Vatikānā notika ilgdzīvošanas tematam veltīta sanāksme
Inese Šteinerte - ղپԲ
Izaicinājums, kas tika izvirzīts pirmajā Vatikānā sarīkotajā Ilgdzīvošanas samitā (Vatican Longevity Summit), ir radīt ilgas cilvēka integrālas dzīves modeli, kas saskan ar pāvesta Franciska atzinumu, ka ilgs mūžs ir žēlastība. Sanāksmē, kurā piedalījās arī Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins, tika lemts par jaunas paradigmas izveidošanu pēdējam cilvēka eksistences posmam.
Pontifikālās Dzīvības akadēmijas prezidents, arhibīskaps Vinčenco Paļja sanāksmē atzīmēja: “Mēs dzīvojam gigantisku pretrunu laikā, jo visa ierastā kultūra vecumu uzskata par apgrūtinājumu.” Sabiedrība noveco, taču daudzi tās locekļi nevēlas saskarties ar tematiku, ko pāvests Francisks vairākkārt ir izvirzījis uzmanības centrā. Arhibīskaps Paļja kā piemēru minēja ēku ar četriem stāviem, ko salīdzināja ar četriem vecuma posmiem. Šajā ēkā trūkst kāpņu un liftu, proti, komunicēšanās starp paaudzēm. Pāvests, izvirzot “vecuma garīgumu”, ir aicinājis uz dialogu dažādas vecuma grupas, tajā skaitā ar Veco ļaužu dienas ieviešanu.
Ilgdzīvošanai veltītajā sanāksmē uzrunu teica arī galvenais šīs tikšanās ierosinātājs, Starptautiskā Neirobioētikas institūta prezidents, tēvs Alberto Karara. Viņš norādīja, ka “tehnoloģijai ir jākalpo cilvēka integrālai attīstībai”, izceļot arī vienlīdzības un instrumentu demokratizācijas tematu ilgdzīvošanas labā.
Par vienlīdzību runāja arī 2009. gada Nobela prēmijas ķīmijā saņēmējs, profesors Venki Ramakrišnans. Viņš vērsa uzmanību uz “nelīdzsvarotas sabiedrības” risku – ne tikai jauniešu skaita samazināšanās attiecībā pret veciem ļaudīm, bet arī sociālās problēmas dēļ. “Kurš gūs labumu no ilgdzīvošanas studijām,” viņš jautāja. Indiešu izcelsmes ķīmiķis no Lielbritānijas aicināja iedomāties šādu piemēru – sabiedrību ar diviem ātrumiem, kurā bagātie ļaudis kļūst arvien bagātāki un viņiem pieder aizvien lielāka vara. Līdz ar to viņu rīcībā ir līdzekļi veselīgam vecumam, bet pārējiem to nav.
Pārdomās kavējās arī cits Nobela prēmijas laureāts, japānis Šinja Jamanaka, kurš 2012. gadā saņēma prestižo atzinību medicīnā, pateicoties saviem atklājumiem par šūnu pārprogrammēšanu. Par veca cilvēka sakralitāti sanāksmē runāja profesors Džulio Maira, fonda “Atēna” dibinātājs un prezidents. Viņš apgalvoja: “Vecs cilvēks ir maksimālā izteiksme tam, ko sabiedrība var darīt cilvēka labā”. Zinātnieks teica nozīmīgus vārdus par prevencijas un izglītības tematu, jo īpaši, sākot no jaunām dienām. Tas ir veselīgs dzīvesveids, kurā nav vietas pārmērībām. Profesors Maira atzīmēja, ka diemžēl, joprojām pastāv pārāk augsts procents cilvēku ar demenci. Viņš norādīja, ka mērķis ir sasniegt tādu ilgmūžību, kur cilvēkam gados būtu veselas smadzenes. Īpašu uzmanību viņš aicināja pievērst sievietēm ilgdzīvotājām, atzīmējot, ka viņas dzīvo ilgāk, bet bieži vien tām par savu ilgo dzīvi ir jāmaksā rūgta cena.
“Pirms 100 gadiem vidējais dzīves ilgums industrializētajās zemēs bija ap 40-45 gadi, šodien tas ir gandrīz divkāršojies,” atzīmēja profesors Huans Karloss Ipsizua Belmonte no Kalifornijas Bioloģijas studiju institūta. Vecumu, kas sasniegts šodien, viņš saistīja ar higiēnu, kā arī antibiotiku un vakcīnu pieejamību, apgalvojot, ka tās spēj samazināt slimības kā galveno riska faktoru. “Nevajadzētu palielināt dzīves ilgumu kā mērķi pašu par sevi, bet uzlabot tās kvalitāti,” tāds bija amerikāņu zinātnieka atzinums, kas izskanēja Vatikānā sarīkotajā sanāksmē.