Interesanti fakti par p¨¡vestu vasaras rezidenci Kastelgandolfo
Paolo Ondarca, J¨¡nis Evertovskis - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Pirmais p¨¡vests, kur? dev¨¡s uz Kastelgandolfo, bija Urb¨¡ns VIII, dzimtaj¨¡ v¨¡rd¨¡ Barber¨©ni. Tas notika 1626. gada 10. maij¨¡. Kop? t¨¡ laika l¨©dz pat m¨±sdien¨¡m ?¨© Lacio apgabala pils¨¥ti?a Albano ezera krast¨¡ vasaras period¨¡ uz?em p¨¡vestu.
Uz Domici¨¡na villas drup¨¡m
Kastelgandolfo p¨¡vestu vasaras rezidence atrodas uz imperatora Domici¨¡na (81¨C96) grezn¨¡s romie?u villas Albanum Domitiani drup¨¡m, kas stiep¨¡s 14 kvadr¨¡tkilometru plat¨©b¨¡ l¨©dz Albano ezeram. Viduslaikos uz drup¨¡m tika uzcelta pils, kas pieder¨¥ja D?enovas Gandolfi ?imenei, bet 1596. gad¨¡ t¨¡ non¨¡ca Savelli ?imenes ¨©pa?um¨¡. V¨¥l¨¡k, kad Savelli ?imene k?uva maks¨¡tnesp¨¥j¨©ga, pils tika atsavin¨¡ta no t¨¡s ¨©pa?uma un 1604. gad¨¡ Kastelgandolfo tika iek?auta Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla ¨©pa?umos.
P¨¡vestu vasaras rezidences v¨¥sture
P¨¥c p¨¡vesta Barber¨©ni v¨¥l¨¥?an¨¡s senais cietoksnis tika p¨¡rveidots par vasaras rezidenci: darbus uztic¨¥ja Karlo Maderno, bet gleznojumus ¡ª Simone Lad?i. Gadsimtu gait¨¡ p¨¡vesti papla?in¨¡ja un bag¨¡tin¨¡ja rezidenci: Aleksandrs VII ar Bern¨©ni pal¨©dz¨©bu, Klements XIV ieg¨¡d¨¡joties blakus eso?o Villa Cybo, un P¨¡vils V atjaunojot akveduktus. Ilgs pamest¨©bas periods, aptuveni 60 gadi, s¨¡k¨¡s p¨¥c 1870. gada, kad beidz¨¡s P¨¡vesta valsts past¨¡v¨¥?ana.
D¨¡rzi un Astronomijas Observatorija
Pateicoties 1929. gada Later¨¡na l¨©gumiem, Kastelgandolfo atkal s¨¡ka pild¨©t savu funkciju, gada viskarst¨¡kaj¨¡ sezon¨¡ uz?emot p¨¡vestus. Tika veikti noz¨©m¨©gi restaur¨¡cijas darbi, izveidojot savienojumus starp trim parkiem: Giardino del Moro, Villa Cybo un Villa Barberini. 1934. gad¨¡ no Romas uz Kastelgandolfo tika p¨¡rcelta Vatik¨¡na Astronomijas Observatorija, jo galvaspils¨¥t¨¡ pietr¨±ka tumsas, kas nepiecie?ama debess juma nov¨¥ro?anai.
T¨¡ ir viena no vec¨¡kaj¨¡m observatorij¨¡m pasaul¨¥, kuras v¨¥sture iesniedzas 16. gadsimt¨¡, kad p¨¡vests Gregors XIII uztic¨¥ja jezu¨©tiem, kuru vid¨± bija izcili astronomi, fizi?i un matem¨¡ti?i, veikt 1582. gad¨¡ izdot¨¡ kalend¨¡ra reformu. Kop? t¨¡ laika Sv¨¥tais Kr¨¥sls nav p¨¡rtraucis sniegt atbalstu astronomiskajiem p¨¥t¨©jumiem.
