Interesanti fakti par p膩vestu vasaras rezidenci Kastelgandolfo
Paolo Ondarca, J膩nis Evertovskis - 痴补迟颈办腻苍蝉
Pirmais p膩vests, kur拧 dev膩s uz Kastelgandolfo, bija Urb膩ns VIII, dzimtaj膩 v膩rd膩 Barber墨ni. Tas notika 1626. gada 10. maij膩. Kop拧 t膩 laika l墨dz pat m奴sdien膩m 拧墨 Lacio apgabala pils膿ti艈a Albano ezera krast膩 vasaras period膩 uz艈em p膩vestu.
Uz Domici膩na villas drup膩m
Kastelgandolfo p膩vestu vasaras rezidence atrodas uz imperatora Domici膩na (81鈥�96) grezn膩s romie拧u villas Albanum Domitiani drup膩m, kas stiep膩s 14 kvadr膩tkilometru plat墨b膩 l墨dz Albano ezeram. Viduslaikos uz drup膩m tika uzcelta pils, kas pieder膿ja D啪enovas Gandolfi 模imenei, bet 1596. gad膩 t膩 non膩ca Savelli 模imenes 墨pa拧um膩. V膿l膩k, kad Savelli 模imene k募uva maks膩tnesp膿j墨ga, pils tika atsavin膩ta no t膩s 墨pa拧uma un 1604. gad膩 Kastelgandolfo tika iek募auta Sv膿t膩 Kr膿sla 墨pa拧umos.
P膩vestu vasaras rezidences v膿sture
P膿c p膩vesta Barber墨ni v膿l膿拧an膩s senais cietoksnis tika p膩rveidots par vasaras rezidenci: darbus uztic膿ja Karlo Maderno, bet gleznojumus 鈥� Simone Lad啪i. Gadsimtu gait膩 p膩vesti papla拧in膩ja un bag膩tin膩ja rezidenci: Aleksandrs VII ar Bern墨ni pal墨dz墨bu, Klements XIV ieg膩d膩joties blakus eso拧o Villa Cybo, un P膩vils V atjaunojot akveduktus. Ilgs pamest墨bas periods, aptuveni 60 gadi, s膩k膩s p膿c 1870. gada, kad beidz膩s P膩vesta valsts past膩v膿拧ana.
D膩rzi un Astronomijas Observatorija
Pateicoties 1929. gada Later膩na l墨gumiem, Kastelgandolfo atkal s膩ka pild墨t savu funkciju, gada viskarst膩kaj膩 sezon膩 uz艈emot p膩vestus. Tika veikti noz墨m墨gi restaur膩cijas darbi, izveidojot savienojumus starp trim parkiem: Giardino del Moro, Villa Cybo un Villa Barberini. 1934. gad膩 no Romas uz Kastelgandolfo tika p膩rcelta Vatik膩na Astronomijas Observatorija, jo galvaspils膿t膩 pietr奴ka tumsas, kas nepiecie拧ama debess juma nov膿ro拧anai.
T膩 ir viena no vec膩kaj膩m observatorij膩m pasaul膿, kuras v膿sture iesniedzas 16. gadsimt膩, kad p膩vests Gregors XIII uztic膿ja jezu墨tiem, kuru vid奴 bija izcili astronomi, fizi姆i un matem膩ti姆i, veikt 1582. gad膩 izdot膩 kalend膩ra reformu. Kop拧 t膩 laika Sv膿tais Kr膿sls nav p膩rtraucis sniegt atbalstu astronomiskajiem p膿t墨jumiem.
