杏MAP导航

Inese 艩teinerte - 痴补迟颈办腻苍蝉

Izaicin膩jums, kas tika izvirz墨ts pirmaj膩 Vatik膩n膩 sar墨kotaj膩 Ilgdz墨vo拧anas samit膩 (Vatican Longevity Summit), ir rad墨t ilgas cilv膿ka integr膩las dz墨ves modeli, kas saskan ar p膩vesta Franciska atzinumu, ka ilgs m奴啪s ir 啪膿last墨ba. San膩ksm膿, kur膩 piedal墨j膩s ar墨 Vatik膩na valsts sekret膩rs, kardin膩ls Pjetro Parolins, tika lemts par jaunas paradigmas izveido拧anu p膿d膿jam cilv膿ka eksistences posmam.

Pontifik膩l膩s Dz墨v墨bas akad膿mijas prezidents, arhib墨skaps Vin膷enco Pa募ja san膩ksm膿 atz墨m膿ja: 鈥淢膿s dz墨vojam gigantisku pretrunu laik膩, jo visa ierast膩 kult奴ra vecumu uzskata par apgr奴tin膩jumu.鈥� Sabiedr墨ba noveco, ta膷u daudzi t膩s locek募i nev膿las saskarties ar tematiku, ko p膩vests Francisks vair膩kk膩rt ir izvirz墨jis uzman墨bas centr膩. Arhib墨skaps Pa募ja k膩 piem膿ru min膿ja 膿ku ar 膷etriem st膩viem, ko sal墨dzin膩ja ar 膷etriem vecuma posmiem. 艩aj膩 膿k膩 tr奴kst k膩p艈u un liftu, proti, komunic膿拧an膩s starp paaudz膿m. P膩vests, izvirzot 鈥渧ecuma gar墨gumu鈥�, ir aicin膩jis uz dialogu da啪膩das vecuma grupas, taj膩 skait膩 ar Veco 募au啪u dienas ievie拧anu.

Ilgdz墨vo拧anai velt墨taj膩 san膩ksm膿 uzrunu teica ar墨 galvenais 拧墨s tik拧an膩s ierosin膩t膩js, Starptautisk膩 Neirobio膿tikas instit奴ta prezidents, t膿vs Alberto Karara. Vi艈拧 nor膩d墨ja, ka 鈥渢ehnolo模ijai ir j膩kalpo cilv膿ka integr膩lai att墨st墨bai鈥�, izce募ot ar墨 vienl墨dz墨bas un instrumentu demokratiz膩cijas tematu ilgdz墨vo拧anas lab膩. 

Par vienl墨dz墨bu run膩ja ar墨 2009. gada Nobela pr膿mijas 姆墨mij膩 sa艈膿m膿js, profesors Venki Ramakri拧nans. Vi艈拧 v膿rsa uzman墨bu uz 鈥渘el墨dzsvarotas sabiedr墨bas鈥� risku 鈥� ne tikai jaunie拧u skaita samazin膩拧an膩s attiec墨b膩 pret veciem 募aud墨m, bet ar墨 soci膩l膩s probl膿mas d膿募. 鈥淜ur拧 g奴s labumu no ilgdz墨vo拧anas studij膩m,鈥� vi艈拧 jaut膩ja. Indie拧u izcelsmes 姆墨mi姆is no Lielbrit膩nijas aicin膩ja iedom膩ties 拧膩du piem膿ru 鈥� sabiedr墨bu ar diviem 膩trumiem, kur膩 bag膩tie 募audis k募奴st arvien bag膩t膩ki un vi艈iem pieder aizvien liel膩ka vara. L墨dz ar to vi艈u r墨c墨b膩 ir l墨dzek募i vesel墨gam vecumam, bet p膩r膿jiem to nav.

P膩rdom膩s kav膿j膩s ar墨 cits Nobela pr膿mijas laure膩ts, jap膩nis 艩inja Jamanaka, kur拧 2012. gad膩 sa艈膿ma presti啪o atzin墨bu medic墨n膩, pateicoties saviem atkl膩jumiem par 拧奴nu p膩rprogramm膿拧anu. Par veca cilv膿ka sakralit膩ti san膩ksm膿 run膩ja profesors D啪ulio Maira, fonda 鈥淎t膿na鈥� dibin膩t膩js un prezidents. Vi艈拧 apgalvoja: 鈥淰ecs cilv膿ks ir maksim膩l膩 izteiksme tam, ko sabiedr墨ba var dar墨t cilv膿ka lab膩鈥�. Zin膩tnieks teica noz墨m墨gus v膩rdus par prevencijas un izgl墨t墨bas tematu, jo 墨pa拧i, s膩kot no jaun膩m dien膩m. Tas ir vesel墨gs dz墨vesveids, kur膩 nav vietas p膩rm膿r墨b膩m. Profesors Maira atz墨m膿ja, ka diem啪膿l, joproj膩m past膩v p膩r膩k augsts procents cilv膿ku ar demenci. Vi艈拧 nor膩d墨ja, ka m膿r姆is ir sasniegt t膩du ilgm奴啪墨bu, kur cilv膿kam gados b奴tu veselas smadzenes. 莫pa拧u uzman墨bu vi艈拧 aicin膩ja piev膿rst sieviet膿m ilgdz墨vot膩j膩m, atz墨m膿jot, ka vi艈as dz墨vo ilg膩k, bet bie啪i vien t膩m par savu ilgo dz墨vi ir j膩maks膩 r奴gta cena.

 鈥淧irms 100 gadiem vid膿jais dz墨ves ilgums industrializ膿taj膩s zem膿s bija ap 40-45 gadi, 拧odien tas ir gandr墨z divk膩r拧ojies,鈥� atz墨m膿ja profesors Huans Karloss Ipsizua Belmonte no Kalifornijas Biolo模ijas studiju instit奴ta. Vecumu, kas sasniegts 拧odien, vi艈拧 saist墨ja ar higi膿nu, k膩 ar墨 antibiotiku un vakc墨nu pieejam墨bu, apgalvojot, ka t膩s sp膿j samazin膩t slim墨bas k膩 galveno riska faktoru. 鈥淣evajadz膿tu palielin膩t dz墨ves ilgumu k膩 m膿r姆i pa拧u par sevi, bet uzlabot t膩s kvalit膩ti,鈥� t膩ds bija amerik膩艈u zin膩tnieka atzinums, kas izskan膿ja Vatik膩n膩 sar墨kotaj膩 san膩ksm膿.