ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ: Dievs atbild uz m¨±su tr¨±kumiem ar m¨©lest¨©bas ±è¨¡°ù±è¾±±ô²Ô¨©²ú³Ü

Sv¨¥tdienas, 19. janv¨¡ra, pusdienlaik¨¡ Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera laukum¨¡ bija sapulc¨¥ju?ies vair¨¡ki t¨±ksto?i sv¨¥tce?nieku no daudz¨¡m valst¨©m, lai noklaus¨©tos p¨¡vesta Franciska uzrunu un sa?emtu vi?a apustulisko sv¨¥t¨©bu.

Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

D¨¡rgie br¨¡?i un m¨¡sas, jauku sv¨¥tdienu!

?odienas Eva??¨¥lijs (Jn 2,1-11) st¨¡sta par J¨¥zus veikto pirmo br¨©numu, p¨¡rv¨¥r?ot ¨±deni v¨©n¨¡ k¨¡zu mielasta laik¨¡ Galilejas K¨¡n¨¡. Tas ir st¨¡sts, kas ataino un rezum¨¥ visu J¨¥zus misiju: Mesijas atn¨¡k?anas dien¨¡ - k¨¡ teica pravie?i - Kungs sagatavos «mielastu ar visdzidr¨¡ko v¨©nu » (Is 25, 6) un «kalni izlies jauno v¨©nu» (Am 9, 13). J¨¥zus ir L¨©gavainis, kas pied¨¡v¨¡ mums savas m¨©lest¨©bas «labo v¨©nu», lai atjaunotu der¨©bu starp Dievu un cilv¨¥ci.

?aj¨¡ st¨¡st¨¡ m¨¥s redzam divas lietas: ³Ù°ù¨±°ì³Ü³¾³Ü un ±è¨¡°ù±è¾±±ô²Ô¨©²ú³Ü. No vienas puses, k¨¡zu viesiem pietr¨±kst v¨©na, un Marija saka savam D¨¥lam: «Vi?iem nav v¨©na» (3); no otras puses, J¨¥zus iejaucas, liekot piepild¨©t se?as lielas amforas, un p¨¡rv¨¥r? ¨±deni v¨©n¨¡. Tas ir tik izsmalcin¨¡ts, ka galda p¨¡rzinis slav¨¥ l¨©gavaini, ka to saglab¨¡jis l¨©dz ?im(10). T¨¡ ir m¨±su tr¨±kuma z¨©me, bet «Dieva z¨©me ir p¨¡rpiln¨©ba», un «p¨¡rpiln¨©ba K¨¡n¨¡ ir z¨©me, ka Dieva mielasts ar cilv¨¥ci ir s¨¡cies» (Benedikts XVI, J¨¥zus no N¨¡caretes, I s¨¥jums, 294). Uz cilv¨¥ka ³Ù°ù¨±°ì³Ü³¾³Ü Dievs vienm¨¥r atbild ar savas m¨©lest¨©bas ±è¨¡°ù±è¾±±ô²Ô¨©²ú³Ü (sal. Rm 5, 20). Dievs nav skops. Vi?? nedod tikai mazu gabali?u, bet dod ?oti daudz. Uz m¨±su ³Ù°ù¨±°ì³Ü³¾³Ü Kungs atbild ar ±è¨¡°ù±è¾±±ô²Ô¨©²ú³Ü, - skaidroja Sv¨¥tais t¨¥vs.

Ar¨© m¨±su dz¨©ves mielast¨¡ m¨¥s bie?i redzam, ka mums pietr¨±kst v¨©na, pietr¨±kst sp¨¥ka un daudz citu lietu. To visvair¨¡k izj¨±tam tad, kad r¨±pes, kas m¨±s nom¨¡c, bailes, kas m¨±s p¨¡r?em, vai ?aunuma graujo?ie sp¨¥ki at?em mums dz¨©ves prieku un cer¨©bas gar?u. B¨±sim uzman¨©gi! ¨C br¨©din¨¡ja p¨¡vests. Saskaroties ar ?o ³Ù°ù¨±°ì³Ü³¾³Ü, Kungs d¨¡v¨¡ mums savu m¨©lest¨©bu p¨¡rpiln¨©b¨¡, ienesot m¨±su dz¨©v¨¥ Sv¨¥t¨¡ Gara v¨©nu - prieka un cer¨©bas v¨©nu. Kungs v¨¥las svin¨¥t sv¨¥tkus kop¨¡ ar mums, svin¨¥t sv¨¥tkus, kam nekad neb¨±s gala.

T¨¡p¨¥c varam jaut¨¡t: vai tad, kad man¨¡ dz¨©v¨¥ pietr¨±kst prieka un m¨©lest¨©bas v¨©na, es v¨¥r?os pie J¨¥zus caur Mariju, vai ar¨© nosl¨¥dzos sev¨©? Un, kad Kungs dod man savu m¨©lest¨©bu p¨¡rpiln¨©b¨¡, vai es to paturu tikai sevi, vai dalos taj¨¡ ar tiem, kas ir noskumu?i un nom¨¡kti? Atcer¨¥simies: Kungs ar¨© ?odien n¨¡k svin¨¥t kop¨¡ ar mums, un, ja n¨¡kas r¨¥?in¨¡ties ar saviem tr¨±kumiem, Vi?? d¨¡v¨¡ mums Sv¨¥t¨¡ Gara ±è¨¡°ù±è¾±±ô²Ô¨©²ú³Ü, kas m¨±s vienm¨¥r atjauno. 

L¨±gsim Vissv¨¥t¨¡ko Jaunavu Mariju, lai vi?a - «jaun¨¡ v¨©na sieviete» (sal. A. Bello, Maria, donna dei nostri giorni), aizl¨±dz par mums, un ?aj¨¡ Jubilejas gad¨¡ pal¨©dz visiem no jauna atkl¨¡t tik?an¨¡s prieku ar Kungu J¨¥zu.

20 janv¨¡ris 2025, 09:55

L¡¯Angelus ¨¨ una preghiera recitata in ricordo del Mistero perenne dell¡¯Incarnazione tre volte al giorno: alle 6 della mattina, a mezzogiorno e alla sera verso le 18, momento nel quale viene suonata la campana dell¡¯Angelus. Il nome Angelus deriva dal primo versetto della preghiera ¨C Angelus Domini nuntiavit Mariae ¨C che consiste nella lettura breve di tre semplici testi che vertono sull¡¯Incarnazione di Ges¨´ Cristo e la recita di tre Ave Maria. Questa preghiera ¨¨ recitata dal Papa a Piazza San Pietro a mezzogiorno la domenica e nelle Solennit¨¤. Prima della recita dell¡¯Angelus, il Pontefice tiene anche un breve discorso prendendo spunto dalle Letture del giorno. Seguono i saluti ai pellegrini.
Dalla Pasqua fino a Pentecoste, al posto dell¡¯Angelus viene recitato il Regina Coeli, che ¨¨ una preghiera in ricordo della Risurrezione di Ges¨´ Cristo, al termine della quale viene recitato il Gloria per tre volte.

P¨¥d¨¥jie 'Kunga e??elis'

Las¨©t visu >