ÐÓMAPµ¼º½

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

Andrea Tornielli Andrea Tornielli 

Andrea Tornielli: "prevent¨©va" piedo?ana

Visp¨¡r¨¥j¨¡s audiences laik¨¡ p¨¡vests Leons XIV kateh¨¥z¨¥ aicin¨¡ja p¨¡rdom¨¡t krist¨©g¨¡s ?¨¥lsird¨©bas noz¨©mi - br¨©vu apsk¨¡vienu, kas tiek pied¨¡v¨¡ts bez jebk¨¡diem priek?nosac¨©jumiem un ir tik b¨±tisks miera veicin¨¡?an¨¡.

Andrea Tornielli

"Patiesa piedo?ana negaida gr¨¥ku no?¨¥lu, bet vispirms pied¨¡v¨¡ sevi k¨¡ bezmaksas d¨¡vanu, pat pirms t¨¡ tiek sa?emta." Ar ?iem v¨¡rdiem p¨¡vests Leons XIV koment¨¥ja J¨¡?a eva??¨¥lija fragmentu, kur¨¡ v¨¥st¨©ts par J¨¥zu, kur? pied¨¡v¨¡ maizes kumosu J¨±dasam, kas nodeva Vi?u. T¨¡ ir dievi??a lo?ika, tik t¨¡la no cilv¨¥cisk¨¡s do ut des ¨C es dodu, jo tu man dod ¨C lo?ikas. J¨¥zus Kristus, ¨C kateh¨¥z¨¥ skaidroja p¨¡vests, nav neapzin¨©gs par notieko?o, bet tie?i t¨¡d¨¥?, ka Vi?? redz skaidri, labi zina, ka "citu cilv¨¥ku br¨©v¨©bu, pat ja vi?i ir pazudu?i ?aunum¨¡, joproj¨¡m var sasniegt ar maiga ?esta gaismu".

Cik ?oti m¨±su dz¨©vei un m¨±su attiec¨©b¨¡m ir nepiecie?ama piedo?ana. Cik ?oti m¨±su pasaulei ir nepiecie?ama piedo?ana, kas "nav v¨¡jums". N¨¡k pr¨¡t¨¡ pravietiskie v¨¡rdi no 2002. gada Pasaules miera dienai velt¨©t¨¡ v¨¥st¨©juma, ko J¨¡nis P¨¡vils II public¨¥ja ¨©si p¨¥c 11. septembra teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotaj¨¡m Valst¨©m. Kam¨¥r visi dom¨¡ja par "prevent¨©vu" karu, p¨¥c milz¨©g¨¡ m¨¥roga uzbrukuma p¨¡vests teica: "Nav miera bez taisn¨©guma, nav taisn¨©guma bez piedo?anas." "Cik daudzas reizes," sac¨©ja p¨¡vests Vojtila, "es p¨¡rdom¨¡ju jaut¨¡jumu: k¨¡ds ir ce??, kas ved uz tik barbariski p¨¡rk¨¡pt¨¡s mor¨¡l¨¡s un soci¨¡l¨¡s k¨¡rt¨©bas piln¨©gu atjauno?anu? P¨¡rliec¨©ba, pie kuras esmu non¨¡cis, p¨¡rdom¨¡jot B¨©bel¨¥ teikto, ir t¨¡da, ka sagrauto k¨¡rt¨©bu var piln¨©b¨¡ atjaunot, ja  taisn¨©gums un piedo?ana tiek apvienoti. Patiesa miera p¨©l¨¡ri ir taisn¨©gums un t¨¡ ¨©pa?¨¡ m¨©lest¨©bas forma ir piedo?ana." Ne tikai indiv¨©diem, bet ar¨© "?imen¨¥m, grup¨¡m, valst¨©m un pa?ai starptautiskajai sabiedr¨©bai ir j¨¡atver sevi piedo?anas ?¨¥last¨©bai, lai atjaunotu saraut¨¡s saites, stiprin¨¡tu attiec¨©bas, p¨¡rvar¨¥tu savstarp¨¥jas nosod¨©?anas situ¨¡cijas un k¨¡rdin¨¡jumu izsl¨¥gt citus. Sp¨¥ja piedot ir katra cilv¨¥ka un sabiedr¨©bas taisn¨©g¨¡kas n¨¡kotnes pamat¨¡".

Tom¨¥r, k¨¡ paskaidroja sv¨¥tais J¨¡nis P¨¡vils II, nesp¨¥ja piedot, "¨©pa?i, ja t¨¡ veicina konfliktu turpin¨¡?anos, rada ne tikai cie?anas, bet ar¨© milz¨©gas izmaksas. Resursi tiek izmantoti, lai atbalst¨©tu bru?o?an¨¡s sacens¨©bu. T¨¡d¨¥j¨¡di tr¨±kst finan?u resursu, kas ir nepiecie?ami att¨©st¨©bai un labk¨¡j¨©bai, mieram un taisn¨©gumam. Cik daudz s¨¡pju cilv¨¥ce cie? no nesp¨¥jas samierin¨¡ties, cik daudz kav¨¥?an¨¡s t¨¡ pacie? no nesp¨¥jas piedot! Miers ir att¨©st¨©bas nosac¨©jums, bet patiess miers ir iesp¨¥jams tikai ar piedo?anu."

±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ Leons XIV kateh¨¥zi nosl¨¥dza, sakot, ka "bez piedo?anas nekad neb¨±s miera!" T¨¡p¨¥c Romas b¨©skaps aicin¨¡ja visus labas gribas cilv¨¥kus piektdien, 22. august¨¡ gav¨¥t un l¨±gties. T¨¡ b¨±s diena, kad m¨¥s kop¨©gi l¨±gsimies, lai ar Vissv¨¥t¨¡k¨¡s Jaunavas Marijas, Miera Karalienes, aizbildniec¨©bu izl¨±gtu mieru un taisn¨©gumu pasaulei, ko nomoka kari un vardarb¨©ba. Izl¨±gtu mieru pasaulei, kurai tik ?oti nepiecie?ama piedo?ana.

Tulkoja Silvija Krivte?a

22 augusts 2025, 11:22