Vatik膩na Observatoriju nodibin膩ja p膩vests Leons XIII. P膿c vi艈a ierosmes t膩s 膿ka 1891. gad膩 tika uzcelta pakaln膩 aiz Sv膿t膩 P膿tera bazilikas. Taj膩 str膩d膩ja da啪膩du reli模isko orde艈u locek募i 鈥� barnab墨ti, august墨nie拧i, jezu墨ti. Tika sast膩d墨tas debesu joma fotogr膩fisk膩s kartes, veikta zvaig啪艈u klasifik膩cija p膿c to spektriem. Tom膿r pag膩ju拧膩 gadsimta tr墨sdesmitajos gados, l墨dz ar pastiprin膩tu elektr墨bas izmanto拧anu, debesis virs M奴啪墨g膩s pils膿tas k募uva p膩r膩k apgaismotas, kas dar墨ja neiesp膿jamu v膩j膩ku zvaig啪艈u p膿tniec墨bu. T膩p膿c p膩vests Pijs XI nol膿ma Observatoriju p膩rcelt uz savu vasaras rezidenci Kastelgandolfo. 1935. gad膩 viet膩, kur senatn膿 atrad膩s imperatora Domici膩na villa, tika uzcelta jaun膩 Vatik膩na Observatorija ar tr墨s teleskopiem un laboratoriju spektro姆墨miskaj膩m anal墨z膿m. M奴sdien膩s Vatik膩na Observatorija regul膩ri r墨ko starptautiskas astronomijas speci膩listu tik拧an膩s, k膩 ar墨 vasaras kursus 膩rzemju studentiem.
Leona XIV sagaid墨拧ana
P膿d膿jais p膩vests, kas uztur膿j膩s 拧aj膩 Lacio apgabala pils膿ti艈膩, bija Benedikts XVI, pirms vi艈拧 p膩rc膿l膩s uz Mater Ecclesiae klosteri Vatik膩na d膩rzos. Tagad, 6. j奴lij膩, Kastelgandolfo iedz墨vot膩ji, kas gadsimtiem ilgi bija saist墨ti ar apustu募a P膿tera p膿cteci, atkal sagaid墨ja p膩vestu. Leons XIV tur uztur膿sies l墨dz 20. j奴lijam un no 15. l墨dz 17. augustam. Kop拧 savas iev膿l膿拧anas, kas notika 8. maij膩, vi艈拧 jau divas reizes bija apmekl膿jis pils膿ti艈u: 29. maij膩 un 3. j奴lij膩.
Savuk膩rt p膩vests Francisks, kur拧 nekad tur neuztur膿j膩s, Kastelgandolfo apmekl膿ja tr墨s reizes. Pirmo reizi tas notika 2013. gada 23. mart膩, Benedikta XVI uztur膿拧an膩s laik膩. Savuk膩rt 2023. gada febru膩r墨 tika pie艈emts l膿mums izveidot Laudato Si' 诲腻谤锄耻.&苍产蝉辫;
Atv膿r拧ana apmekl膿t膩jiem
Muzeju kompleksa 鈥渟irds鈥� ir Apustulisk膩 pils. Ieejas bi募etes var ieg膩d膩ties Apustulisk膩s pils bi募e拧u kas膿 vai Vatik膩na muzeju ofici膩laj膩 t墨mek募a vietn膿. 艩墨s bi募etes dod piek募uvi kr膩拧艈ajai galerijai pirmaj膩 st膩v膩, kur atrodas visu p膩vestu portreti no 1500. gada l墨dz m奴sdien膩m, vai otr膩 st膩va telp膩m, kur膩s norisin膩j膩s p膩vestu ikdienas dz墨ve. K膩dreiz 拧墨s telpas 鈥� Konsistorija z膩le, Palafrenieri z膩le, Tro艈a z膩le vai 艩veicie拧u z膩le, gu募amistaba, priv膩t膩 kapela ar 膶enstohovas Dievm膩tes sv膿tgleznas kopiju, bibliot膿ka, kabinets 鈥� bija pieejamas tikai p膩vestu vistuv膩kajiem l墨dzstr膩dniekiem.
