Pāvests: kristieši aicināti būt par cerības misionāriem
Silvija Krivteža - ղپԲ
Svētais tēvs uzsver, ka ikviens kristīts cilvēks ir aicināts būt par cerības vēstnesi un veidotāju, sekojot Jēzus Kristus piemēram. "Novēlu visiem žēlastības pilnu laiku kopā ar Dievu, kas augšāmcēlušajā Kristū mūs ir atjaunojis dzīvai cerībai," raksta pāvests, atgādinot Baznīcas misiju stiprināt uzticību Dievam pasaulē, kas pilna nemiera un nedrošības.
Romas bīskaps norāda uz Kristu kā uz cerības avotu, kas ir nemainīgs laikā un vienmēr paliek cilvēces vēsturē. Nācaretes sinagogā Jēzus pasludināja Rakstu piepildījumu, atklājot cilvēcei "Kunga žēlastības gadu" (Lk 4, 16-21). Savas zemes kalpošanas laikā Kristus darīja žēlsirdības darbus, dziedināja un mierināja cietušos, atgriezdams cerību izmisušajiem. Pat ciešanu priekšā - Ģetzemanes dārzā un pie krusta - Viņš visu uzticēja Tēvam, līdz galam paliekot cerības nesējs. Pāvests uzsver, ka šis piemērs iedvesmo misionārus sludināt Labo vēsti pat visgrūtākajos apstākļos.
Kristīgā cerība, skaidro Svētais tēvs, ir nesaraujami saistīta ar tuvību cilvēkiem un līdzdalību viņu dzīvē. Kristus mācekļu sirdīs ir jāatskan cilvēces - īpaši nabadzīgo un cietušo - priekiem un raizēm, bēdām un centieniem. Vēstījums pauž dziļu pateicību misionāriem, kas pametuši savas dzimtenes, lai sludinātu Dieva mīlestību; ikviens kristīts cilvēks ir aicināts būt Kristus piedāvātās lielās cerības nesējs.
Pāvests norāda uz cilvēku attiecību krīzi, īpaši attīstītajās valstīs, kur pieaug atsvešinātība, egocentrisms un vientulība. Neraugoties uz tehnoloģisko progresu, cilvēki kļūst arvien mazāk spējīgi uz līdzcietību un altruismu. Tomēr tieši Baznīca, dzīvojot Evaņģēlija garā, var atjaunot cilvēces veselumu un brālīgu tuvību. Misionāriem ir jāuzrunā katra cilvēka sirds un visi jāpiesaista Dieva mīlestībai; viņu uzdevums ir būt par Kristus Sirds zīmi un Debesu Tēva mīlestības lieciniekiem.
Svētais tēvs aicina uz konkrētiem žēlsirdības darbiem, īpaši nabadzīgajiem, slimajiem, vecajiem un sabiedrības atstumtajiem. Šīs darbības jāveic Kunga maiguma un līdzjūtības garā, jo tā tiek nodota Dieva cerības dāvana. Šajā ceļā ir nepieciešams atjaunot cerības misiju un Lieldienu garīgumu, kas piepilda katru Euharistijas svinēšanu. Mēs esam kristīti Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumā, lai kļūtu par "pavasara ļaudīm" – par cerības nesējiem, kas gatavi tajā dalīties ar citiem, - atzīmē pāvests Francisks. Ne mazāk svarīga ir lūgšana, kas atbalsta evaņģelizācijas misiju, īpaši Stundu liturģija: tā ir lieliska lūgšanu simfonija, un tās komponists ir Svētais Gars.
"Cilvēks, kurš cer, ir cilvēks, kurš lūdzas. Lūgšanā mēs saglabājam dzīvu cerības dzirksti, ko mūsos iededza Dievs, lai tā kļūtu par lielu uguni, kas apgaismo un silda apkārtējos ar konkrētām darbībām un žestiem, ko iedvesmo pati lūgšana."
Pāvests Francisks uzsver, ka evaņģelizācija vienotības garā vienmēr ir kopīgs, sinodāls process, tāpat kā kristīgās cerības būtība.
"Mūsdienu sabiedrībā piederība Baznīcai nekad nav vienreiz un uz visiem laikiem iegūta realitāte. Tāpēc misionārā darbība, nododot un veidojot nobriedušu ticību Kristum, ir katra Baznīcas darba paradigma."
Noslēdzot vēstījumu 99. Pasaules misiju dienai, pāvests Francisks izsaka vēlēšanos, lai visi kristieši kļūtu par dzīvām cerības zīmēm saviem tuvākajiem, nesot Evaņģēlija gaismu caur savas dzīves liecību un lūgšanu.