ÐÓMAPµ¼º½

±ÊÄå±¹±ð²õ³Ù²õ: apkalpoÅ¡ana un uzklausīšana - divi viesmÄ«lÄ«bas aspekti

±ÊÄå±¹±ð²õ³Ù²õ Leons XIV svÄ“tdien apmeklÄ“ja Albano Laciale, nelielu pilsÄ“tiņu, kas atrodas netÄlu no Kastelgandolfo, pie tÄ paÅ¡a ezera, kur atrodas pÄvesta vasaras rezidence. Albano katedrÄlÄ“ SvÄ“tais tÄ“vs celebrÄ“ja Euharistiju. SprediÄ·Ä« viņš runÄja par nepiecieÅ¡amÄ«bu gudri apvienot darbu ar lÅ«gÅ¡anu savÄ dzÄ«vÄ“.

Silvija Krivteža - VatikÄns

Savu sprediÄ·i pÄvests balstÄ«ja uz Pirmo lasÄ«jumu, kurÄ stÄstÄ«ts par Dieva vizÄ«ti pie Ä€brahÄma trÄ«s noslÄ“pumainu figÅ«ru veidolÄ, un uz Evaņģēlija fragmentu par JÄ“zus viesoÅ¡anos Martas un Marijas mÄjÄs.

Leons XIV norÄdÄ«ja uz konkrÄ“tiem viesmÄ«lÄ«bas žestiem, ko Ä€brahÄms izrÄda saviem viesiem, atpazÄ«stot viņos Dieva klÄtbÅ«tni. "Dievs izvÄ“las viesmÄ«lÄ«bas ceļu, lai satiktos ar SÄru un Ä€brahÄmu un nestu viņiem vÄ“sti par auglÄ«bas dÄvanu, pÄ“c kuras viņi tik ļoti ilgojÄs un uz kuru vairs necerÄ“ja. PÄ“c daudziem žēlastÄ«bas brīžiem, kuros Kungs jau ir viņus apmeklÄ“jis, Viņš atkal klauvÄ“ pie viņu durvÄ«m, lÅ«dzot pieņemÅ¡anu un uzticēšanos. Un abi vecÄka gadagÄjuma cilvÄ“ki atbild pozitÄ«vi, vÄ“l nezinot, kas notiks tÄlÄk. Å ajos noslÄ“pumainajos viesos viņi atpazÄ«st Dieva svÄ“tÄ«bu, Viņa klÄtbÅ«tni."

Å odienas Evaņģēlijs atklÄj divas atšķirtÄ«gas, bet ne pretrunÄ«gas attieksmes pret JÄ“zu, kurÅ¡ tuvojas. TÄs personificÄ“ divas mÄsas. Marta atbild uz Viņa apmeklÄ“jumu ar kalpoÅ¡anu, bet Marija ar klausīšanos.

±ÊÄå±¹±ð²õ³Ù²õ norÄdÄ«ja, ka šīm divÄm attieksmÄ“m vajadzÄ“tu izpaust arÄ« mÅ«su attiecÄ«bas ar Dievu. "PatieÅ¡Äm ir svarÄ«gi, lai mÄ“s izdzÄ«votu savu ticÄ«bu konkrÄ“tÄ darbÄ«bÄ un uzticÄ«gi pildÄ«tu savus pienÄkumus atbilstoÅ¡i katra stÄvoklim un aicinÄjumam, taÄu tikpat svarÄ«gi ir arÄ«, lai mÄ“s to darÄ«tu, sÄkot ar meditÄciju par Dieva VÄrdu, ieklausoties tajÄ, ko SvÄ“tais Gars saka mÅ«su sirdÄ«m, veltot tam klusuma un lÅ«gÅ¡anas brīžus – laiku, kurÄ mÄ“s apklusinÄm troksni un uzmanÄ«bas novÄ“rÅ¡anu, sapulcÄ“jamies Kunga priekÅ¡Ä un atrodam iekšēju mieru un vienotÄ«bu. TieÅ¡i šī kristÄ«gÄs dzÄ«ves dimensija mums ir jÄatklÄj no jauna, Ä«paÅ¡i Å¡odien – gan kÄ personÄ«ga un kopienas vÄ“rtÄ«ba, gan kÄ pravietiska zÄ«me mÅ«su laikmetam: dot vietu klusumam, ieklausÄ«ties TÄ“va balsÄ«, kas runÄ un 'redz slepenÄ«bÄ'" (Mt 6,6).

