Svētais tēvs tiekas ar Vidusjūras reģiona jauniešu padomi
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Zinu, ka pārstāvat dažādas valodas un kultūras, bet jūs vieno viena vienīga lielā vēlēšanās pēc mierīgas tautu sadzīves,” teica pāvests. Viņš atzīmēja, ka tāpēc jaunieši ar sirdi un dvēseli gan savās teritorijās un kopienās, gan Eiropas līmenī veic dialogu ar Baznīcas un politiskajām autoritātēm, kā arī izstrādā dažādus projektus. “Paldies jums par to, ko darāt,” teica Leons XIV, “jūs rādāt, ka dialogs ir iespējams, ka atšķirības ir bagātību avots, nevis kontrapozīcijas iemesls, ka otrs vienmēr ir brālis un nekad svešinieks, vai vēl ļaunāk, ienaidnieks.”
Vidusjūras reģiona jauniešu padome ir nodibināta pēc 2020. gadā Bari un 2022. gadā Florencē notikušajām konferencēm, kas apvienoja šī reģiona bīskapus. Tikšanās bija sarīkotas pēc Itālijas Bīskapu konferences iniciatīvas, apzinoties, ka Vidusjūrai – “mare nostrum”, ir jākalpo par satikšanās vietu, par brālīguma krustcelēm, dzīvības šūpuli, nevis par mirušo kapiem.
屹ٲ Leons XIV uzrunā pieminēja godājamo Džordžo La Piru – itāļu politiķi, kurš bija pārliecināts, ka miers Vidusjūras baseina valstīs var kalpot par miera pamatu visām pasaules nācijām. Svētais tēvs norādīja, ka šim skatījumam arī šodien, konfliktu un vardarbības plosītajā laikā, piemīt viss tajā ieliktais pravietiskais spēks. “Taču, nedrīkstam zaudēt drosmi,” teica pāvests jauniešiem, kuri ar saviem sapņiem un radošumu var sniegt būtisku ieguldījumu jau šodien, negaidot rītdienu. “Jo jūs esat cerības tagadne,” paskaidroja Romas bīskaps.
Uzrunas turpmākajā daļā Leons XIV no itāļu valodas pārgāja uz angļu valodu, apliecinot, ka Vidusjūras reģiona jauniešu padome ir gan projekts, gan zīme. Tas ir projekts, kuru pāvests Francisks uzticēja Vidusjūras Baznīcām, lai šeit varētu “atjaunot sarautās attiecības, vardarbības sagrautās pilsētas, lai liktu ziedēt dārzam, kas ir pārvērsts tuksnesī, lai ieviestu cerību tajos, kam tā zudusi un sevī noslēgušos iedrošinātu nebaidīties no brāļiem un māsām” (Uzruna Vidusjūras reģiona bīskapiem, Bari, 23.02.2020).
Savukārt, zīme ir paši jaunieši. Tā ir “zīme, kas nekritiski nepieņem to, kas notiek, kas neskatās uz citu pusi, vai negaida kādu, kurš spers pirmo soli. Jūs pārstāvat paaudzi, kas iztēlojas labāku nākotni un izvēlas to celt. Jūs esat pasaules zīme, kas nepadodas vienaldzībai un neiekrīt pašapmierinātībā, bet uzrota piedurknes un strādā, lai ļaunumu pārvērstu labumā,” teica Leons XIV.
Miers ir ierakstīts starptautisko līderu dienas kārtībā, tas ir globālo sarunu temats, bet, par nožēlu, tas bieži tiek sarucināts līdz vienkāršam sauklim. 屹ٲ teica, ka tas, kas nepieciešams, ir uzturēt mieru savās sirdīs un attiecībās, ļaut tam uzplaukt ikdienas aktivitātēs, darboties izlīgšanas labā savās mājās, kopienās, skolās un darba vietās, Baznīcā un starp Baznīcām. Svētais tēvs piebilda, ka būt par miera nesēju nav viegli. Tas liek atstāt savas atturības un vienaldzības pārņemtās komforta zonas, pie kurām turas tie, kuri ir ieinteresēti, lai turpinās konflikti.
Romas bīskaps aicināja jauniešus būt par cerības zīmēm – cerības, kas nepievieļ, kas ir iesakņojusies Kristus mīlestībā. “Būt par Kristus zīmēm, nozīmē būt par Viņa lieciniekiem, Viņa Evaņģēlija sludinātājiem tieši ap to jūru, no kuras krastiem ceļā devās pirmie mācekļi. Ticīgajiem nākotne nav vis viena no sienām, virs kurām stiepjas dzeloņdrātis, bet gan savstarpējas pieņemšanas nākotne. Šajā ziņā Vidusjūras reģiona lielo reliģisko tradīciju garīgais mantojums var kalpot par dzīvo ieraugu šajā teritorijā un aiz tās robežām, tas var būt par miera, atvērtības citiem, brālīguma un radītā aizsardzības avotu,” teica pāvests. Viņš atzīmēja, ka šīs pašas reliģijas ir bijušas un dažreiz turpina būt izmantotas, lai attaisnotu vardarbību un bruņoto konfliktu. Leons XIV aicināja atteikties no zaimošanas formām, kas aptraipa Dieva Svēto Vārdu, tā vietā piekopt lūgšanu dzīvi un garīgumu, un līdz ar saviem darbiem būt par miera avotu un tikšanās tiltu starp tradīcijām un kultūrām.
屹ٲ aicināja Vidusjūras reģiona jauniešus nebaidīties, bet būt par miera asniem tur, kur aug ienaida sēkla; būt par vienotības veicinātājiem tur, kur notiek šķelšanās; būt par balsi tiem, kuriem nav savas balss, lai prasītu taisnību un cieņu; būt par gaismu un sāli tur, kur dziest ticības liesma un pazūd dzīves garša; nepadoties, ja nākas sastapties ar nesapratni. Atgādinājis, ka svētais Šarls de Fuko šajā sakarā teica, ka Dievs izmanto arī pretvēju, lai mūs vestu drošā ostā, Leons XIV jauniešiem deva savu apustulisko svētību un uzticēja tos Marijas – Miera Karalienes aizbildniecībai.