Vatik¨¡na Observatoriju nodibin¨¡ja p¨¡vests Leons XIII. P¨¥c vi?a ierosmes t¨¡s ¨¥ka 1891. gad¨¡ tika uzcelta pakaln¨¡ aiz Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera bazilikas. Taj¨¡ str¨¡d¨¡ja da?¨¡du reli?isko orde?u locek?i ¨C barnab¨©ti, august¨©nie?i, jezu¨©ti. Tika sast¨¡d¨©tas debesu joma fotogr¨¡fisk¨¡s kartes, veikta zvaig??u klasifik¨¡cija p¨¥c to spektriem. Tom¨¥r pag¨¡ju?¨¡ gadsimta tr¨©sdesmitajos gados, l¨©dz ar pastiprin¨¡tu elektr¨©bas izmanto?anu, debesis virs M¨±?¨©g¨¡s pils¨¥tas k?uva p¨¡r¨¡k apgaismotas, kas dar¨©ja neiesp¨¥jamu v¨¡j¨¡ku zvaig??u p¨¥tniec¨©bu. T¨¡p¨¥c p¨¡vests Pijs XI nol¨¥ma Observatoriju p¨¡rcelt uz savu vasaras rezidenci Kastelgandolfo. 1935. gad¨¡ viet¨¡, kur senatn¨¥ atrad¨¡s imperatora Domici¨¡na villa, tika uzcelta jaun¨¡ Vatik¨¡na Observatorija ar tr¨©s teleskopiem un laboratoriju spektro?¨©miskaj¨¡m anal¨©z¨¥m. M¨±sdien¨¡s Vatik¨¡na Observatorija regul¨¡ri r¨©ko starptautiskas astronomijas speci¨¡listu tik?an¨¡s, k¨¡ ar¨© vasaras kursus ¨¡rzemju studentiem.
Leona XIV sagaid¨©?ana
P¨¥d¨¥jais p¨¡vests, kas uztur¨¥j¨¡s ?aj¨¡ Lacio apgabala pils¨¥ti?¨¡, bija Benedikts XVI, pirms vi?? p¨¡rc¨¥l¨¡s uz Mater Ecclesiae klosteri Vatik¨¡na d¨¡rzos. Tagad, 6. j¨±lij¨¡, Kastelgandolfo iedz¨©vot¨¡ji, kas gadsimtiem ilgi bija saist¨©ti ar apustu?a P¨¥tera p¨¥cteci, atkal sagaid¨©ja p¨¡vestu. Leons XIV tur uztur¨¥sies l¨©dz 20. j¨±lijam un no 15. l¨©dz 17. augustam. Kop? savas iev¨¥l¨¥?anas, kas notika 8. maij¨¡, vi?? jau divas reizes bija apmekl¨¥jis pils¨¥ti?u: 29. maij¨¡ un 3. j¨±lij¨¡.
Savuk¨¡rt p¨¡vests Francisks, kur? nekad tur neuztur¨¥j¨¡s, Kastelgandolfo apmekl¨¥ja tr¨©s reizes. Pirmo reizi tas notika 2013. gada 23. mart¨¡, Benedikta XVI uztur¨¥?an¨¡s laik¨¡. Savuk¨¡rt 2023. gada febru¨¡r¨© tika pie?emts l¨¥mums izveidot Laudato Si' »å¨¡°ù³ú³Ü.&²Ô²ú²õ±è;
Atv¨¥r?ana apmekl¨¥t¨¡jiem
Muzeju kompleksa ¡°sirds¡± ir Apustulisk¨¡ pils. Ieejas bi?etes var ieg¨¡d¨¡ties Apustulisk¨¡s pils bi?e?u kas¨¥ vai Vatik¨¡na muzeju ofici¨¡laj¨¡ t¨©mek?a vietn¨¥. ?¨©s bi?etes dod piek?uvi kr¨¡??ajai galerijai pirmaj¨¡ st¨¡v¨¡, kur atrodas visu p¨¡vestu portreti no 1500. gada l¨©dz m¨±sdien¨¡m, vai otr¨¡ st¨¡va telp¨¡m, kur¨¡s norisin¨¡j¨¡s p¨¡vestu ikdienas dz¨©ve. K¨¡dreiz ?¨©s telpas ¨C Konsistorija z¨¡le, Palafrenieri z¨¡le, Tro?a z¨¡le vai ?veicie?u z¨¡le, gu?amistaba, priv¨¡t¨¡ kapela ar ?enstohovas Dievm¨¡tes sv¨¥tgleznas kopiju, bibliot¨¥ka, kabinets ¨C bija pieejamas tikai p¨¡vestu vistuv¨¡kajiem l¨©dzstr¨¡dniekiem.
