Ieklausīties Dievā un tuvākajā, būt pazemīgiem un vienotiem!
Inese Šteinerte - Vatikāns
Viņš aicināja ordeņa brāļus lūgt Svēto Garu, lai Viņš katru dienu vada ģenerālkapitula darbus, lai Trīsvienības Trešā persona gūst virsroku pār jebkuru cilvēcisku loģiku un kļūst galvenais virzošais spēks turpmākajās dienās.
“Svētais Gars šodien runā tāpat kā agrāk,” teica Leons XIV, Viņš to dara sirds dziļumos, kā arī caur brāļiem un dzīves apstākļiem. Tāpēc ir svarīgi, lai kapitula gaisotne harmonijā ar Baznīcas gadsimtiem ilgo tradīciju, būtu klausīšanās gaisotne, Dieva un tuvākā klausīšanās.”
Leons XIV citēja ordeņa tēva, svētā Augustīna atbildi uz provokatorisku jautājumu kādam, kurš jautāja, kāpēc, tāpat kā kādu dienu Jeruzalemē, neatkārtojas ārkārtējā “glossolalia” zīme. Augustīns teica: “Pirmajā brīdī katrs ticīgais (…) runāja visās valodās (…). Šodien visi ticīgie kopā ņemot, runā visās valodās. Tāpēc, arī tagad visas valodas ir mūsu, jo mēs esam miesas, kura runā, locekļi” (Sprediķis 269,1).
Uzrunājot brāļus ordenī, pāvests vispirms norādīja, ka viņi ir Kristus miesas locekļi – visi, kuri, saskaņā ar Dieva ziņu, ir nepieciešami, lai paveiktu labo darbu, kuru Viņš savā providenciālajā gudrībā tiem uztic. “Tāpēc,” turpināja Svētais tēvs, “šīs dienas pavadiet, cenšoties godprātīgi komunicēt un saprast, un dariet to, dāsni atbildot uz lielo un vienreizējo gaismas un žēlastības dāvanu, ko debesu Tēvs jums dāvā, sapulcējot jūs šeit – tieši jūs, visu citu labā.”
Leons XIV pievērsās otrajam punktam, aicinot ģenerālkapitula dalībniekus, visu darīt ar pazemību. Viņš atkal atsaucās uz svēto Augustīnu, kurš komentējot daudzos veidus, kādos Svētais Gars gadsimtu gaitā ir darbojies pasaulē, šo daudzveidību ir izpratis kā aicinājumu būt pazemīgiem Dieva brīvības un Viņa darbības neparedzamībā (turpat, 2). “Neviens lai nedomā, ka visas atbildes var sniegt viņš pats,” teica pāvests, aicinot atklāti dalīties savās domās ar citiem. Citējot Svētos Rakstus, viņš piekodināja: “Visi lai ticībā pieņem to, uz ko iedvesmo Kungs, apzinoties, ka tāpat kā “debesis klājas pār zemi” (Is 55,9), tāpat Viņa ceļi klājas pār mūsu ceļiem un Viņa domas pār mūsu domām. Tikai tā Svētais Gars varēs “iemācīt” un “atgādināt” to, ko sacījis Jēzus (sal. Jņ 14,26), iegravējot to jūsu sirdīs, lai katrs puksts spēj izplatīt sava vienreizīguma un neatkārtojamības atbalsi.”
Vēl viens pārdomu punkts, ko vēlējās izcelt pāvests, ir tas, ko piedāvāja konkrētās dienas Vārda liturģija, proti, vienotības vērtību. Pirmajā vēstulē Korintas kopienai, svētais Pāvils apraksta to, ko varētu attiecināt uz ģenerālkapitula dalībniekiem. “Arī šeit “ikvienam ir dota Gara atklāsme, lai nestu svētību visiem” (sal.1Kor 12,7). Arī par jums var teikt, ka “tāpat kā viens ķermenis un tam daudz locekļu, bet visi ķermeņa locekļi, kaut gan to daudz, ir tikai viens ķermenis, tāpat arī Kristus” (12),” runājot svētā Pāvila vārdiem, saviem ordeņa brāļiem norādīja pāvests.
Leons XIV uzsvēra, ka vienotība ir tas, no kā nevar atteikties ģenerālkapitula dalībnieki, veicot savu darbu, taču vēl ir vajadzīgs arī pārbaudes kritērijs par kopīgi paveikto. Tāpēc ir jāatceras, ka tas, kas vieno, nāk no Dieva, bet tas, kas šķir, tas no Viņa nenāk. 屹ٲ norādīja, ka šajā sakarā palīgā atkal nāk svētais Augustīns, kurš komentējot Vasarsvētku brīnumu, jau pieminētajā sprediķī teica: “Tāpat kā dažādas valodas, kurās toreiz varēja runāt cilvēks, bija Svētā Gara zīme, tā tagad Viņa klātbūtnes zīme ir mīlestība uz vienotību. Svētais Augustīns turpina: “Gluži tāpat kā garīgi cilvēki bauda vienotību, miesīgi vienmēr meklē kontrastus.” Svētais jautā: “Kurš gan ir lielākais žēlastības spēks, nekā mīlestība uz vienotību?” un beigās saka: “Jums būs Svētais Gars, kad savai sirdij ļausiet piederēt vienotībai caur patiesu mīlestību”.
“Klausīšanās, pazemība un vienotība – lūk, trīs derīgi ieteikumi, ko liturģija mums dāvā nākamajām dienām,” homīlijas noslēgumā augustīniešu ordeņa ģenerālkapitula dalībniekiem teica pāvests. Viņš aicināja lūgt Svēto Garu, lai Viņš apgaismo prātus un ved pie patiesības.