MAP

Kardināla Rilko Mise Svētās Marijas Madžore bazilikā Kardināla Rilko Mise Svētās Marijas Madžore bazilikā 

Kardināls Rilko svin 80 gadu jubileju, pāvests pateicas viņam par kalpošanu

Kardināls Staņislavs Rilko svin 80 gadu jubileju. 屹ٲ Leons XIV pateicās viņam par pašaizliedzīgo kalpošanu Romas Svētās Marijas Madžore bazilikas arhipriestera amatā. Viņa pēctecis ir lietuviešu kardināls Rolandas Makrickas, kurš līdz šim bija bazilikas arhipriesteris koadjutors.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Daudzus gadus kardināls Staņislavs Rilko cieši sadarbojās ar pāvestu Jāni Pāvilu II, kuru viņš uzskata par savas priesterības tēvu. Kardināls Karols Vojtila ordinēja viņu par priesteri, un, būdams pāvests, konsekrēja par bīskapu. Tā kā kardināls Rilko ir sasniedzis 80 gadu vecumu, viņš zaudē tiesības piedalīties konklāvā.

Kardināls Staņislavs Rilko dzimis 1945. gada 4. jūlijā Adrihovā, Belsko-Živecas diecēzē (tolaik Krakovas arhidiecēze). 1963. gadā viņš iestājās Krakovas Garīgajā seminārā. 1969. gada 30. martā Vāveles katedrālē toreizējais Krakovas arhibīskaps Karols Vojtila iesvētīja viņu par priesteri.

Staņislavs Rilko studējis Krakovas Teoloģijas fakultātē, bet no 1972. līdz 1978. gadam Pontifikālajā Gregora universitātē Romā, kur ieguva sociālo zinātņu doktora grādu. Viņu īpaši interesēja laju jautājums Baznīcā, īpaši Otrā Vatikāna koncila gaismā. Šajās studijās Karols Vojtila bija viņa skolotājs un ceļvedis. Pēc studiju pabeigšanas viņš atgriezās Polijā, kur veica Krakovas Garīgā semināra vicerektora pienākumus, bija pastorālās teoloģijas un socioloģijas pasniedzējs Pontifikālajā Teoloģijas akadēmijā Krakovā.

1987. gadā Staņislavs Rilko nominēts par Pontifikālās Laju padomes Jaunatnes nodaļas vadītāju. Šo amatu viņš ieņēma piecus gadus. Rilko piedalījās Pasaules Jauniešu dienu organizēšanā Santjago de Kompostelā (1989), Čenstohovā (1991) un Denverā (1993). Laikā no 1992. līdz 1995. gadam strādāja Vatikāna valsts sekretariātā. Viņam tas bija tiešas un intensīvas sadarbības laiks ar pāvestu Jāni Pāvilu II, kuru pavadīja līdz pat viņa nāvei. Kardināls Rilko raksturoja kopā ar pāvestu pavadītos gadus kā vislielāko dāvanu viņa priesteriskajā dzīvē.

1995. gada 20. decembrī Staņislavs Rilko nominēts par bīskapu un Pontifikālās Laju padomes sekretāru. 1996. gada 6. janvārī pāvests Jānis Pāvils II konsekrēja viņu par bīskapu. Bīskapa aicinājumā Rilko izvēlējās vārdus: "Lux mea Christus" (Kristus ir mana gaisma). 2003. gada 4. oktobrī viņš tika paaugstināts arhibīskapa amatā un iecelts par Pontifikālās Laju padomes vadītāju. 2007. gada 24. novembra Konsistorijā Benedikts XVI uzņēma viņu Kardinālu kolēģijā. 2013. gadā Staņislavs Rilko piedalījās konklāvā, kurā tika ievēlēts pāvests Francisks.

2016. gada 28. decembrī pāvests Francisks iecēla viņu par Svētās Marijas Madžore bazilikas arhipriesteri, un nākamā gada 2. februārī notika ingresa svinības. 2025. gada 7. un 8. maijā viņš piedalījās konklāvā, kurā tika ievēlēts pāvests Leons XIV. Svētdien, 25. maijā, viņš uzņēma pāvestu Svētās Marijas Madžores bazilikā, kur atrodas slavenā Dievmātes "Salus populi romani" ikona.

Svētdien, 29. jūnijā, svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkos, Svētās Marijas Madžore bazilikā tika svinēta pateicības Svētā Mise par godu poļu kardināla Staņislava Rilko 80. dzimšanas dienai. Pateicības uzrunā kardināls Rolandas Makrickas uzsvēra, ka viņu iedvesmo vārdi "Lux mea Christus" un ka jubilāra dzīves liecība ir dzīva un skaidra patiesas kalpošanas Kristum un Viņa svētajai Baznīcai zīme.

05 jūlijs 2025, 12:34