B¨¥rni, kas dzimu?i p¨¡vesta gult¨¡
Muzeju komplekss pied¨¡v¨¡ ar¨© iesp¨¥ju apmekl¨¥t v¨¥sturisk¨¡s kolekcijas un jaun¨¡s izst¨¡?u telpas, kas atkl¨¡tas 2024. gada febru¨¡r¨©. Pa?laik bi?etes cen¨¡ ir iek?autas tr¨©s izst¨¡des: ?Bellini un Sodoma ¨C Kristus cie?anas¡±, izst¨¡de, kas velt¨©ta Rafa¨¥la Sancio gobel¨¥nam ?Sv¨¥t¨¡ Stefana nom¨¥t¨¡?ana ar akme?iem¡± un ?Kastelgandolfo 1944¡±. P¨¥d¨¥j¨¡ ir velt¨©ta laikam, kad rezidence, pateicoties t¨¡s ekstrateritori¨¡lajam statusam, p¨¥c p¨¡vesta Pija XII (dzimtaj¨¡ v¨¡rd¨¡ Eug¨¥nijs Pa?elli) gribas k?uva par atskaites punktu un dro?u patv¨¥ruma vietu vair¨¡k nek¨¡ 12 t¨±ksto?iem apk¨¡rtnes iedz¨©vot¨¡ju, kuri b¨¥ga no bombard¨¥?anas.
1944. gada 10. febru¨¡r¨© veiktaj¨¡ bombard¨¥?an¨¡ g¨¡ja boj¨¡ vair¨¡k nek¨¡ 500 cilv¨¥ki. ?o tra?isko notikumu ¨¥n¨¡ tom¨¥r bija ar¨© skaisti br¨©?i. Runa ir par gad¨©jumu ar aptuveni 40 b¨¥rniem, kuri piedzima p¨¡vesta gult¨¡: pirmie divi bija dv¨©?i, un vi?us par godu p¨¡vestam Pijam XII nosauca par Eug¨¥niju Piju un Piju Eug¨¥niju.
Apmekl¨¥jumi turpin¨¡s
Kastelgandolfo (ar da?¨¡m neliel¨¡m izmai?¨¡m) t¨±risti var¨¥s apmekl¨¥t ar¨© p¨¡vesta Leona XIV uztur¨¥?an¨¡s laik¨¡. Izmai?as attieksies galvenok¨¡rt uz sv¨¥tdien¨¡m, kad notiks Angelus l¨±g?ana, kas pulc¨¥s tic¨©gos Br¨©v¨©bas laukum¨¡. Interesenti var apmekl¨¥t ne tikai Moro d¨¡rzu un Slepeno d¨¡rzu, bet ar¨© ¨©pa?as telpas, kas parasti apmekl¨¥t¨¡jiem bija sl¨¥gtas un st¨¡sta par p¨¡vestu priv¨¡to dz¨©vi: no Urb¨¡na VIII kapelas l¨©dz Biljarda z¨¡lei vai M¨±zikas z¨¡lei. Savuk¨¡rt Vatik¨¡na Observatorija p¨¡vesta uztur¨¥?an¨¡s laik¨¡ Kastelgandolfo apmekl¨¥t¨¡jiem b¨±s sl¨¥gta.
Villa Barber¨©ni ¨C rezidence, kur¨¡ uztur¨¥sies Leons XIV
At??ir¨©b¨¡ no saviem priek?te?iem Leons XIV neuztur¨¥sies Apustuliskaj¨¡ pil¨©, bet Villa Barberini, kas ar savu pla?o teritoriju l¨©dz ?im pild¨©ja parka funkcijas. S¨¡kotn¨¥ji t¨¡ bija neliela pils, ko 17. gadsimt¨¡ uzc¨¥la ?ipione Viskonti viet¨¡, kas tolaik bija paz¨©stama k¨¡ ¡°Mompecchio¡±. 1630. gad¨¡ to ieg¨¡d¨¡j¨¡s Tadejs Barber¨©ni, Urb¨¡na VIII radinieks, kur? papla?in¨¡ja ¨¥ku un p¨¡rveidoja d¨¡rzu, papildinot to ar ol¨©vu kokiem, aug?u kokiem un dz¨©v?ogiem.
P¨¥c Urb¨¡na VIII n¨¡ves 1644. gad¨¡ darbi pie villas tika p¨¡rtraukti. T¨¡s mantinieks Mafeo Barber¨©ni turpin¨¡ja dinastijas l¨©niju, un vi?a d¨¥ls Fran?esko, k?¨±stot par kardin¨¡lu, 1706. gad¨¡ lika uzcelt jaunus v¨¡rtus, lai var¨¥tu iebraukt karietes. P¨¥c tam villa non¨¡ca Korn¨¥lijas Kostances Barber¨©ni ¨©pa?um¨¡, kura apprec¨¥j¨¡s ar J¨±liju C¨¥zaru Saketi. Vi?a esot pas¨±t¨©jusi fresku, kas att¨¥lo ?Palestr¨©nas atsl¨¥gu nodo?anu Tadejam Barber¨©ni¡±.
