MAP

Leons XIV: draudzība ar Jēzu – aicinājuma un misijas pamats

25. jūlijā pāvests pieņēma audiencē garīgo semināru formācijas kursa dalībniekus, ko organizēja Pontifikālais institūts “Regina Apostolorum”, un ksaveriāņu brāļus, kas bija ieradušies Romā uz ģenerālkapitulu. Evaņģelizācijas izaicinājumi prasa nopietnu, vispusīgu sagatavošanu, kas nedrīkst aprobežoties ar zināšanu uzkrāšanu – sacīja Leons XIV.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Mēs esam aicināti dažādos veidos iesaistīties misijas dinamikā un risināt evaņģelizācijas uzdevumus”, sacīja pāvests, uzrunājot klātesošos. “Šis aicinājums prasa no visiem, gan ordinētajiem kalpotājiem, gan ticīgajiem lajiem, nopietnu un vispusīgu formāciju, kas neaprobežojas tikai ar zināšanām”, bet ir vērsta uz to, lai mēs pārveidotos. Svētais tēvs norādīja uz cilvēcisko un garīgo pārveidošanos, citējot svētā Pāvila vēstules Filipiešiem vārdus par to, lai mūsos atrastos vieta “tām pašām jūtām, kas bija Kristū Jēzū” (Fil 2, 5).

Runājot par izglītības būtisko nozīmi, Leons XIV piedāvāja trīs orientierus. Pirmais – draudzība ar Jēzu. Tā ir ikviena aicinājuma un misijas pamats. Pirms nodot tālāk ticību, garīgajam vadītājam vai misionāram pašam personīgi ir jāpiedzīvo tas, ka viņš ir Kristus uzlūkots, mīlēts un aicinās bez jebkādiem nopelniem no savas puses.

Evaņģelizācija ir pirmām kārtām liecība par personīgu satikšanos ar Jēzu Kristu – atgādināja pāvests. Tā nav morāles vai doktrīnas par Dievu tālāknodošana. Tā ir Dieva, kas kļuvis par manu dzīvi, tālāknodošana. Tam ir vajadzīga nemitīga atgriešanās. Semināristu audzinātāji un misionāri ir pirmie Evaņģēlija adresāti.

Otrais aspekts – brālība. Dzīvot patiesā un sirsnīgā savstarpējā brālībā. Leons XIV norādīja, ka tas nav lozungs, bet grūts ceļš. Nevar kalpot Evaņģēlijam vienatnē, sacenšoties ar citiem. Ir jāveido dzīvas, garīgas attiecības ar Dievu, ar bīskapu, ar citiem priesteriem, ar Dieva tautu.

Kā trešo aspektu Romas bīskaps minēja misiju, kas ir visu kristiešu uzdevums. Baznīcas pirmajos gadsimtos bija dabiski, ka katrs kristītais jutās kā liecinieks un evaņģelizētājs, un šodien tas skan īpaši aktuāli. Tiem, kuri nodarbojas ar formāciju, ir jāizglīto nākamie priesteri tā, lai viņi neuzskatītu sevi par “vientuļiem vadītājiem” un pārākiem par citiem, bet būtu spējīgi saskatīt visos ticīgajos Kristības žēlastību un no tās izrietošās harizmas, varbūt pat palīdzot cilvēkiem atvērties šīm dāvanām un rast drosmi iesaistīties kalpošanā Baznīcai un sabiedrībai.

25 jūlijs 2025, 18:34