"N膿" apbru艈o拧anai, "j膩" cilv膿kties墨bu iev膿ro拧anai
Andrea Tornielli
"Sv膿tais Kr膿sls uzskata, ka ir b奴tiski izbeigt neselekt墨vo iero膷u, k膩jnieku m墨nu un kase拧u mun墨cijas izmanto拧anu un p膩rtraukt spr膩dzienb墨stamu iero膷u pielieto拧anu apdz墨vot膩s viet膩s. L墨dz ar iero膷u ra啪o拧anas un uzkr膩拧anas p膩rtrauk拧anu tas b奴tu konkr膿ts un svar墨gs solis ce募膩 uz civiliedz墨vot膩ju aizsardz墨bu bru艈otos konfliktos". To 拧墨 gada 22. maij膩 Dro拧墨bas padomes atkl膩taj膩s debat膿s par civiliedz墨vot膩ju aizsardz墨bu sac墨ja Sv膿t膩 Kr膿sla past膩v墨gais nov膿rot膩js ANO arhib墨skaps Gabriele Ka膷ja.
"Sv膿tais Kr膿sls," uzsv膿ra arhib墨skaps, "ir dzi募i noba啪墨jies par bru艈oto konfliktu pieaugumu un intensit膩ti vis膩 pasaul膿, kas rada dzi募as un nesam膿r墨gas cie拧anas civiliedz墨vot膩jiem, un uzsver, ka ir stingri j膩iev膿ro starptautisk膩s humanit膩r膩s ties墨bas, pirmk膩rt un galvenok膩rt 沤en膿vas konvenciju un t膩s papildprotokolus.
艩o v膩rdu patiesums un steidzam墨ba ir ac墨mredzama visiem: nav attaisnojuma tra模膿dijai Gaz膩, kas kait膿 visiem t膩s civiliedz墨vot膩jiem. T膩pat k膩 nevar attaisnot civiliedz墨vot膩ju ap拧audi Ukrain膩 un uzbrukumus cit膩s pasaules da募膩s, kur notiek daudzi t膩 sauktie "aizmirstie" kari.
"Apzin膩ti veikti uzbrukumi civiliedz墨vot膩jiem, tostarp sieviet膿m, b膿rniem un hum膩n膩s pal墨dz墨bas darbiniekiem; svar墨gas infrastrukt奴ras - slimn墨cu, skolu un kulta vietu izn墨cin膩拧ana; liegta hum膩n膩s pal墨dz墨bas piek募uve tiem, kam t膩 募oti nepiecie拧ama, - tas viss ir dzi募i satrauco拧i," arhib墨skaps Gabriele Ka膷ja uzsv膿ra ANO. "艩ie p膩rk膩pumi ir liela cilv膿ciska tra模膿dija un nopietns uzbrukums starptautisk膩s dro拧墨bas pamatiem."
23. maij膩 p膩vests Leons XIV Vatik膩n膩 tik膩s ar Eiropas Savien墨bas B墨skapu komisijas (COMECE) p膩rst膩vjiem. Ofici膩las uzrunas nebija, ta膷u audiences dal墨bnieki cit膿ja Sv膿t膩 t膿va izteikt膩s ba啪as par to, ka "pastiprin膩ta uzman墨ba, kas tiek piev膿rsta izdevumiem iero膷u ra啪o拧anai, ietekm膿s atbalstu vistr奴c墨g膩kajiem un neaizsarg膩t膩kajiem".
19. maij膩, Vatik膩n膩, pie艈emot audienc膿 krist墨go bazn墨cu, kopienu un citu reli模iju deleg膩tus, p膩vests Leons XIV teica: "Vardarb墨bas un konfliktu izpost墨taj膩 pasaul膿 katra no 拧eit p膩rst膩v膿taj膩m kopien膩m sniedz savu gudr墨bas, l墨dzj奴t墨bas un r奴pju devu cilv膿ces un kop墨go m膩ju lab膩. Esmu p膩rliecin膩ts, ka, ja m膿s esam vienoti un br墨vi no ideolo模iskas un politiskas ietekmes, m膿s varam stingri pateikt "n膿" karam un "j膩" mieram, "n膿" bru艈o拧an膩s sacens墨bai un "j膩" atbru艈o拧anai, "n膿" ekonomikai, kas noplicina cilv膿kus un Zemi, un "j膩" visaptvero拧ai att墨st墨bai."
艩os v膩rdus ir svar墨gi atcer膿ties un atk膩rtot 拧odien, p膩vesta Franciska soci膩l膩s enciklikas "Laudato sì" desmitaj膩 gadadien膩, laik膩, kad strauj膩 pasaules bru艈o拧an膩s izs奴c resursus, kas tik 募oti nepiecie拧ami c墨艈ai pret badu un nabadz墨bu.
