ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

Tic¨©gie l¨±dzas pie D?emelli slimn¨©cas par p¨¡vestu Tic¨©gie l¨±dzas pie D?emelli slimn¨©cas par p¨¡vestu  (ANSA)

±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ no slimn¨©cas pateicas par sirsn¨©bu un tuv¨©bu

Jau tre?o sv¨¥tdienu p¨¥c k¨¡rtas p¨¡vests Francisks, kur? atrodas Romas D?emelli slimn¨©c¨¡, dal¨¡s ar tic¨©gajiem ¨©s¨¡ v¨¥st¨©jum¨¡, ko public¨¥ Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla preses dienests.

Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

Sv¨¥tdien, 2. mart¨¡, Romas b¨©skaps skaidroja L¨±kasa eva??¨¥lija fragmentu, atg¨¡din¨¡ja par v¨¡juma ?¨¥last¨©bu, kas mudina uztic¨¥ties Dievam, un uzsv¨¥ra, ka no slimn¨©cas gultas kara bezj¨¥dz¨©ba ??iet v¨¥l briesm¨©g¨¡ka.

V¨¡juma sv¨¥t¨©ba

«M¨¡sas un br¨¡?i, es atkal s¨±tu savas p¨¡rdomas no slimn¨©cas, kur esmu jau vair¨¡kas dienas ¨¡rstu un medic¨©nas person¨¡la apr¨±p¨¥, kuriem sirsn¨©gi pateicos par uzman¨©bu, ar k¨¡du vi?i par mani r¨±p¨¥jas. Es sav¨¡ sird¨© j¨±tu «sv¨¥t¨©bu», kas sl¨¥pjas v¨¡jum¨¡, jo tie?i ?¨¡dos br¨©?os m¨¡c¨¡mies v¨¥l vair¨¡k pa?auties un uztic¨¥ties Kungam; taj¨¡ pa?¨¡ laik¨¡ es pateicos Dievam par to, ka man ir dota iesp¨¥ja mies¨¡ un gar¨¡ dal¨©ties daudzu slimu un cieto?u cilv¨¥ku situ¨¡cij¨¡,» turpina Sv¨¥tais t¨¥vs, izsakot pateic¨©bu par l¨±g?an¨¡m, «kas pace?as no daudzu tic¨©go sird¨©m vis¨¡ pasaul¨¥». ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ apliecina, ka vi?? j¨±t ?o gar¨©go tuv¨©bu, j¨±t, ka vi?u «nes» un atbalsta visa Dieva tauta.

Redze un gar?a

Da?us v¨¡rdus Sv¨¥tais t¨¥vs velt¨©ja fragmentam no L¨±kasa eva??¨¥lija 6. noda?as, kur¨¡ J¨¥zus m¨¡ca: «Vispirms izvelc ba??i no savas acs un tad l¨±ko izvilkt skabargu, kas ir tava br¨¡?a ac¨©». ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ skaidroja, ka ?aj¨¡ fragment¨¡ J¨¥zus mudina p¨¡rdom¨¡t divas no piec¨¡m cilv¨¥ka ma?¨¡m: redzi un gar?u. Attiec¨©b¨¡ uz pirmo no t¨¡m Kristus m¨±s aicina «tren¨¥t savas acis, lai sp¨¥tu uzman¨©gi v¨¥rot pasauli un ar m¨©lest¨©bu uzl¨±kot savu tuv¨¡ko». Jo tikai «sirsn¨©bas un r¨±pju, nevis nosod¨©juma pilns skatiens var k?¨±t par tikumu». Taj¨¡ pa?¨¡ laik¨¡ Sv¨¥tais t¨¥vs saka, ka, ja m¨±su pam¨¡c¨©ba «nav br¨¡l¨©ga, t¨¡ nav pam¨¡c¨©ba!».

J¨¥zus atg¨¡dina, ka «ikvienu koku paz¨©st p¨¥c aug?iem», un cilv¨¥ka aug?i var b¨±t vi?a v¨¡rdi, jo «no sirds p¨¡rpiln¨©bas run¨¡ vi?a mute!». P¨¥c sv¨¥t¨¡ P¨¥tera p¨¥cte?a teikt¨¡, ?aunuma kr¨¡jums ir «vardarb¨©bas pilni v¨¡rdi, nepatiesi, vulg¨¡ri v¨¡rdi», savuk¨¡rt lab¨¡ kr¨¡jums ir «taisn¨©gi un god¨©gi v¨¡rdi, kas pie??ir gar?u m¨±su sarun¨¡m».

Aicin¨¡jums uz mieru

«Es l¨±dzos ar¨© par jums. Es ¨©pa?i l¨±dzos par mieru pasaul¨¥. L¨±gsimies par cieto?o Ukrainu, par Palest¨©nu, Izra¨¥lu, Lib¨¡nu, Mjanmu, Sud¨¡nu un Kivu re?ionu,» aicina Sv¨¥tais t¨¥vs, nosl¨¥dzot savu uzrunu. «M¨¥s ar pa?¨¡v¨©bu steigsimies pie Vissv¨¥t¨¡k¨¡s Jaunavas Marijas, m¨±su M¨¡tes. Lai sv¨¥t¨©ta sv¨¥tdiena un uz dr¨©zu tik?anos!»

03 marts 2025, 09:10

L¡¯Angelus ¨¨ una preghiera recitata in ricordo del Mistero perenne dell¡¯Incarnazione tre volte al giorno: alle 6 della mattina, a mezzogiorno e alla sera verso le 18, momento nel quale viene suonata la campana dell¡¯Angelus. Il nome Angelus deriva dal primo versetto della preghiera ¨C Angelus Domini nuntiavit Mariae ¨C che consiste nella lettura breve di tre semplici testi che vertono sull¡¯Incarnazione di Ges¨´ Cristo e la recita di tre Ave Maria. Questa preghiera ¨¨ recitata dal Papa a Piazza San Pietro a mezzogiorno la domenica e nelle Solennit¨¤. Prima della recita dell¡¯Angelus, il Pontefice tiene anche un breve discorso prendendo spunto dalle Letture del giorno. Seguono i saluti ai pellegrini.
Dalla Pasqua fino a Pentecoste, al posto dell¡¯Angelus viene recitato il Regina Coeli, che ¨¨ una preghiera in ricordo della Risurrezione di Ges¨´ Cristo, al termine della quale viene recitato il Gloria per tre volte.

P¨¥d¨¥jie 'Kunga e??elis'

Las¨©t visu >