Leons XIV uzsvÄ“ra, ka vasaras periods ir laba iespÄ“ja, no vienas puses, veltÄ«t vairÄk laika lÅ«gÅ¡anai un, no otras puses, vairÄk rÅ«pÄ“ties vienam par otru, dalÄ«ties ticÄ«bÄ ar citiem. ±ÊÄå±¹±ð²õ³Ù²õ atzina, ka tas nav viegli. Gan kalpoÅ¡ana, gan ieklausīšanÄs prasa pÅ«les, apņemÅ¡anos un zinÄmus upurus. "TaÄu tikai Å¡ÄdÄ veidÄ â€“ caur Å¡iem centieniem – dzÄ«vÄ“ tiek uzcelts kaut kas labs," sacÄ«ja SvÄ“tais tÄ“vs. "Tikai Å¡ÄdÄ veidÄ starp cilvÄ“kiem rodas un nostiprinÄs autentiskas un stipras attiecÄ«bas, un tikai Å¡ÄdÄ veidÄ â€“ no apakÅ¡as uz augÅ¡u, ikdienas dzÄ«vÄ“ – attÄ«stÄs, paplaÅ¡inÄs un kļūst taustÄma klÄtesoÅ¡Ä Dieva valstÄ«ba".

Leons XIV atsaucÄs uz sava garÄ«gÄ skolotÄja, svÄ“tÄ AugustÄ«na, mÄcÄ«bu. CitÄ“jot vienu no viņa sprediÄ·iem par Martu un Mariju, viņš norÄdÄ«ja, ka "šīs divas sievietes simbolizÄ“ divas dzÄ«ves: tagadni un nÄkotni; viena nodzÄ«vota darbÄ, otra – atpÅ«tÄ; viena ir pilna raižu, otra - laimÄ«ga; viena ir pÄrejoÅ¡a, otra - mūžīga" (Sermo 104, 4). DomÄjot par Martas darbu, viņš teica: "Kas ir atbrÄ«vots no pienÄkuma rÅ«pÄ“ties par citiem? Kas var atpÅ«sties no Å¡iem pienÄkumiem? CentÄ«simies tos veikt nevainojami un ar mÄ«lestÄ«bu (...) GrÅ«tÄ«bas paies, un atpÅ«ta pienÄks, bet atpÅ«tu mÄ“s sasniegsim tikai caur grÅ«tÄ«bÄm. KuÄ£is peldÄ“s un sasniegs dzimteni, bet mÄ“s sasniegsim savu dzimteni tikai ar kuÄ£i" (turpat, 6-7).

NoslÄ“gumÄ pÄvests teica, ka Ä€brahÄma, Martas un Marijas tÄ“li mums atgÄdina, ka klausīšanÄs un kalpoÅ¡ana ir divas savstarpÄ“ji papildinoÅ¡as attieksmes, kas mÅ«s atver Kunga Dieva klÄtbÅ«tnei. "Viņu piemÄ“rs," viņš piebilda, "mudina mÅ«s katru dienu apvienot kontemplÄciju un darbÄ«bu, atpÅ«tu un pÅ«les, klusumu un aktivitÄti – ar gudrÄ«bu un lÄ«dzsvaru – vienmÄ“r ar JÄ“zus mÄ«lestÄ«bu kÄ mÅ«su sprieduma standartu, Viņa vÄrdu kÄ mÅ«su gaismu un Viņa žēlastÄ«bu kÄ mÅ«su spÄ“ka avotu, kas mÅ«s uztur pÄri mÅ«su paÅ¡u iespÄ“jÄm," – sacÄ«ja SvÄ“tais tÄ“vs.

20 jūlijs 2025, 16:18