?u priec¨¡tos par Kristus aug?¨¡mcel?anos.
2015. gada 6. apr¨©l¨©, n¨¡kamaj¨¡ dien¨¡ p¨¥c Lieldien¨¡m, apcer¨¥ pirms l¨±g?anas Regina Coeli p¨¡vests Francisks skaidroja, k¨¡dai ir j¨¡b¨±t m¨±su sirds nost¨¡jai ?¨©s l¨±g?anas laik¨¡:
¡°... m¨¥s v¨¥r?amies pie Marijas, aicinot vi?u priec¨¡ties, jo Tas, ko vi?a nesa sav¨¡ kl¨¥p¨©, ir aug?¨¡mc¨¥lies, k¨¡ bija apsol¨©jis, un m¨¥s pa?aujamies Vi?a aizbildniec¨©bai. Paties¨©b¨¡ m¨±su prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo vi?a ir t¨¡, kas ar tic¨©bu sarg¨¡ja un sarg¨¡ J¨¥zus nosl¨¥pumu. Skait¨©sim ?o l¨±g?anu ar b¨¥rna sirdi, kuri ir laim¨©gi, jo vi?u M¨¡te ir laim¨©ga¡±.

P¨¥d¨¥jie 'Kunga e??elis'

Las¨©t visu >