Kardinālam Fernando Vergezam Alzagam - 80
Silvija Krivteža – ղپԲ
Sasniedzot 80 gadu vecumu, kardināls Vergezs Alzaga zaudē tiesības piedalīties pāvesta ievēlēšanā. Kardinālu-elektoru skaits samazinās līdz 137. Atgādinām, ka pāvests Pāvils VI 1975. gadā noteica, ka kardinālu-elektoru skaits ir 120. Viņa noteikums joprojām ir spēkā, un Jānis Pāvils II to apstiprināja konstitūcijā «Universi Dominici Gregis».
Fernando Vergezs Alzaga dzimis 1945. gada 1. martā Salamankā, Spānijā. Viņš ir Kristus leģionāru kongregācijas (LC) loceklis. 1969. gadā iesvētīts par priesteri. Ieguvis bakalaura grādu filozofijā un teoloģijā Pontifikālajā Gregora universitātē Romā un diplomu Vatikāna Slepenā arhīva studiju centrā. 1972. gadā uzsācis darbu Vatikānā - vispirms Konsekrētās dzīves institūtu un apustuliskās dzīves biedrību kongregācijā, vēlāk arī Pontifikālajā laju padomē. 2004. gadā viņš iecelts par vienas no Interneta biroja nodaļām vadītāju, bet 2008. gadā Benedikts XVI nominēja viņu par Vatikāna Telekomunikāciju institūcijas vadītāju.
2013. gadā Francisks nominēja Vergezu Alzagu par bīskapu un Vatikāna valsts administrācijas ģenerālsekretāru. 2021. gadā pāvests uzticēja viņam Vatikāna valsts Pontifikālās komisijas priekšsēdētāja un Vatikāna valsts administrācijas prezidenta pienākumus. Šos amatus viņš ieņēma līdz 2025. gada 28. februārim.
2022. gada 27. augustā pāvests Francisks uzņēma Fernando Vergezu Alzagu Kardinālu kolēģijā. Šobrīd Kardinālu kolēģijā ir 252 kardināli, no kuriem 137 ir balsstiesīgi, bet 115 ir vecāki par 80 gadiem. Starp kardināliem-elektoriem piecus ir iecēlis Jānis Pāvils II, 23 – Benedikts XVI un 109 – Francisks. 59 kardināli-elektori nāk no Eiropas (19 no Itālijas, 6 no Spānijas, 6 no Francijas, 4 no Portugāles un 4 no Polijas). 16 no Ziemeļamerikas; 4 no Centrālamerikas; 18 no Dienvidamerikas; 21 no Āzijas; 16 no Āfrikas un 3 no Okeānijas.
Šogad vēl 12 kardināliem apritēs 80 gadi. Līdz ar to viņi zaudēs tiesības piedalīties konklāvā.