B膿rni, kas dzimu拧i p膩vesta gult膩
Muzeju komplekss pied膩v膩 ar墨 iesp膿ju apmekl膿t v膿sturisk膩s kolekcijas un jaun膩s izst膩啪u telpas, kas atkl膩tas 2024. gada febru膩r墨. Pa拧laik bi募etes cen膩 ir iek募autas tr墨s izst膩des: 鈥濨ellini un Sodoma 鈥� Kristus cie拧anas鈥�, izst膩de, kas velt墨ta Rafa膿la Sancio gobel膿nam 鈥濻v膿t膩 Stefana nom膿t膩拧ana ar akme艈iem鈥� un 鈥濳astelgandolfo 1944鈥�. P膿d膿j膩 ir velt墨ta laikam, kad rezidence, pateicoties t膩s ekstrateritori膩lajam statusam, p膿c p膩vesta Pija XII (dzimtaj膩 v膩rd膩 Eug膿nijs Pa膷elli) gribas k募uva par atskaites punktu un dro拧u patv膿ruma vietu vair膩k nek膩 12 t奴ksto拧iem apk膩rtnes iedz墨vot膩ju, kuri b膿ga no bombard膿拧anas.
1944. gada 10. febru膩r墨 veiktaj膩 bombard膿拧an膩 g膩ja boj膩 vair膩k nek膩 500 cilv膿ki. 艩o tra模isko notikumu 膿n膩 tom膿r bija ar墨 skaisti br墨啪i. Runa ir par gad墨jumu ar aptuveni 40 b膿rniem, kuri piedzima p膩vesta gult膩: pirmie divi bija dv墨艈i, un vi艈us par godu p膩vestam Pijam XII nosauca par Eug膿niju Piju un Piju Eug膿niju.
Apmekl膿jumi turpin膩s
Kastelgandolfo (ar da啪膩m neliel膩m izmai艈膩m) t奴risti var膿s apmekl膿t ar墨 p膩vesta Leona XIV uztur膿拧an膩s laik膩. Izmai艈as attieksies galvenok膩rt uz sv膿tdien膩m, kad notiks Angelus l奴g拧ana, kas pulc膿s tic墨gos Br墨v墨bas laukum膩. Interesenti var apmekl膿t ne tikai Moro d膩rzu un Slepeno d膩rzu, bet ar墨 墨pa拧as telpas, kas parasti apmekl膿t膩jiem bija sl膿gtas un st膩sta par p膩vestu priv膩to dz墨vi: no Urb膩na VIII kapelas l墨dz Biljarda z膩lei vai M奴zikas z膩lei. Savuk膩rt Vatik膩na Observatorija p膩vesta uztur膿拧an膩s laik膩 Kastelgandolfo apmekl膿t膩jiem b奴s sl膿gta.
Villa Barber墨ni 鈥� rezidence, kur膩 uztur膿sies Leons XIV
At拧姆ir墨b膩 no saviem priek拧te膷iem Leons XIV neuztur膿sies Apustuliskaj膩 pil墨, bet Villa Barberini, kas ar savu pla拧o teritoriju l墨dz 拧im pild墨ja parka funkcijas. S膩kotn膿ji t膩 bija neliela pils, ko 17. gadsimt膩 uzc膿la 艩ipione Viskonti viet膩, kas tolaik bija paz墨stama k膩 鈥淢ompecchio鈥�. 1630. gad膩 to ieg膩d膩j膩s Tadejs Barber墨ni, Urb膩na VIII radinieks, kur拧 papla拧in膩ja 膿ku un p膩rveidoja d膩rzu, papildinot to ar ol墨vu kokiem, aug募u kokiem un dz墨v啪ogiem.
P膿c Urb膩na VIII n膩ves 1644. gad膩 darbi pie villas tika p膩rtraukti. T膩s mantinieks Mafeo Barber墨ni turpin膩ja dinastijas l墨niju, un vi艈a d膿ls Fran膷esko, k募奴stot par kardin膩lu, 1706. gad膩 lika uzcelt jaunus v膩rtus, lai var膿tu iebraukt karietes. P膿c tam villa non膩ca Korn膿lijas Kostances Barber墨ni 墨pa拧um膩, kura apprec膿j膩s ar J奴liju C膿zaru Saketi. Vi艈a esot pas奴t墨jusi fresku, kas att膿lo 鈥濸alestr墨nas atsl膿gu nodo拧anu Tadejam Barber墨ni鈥�.
