Atmest drošības ilūziju, kas tiek balstīta uz savstarpēju destrukciju!
Inese Šteinerte - Vatikāns
屹ٲ īpašā veidā apliecina savu tuvību atomsprādzienos izdzīvojušajiem, tā sauktajiem “hibakuša”. Viņu “ciešanas un zaudējumi”, raksta Leons XIV, “visiem mums ir steidzams aicinājums veidot drošāku pasauli un veicināt miera gaisotni.” Lai arī ir pagājuši daudzi gadi, abas pilsētas – Hirosima un Nagasaki, turpina būt dzīvs atgādinājums par tām briesmām, ko spēj izraisīt atomieroči. Šo pilsētu ielas, skolas un mājas joprojām nes brūces – gan redzamas, gan garīga rakstura brūces, kas cirstas tajās nelaimīgajās 1945. gada augusta dienās. Šajā kontekstā Leons XIV atgādina sava priekšgājēja Franciska bieži izmantotos vārdus, proti, ka “karš vienmēr ir cilvēces sakāve”.
Kā ir rakstījis viens no Nagasaki atomsprādzienā izdzīvojušajiem, doktors Takaši Nagai, “cilvēks, kurš mīl, ir drosmīgs cilvēks, kurš nenēsā ieročus” (Heiwato, 1979). 屹ٲ piebilst, ka īsts miers prasa, lai tiek drosmīgi nolikti ieroči, jo īpaši tie, kuri spēj radīt neaprakstāmas katastrofas. Atomieroči ir apvainojums mūsu kopējam cilvēciskumam. Bez tam, tie pārkāpj radītā cieņu. Mēs, turpretim, esam aicināti rūpēties par radītā harmoniju.
屹ٲ raksta, ka mūsdienās, kad aizvien pieaug globālā spriedze un konflikti, Hirosima un Nagasaki ir “atmiņas simboli”, kā tos ir nosaucis pāvests Francisks. Tie aicina atmest drošības ilūziju, kas tiek balstīta uz savstarpēju destrukciju. “Tā vietā,” norāda Leons XIV, “ir jāveido globāla ētika, kas sakņojas taisnīgumā, brālīgumā un kopējā labumā.
Svētais tēvs lūdzas, lai šie atceres pasākumi kalpo par aicinājumu starptautiskajai kopienai ar atjaunotu sparu turpināt ilgstoša miera ceļu visas cilvēku saimes labā. Citējot sevis teikto uzrunā “Urbi et Orbi”, kas izskanēja šī gada 8. maijā, Leons XIV novēl, lai šis miers būtu “atbruņots un atbruņojošs”.