PÄvests Francisks par cerÄ«bas spÄ“ku slimÄ«bÄ
Silvija Krivteža - ³Õ²¹³Ù¾±°ìÄå²Ô²õ
SvÄ“tais tÄ“vs atgÄdina par kristÄ«gÄs cerÄ«bas nozÄ«mi, atsaucoties uz apustuļa PÄvila vÄrdiem: "CerÄ«ba kaunu nedara" (Rm 5, 5). Å ie vÄrdi atklÄj ticÄ«bas spÄ“ku dzÄ«ves grÅ«tÄ«bu pÄrvarēšanÄ.
SlimÄ«ba, Ä«paÅ¡i smaga un ilgstoÅ¡a slimÄ«ba, kļūst par pÄrbaudÄ«jumu ne tikai Ä·ermenim, bet arÄ« garam. Å Ädos brīžos cilvÄ“ks jÅ«tas vÄjÅ¡, trausls un neaizsargÄts, - raksta pÄvests. Katra slimnieka sirdÄ« rodas jautÄjums: kÄ saglabÄt ticÄ«bu un cerÄ«bu, kad cieÅ¡anas aizÄ“no dzÄ«ves prieku? SvÄ“tais tÄ“vs atgÄdina, ka Å¡Ädos grÅ«tos dzÄ«ves apstÄkļos cilvÄ“kam ir nepiecieÅ¡ams Ä«paÅ¡s Dieva žēlastÄ«bas atbalsts, spÄ“ks, ko dÄvÄ SvÄ“tais Gars.
Francisks norÄda uz cerÄ«bas vÄrdiem slimniekiem: "Dieva valstÄ«ba ir tuvu" (Lk 10, 9). Dievs neatstÄj cilvÄ“ku cieÅ¡anÄs; slimÄ«ba kļūst par laiku, kad viņš atrod iekšējo atbalstu, nesatricinÄmu spÄ“ku, uz kuru balstÄ«ties, lai pÄrvarÄ“tu visas dzÄ«ves vÄ“tras. Å Ä« pieredze, neskatoties uz visiem upuriem, stiprina ticÄ«bu un parÄda, ka cilvÄ“ks nav viens. PÄ“c pÄvesta vÄrdiem, slimÄ«ba sevÄ« slÄ“pj pestīšanas noslÄ“pumu, jo tÄ sniedz iespÄ“ju piedzÄ«vot patiesu mierinÄjumu no Dieva, kurÅ¡ vienmÄ“r ir tuvu.
SlimÄ«ba ir ne tikai pÄrbaudÄ«jumu, bet arÄ« žēlastÄ«bas laiks. Å Ädos brīžos atklÄjam, cik svarÄ«ga ir cerÄ«ba un cik dÄrgs ir katrs dzÄ«ves mirklis. "CieÅ¡anÄs mÄ“s saprotam, ka visa cerÄ«ba nÄk no Kunga un ka tÄ vispirms ir dÄvana, ko jÄpieņem un jÄvairo, paliekot uzticÄ«gi Dievam", vÄ“stÄ«jumÄ raksta pÄvests.
Francisks skaidro, ka cieÅ¡anÄs mÄ“s izjÅ«tam vajadzÄ«bu dalÄ«ties sÄpÄ“s ar citiem. SlimÄ«bas laikÄ mÄ“s sastopamies ne tikai ar Dieva klÄtbÅ«tni un atbalstu, bet arÄ« ar citu cilvÄ“ku rÅ«pÄ“m. PÄvests uzsver, ka mÄ“s kļūstam par cerÄ«bas "eņģeļiem" apkÄrtÄ“jiem un mÄcÄmies novÄ“rtÄ“t svarÄ«gÄkos dzÄ«ves mirkļus - Ärsta smaidu, mīļotÄ cilvÄ“ka skatienu, gÄdÄ«ga drauga uzmanÄ«bu. Å ajÄ solidaritÄtÄ“ slÄ“pjas spÄ“ks, kas mÅ«s uztur ceļÄ.
VÄ“stÄ«juma noslÄ“gumÄ SvÄ“tais tÄ“vs atgÄdina, ka Å¡ajÄ Jubilejas gadÄ slimnieki un tie, kas par viņiem rÅ«pÄ“jas, ir zÄ«me visiem; viņi ir "himna cilvÄ“ka cieņai un cerÄ«bas dziesma"; viņu balss sniedzas Ärpus slimnÄ«cu palÄtÄm, aicinot sabiedrÄ«bu uz lÄ«dzcietÄ«bu un savstarpÄ“ju atbalstu. PÄvests Francisks slimniekus un Ärstus uztic VissvÄ“tÄkÄs Jaunavas Marijas aizbildniecÄ«bai, lÅ«dzot svÄ“tÄ«bu visiem, kas cieÅ¡, un tiem, kas nesavtÄ«gi un ar mÄ«lestÄ«bu viņiem palÄ«dz.