Kardin¨¡ls Rilko svin 80 gadu jubileju, p¨¡vests pateicas vi?am par kalpo?anu
Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Daudzus gadus kardin¨¡ls Sta?islavs Rilko cie?i sadarboj¨¡s ar p¨¡vestu J¨¡ni P¨¡vilu II, kuru vi?? uzskata par savas priester¨©bas t¨¥vu. Kardin¨¡ls Karols Vojtila ordin¨¥ja vi?u par priesteri, un, b¨±dams p¨¡vests, konsekr¨¥ja par b¨©skapu. T¨¡ k¨¡ kardin¨¡ls Rilko ir sasniedzis 80 gadu vecumu, vi?? zaud¨¥ ties¨©bas piedal¨©ties konkl¨¡v¨¡.
Kardin¨¡ls Sta?islavs Rilko dzimis 1945. gada 4. j¨±lij¨¡ Adrihov¨¡, Belsko-?ivecas diec¨¥z¨¥ (tolaik Krakovas arhidiec¨¥ze). 1963. gad¨¡ vi?? iest¨¡j¨¡s Krakovas Gar¨©gaj¨¡ semin¨¡r¨¡. 1969. gada 30. mart¨¡ V¨¡veles katedr¨¡l¨¥ toreiz¨¥jais Krakovas arhib¨©skaps Karols Vojtila iesv¨¥t¨©ja vi?u par priesteri.
Sta?islavs Rilko stud¨¥jis Krakovas Teolo?ijas fakult¨¡t¨¥, bet no 1972. l¨©dz 1978. gadam Pontifik¨¡laj¨¡ Gregora universit¨¡t¨¥ Rom¨¡, kur ieguva soci¨¡lo zin¨¡t?u doktora gr¨¡du. Vi?u ¨©pa?i interes¨¥ja laju jaut¨¡jums Bazn¨©c¨¡, ¨©pa?i Otr¨¡ Vatik¨¡na koncila gaism¨¡. ?aj¨¡s studij¨¡s Karols Vojtila bija vi?a skolot¨¡js un ce?vedis. P¨¥c studiju pabeig?anas vi?? atgriez¨¡s Polij¨¡, kur veica Krakovas Gar¨©g¨¡ semin¨¡ra vicerektora pien¨¡kumus, bija pastor¨¡l¨¡s teolo?ijas un sociolo?ijas pasniedz¨¥js Pontifik¨¡laj¨¡ Teolo?ijas akad¨¥mij¨¡ Krakov¨¡.
1987. gad¨¡ Sta?islavs Rilko nomin¨¥ts par Pontifik¨¡l¨¡s Laju padomes Jaunatnes noda?as vad¨©t¨¡ju. ?o amatu vi?? ie?¨¥ma piecus gadus. Rilko piedal¨©j¨¡s Pasaules Jaunie?u dienu organiz¨¥?an¨¡ Santjago de Kompostel¨¡ (1989), ?enstohov¨¡ (1991) un Denver¨¡ (1993). Laik¨¡ no 1992. l¨©dz 1995. gadam str¨¡d¨¡ja Vatik¨¡na valsts sekretari¨¡t¨¡. Vi?am tas bija tie?as un intens¨©vas sadarb¨©bas laiks ar p¨¡vestu J¨¡ni P¨¡vilu II, kuru pavad¨©ja l¨©dz pat vi?a n¨¡vei. Kardin¨¡ls Rilko raksturoja kop¨¡ ar p¨¡vestu pavad¨©tos gadus k¨¡ visliel¨¡ko d¨¡vanu vi?a priesteriskaj¨¡ dz¨©v¨¥.
1995. gada 20. decembr¨© Sta?islavs Rilko nomin¨¥ts par b¨©skapu un Pontifik¨¡l¨¡s Laju padomes sekret¨¡ru. 1996. gada 6. janv¨¡r¨© p¨¡vests J¨¡nis P¨¡vils II konsekr¨¥ja vi?u par b¨©skapu. B¨©skapa aicin¨¡jum¨¡ Rilko izv¨¥l¨¥j¨¡s v¨¡rdus: "Lux mea Christus" (Kristus ir mana gaisma). 2003. gada 4. oktobr¨© vi?? tika paaugstin¨¡ts arhib¨©skapa amat¨¡ un iecelts par Pontifik¨¡l¨¡s Laju padomes vad¨©t¨¡ju. 2007. gada 24. novembra Konsistorij¨¡ Benedikts XVI uz?¨¥ma vi?u Kardin¨¡lu kol¨¥?ij¨¡. 2013. gad¨¡ Sta?islavs Rilko piedal¨©j¨¡s konkl¨¡v¨¡, kur¨¡ tika iev¨¥l¨¥ts p¨¡vests Francisks.
2016. gada 28. decembr¨© p¨¡vests Francisks iec¨¥la vi?u par Sv¨¥t¨¡s Marijas Mad?ore bazilikas arhipriesteri, un n¨¡kam¨¡ gada 2. febru¨¡r¨© notika ingresa svin¨©bas. 2025. gada 7. un 8. maij¨¡ vi?? piedal¨©j¨¡s konkl¨¡v¨¡, kur¨¡ tika iev¨¥l¨¥ts p¨¡vests Leons XIV. Sv¨¥tdien, 25. maij¨¡, vi?? uz?¨¥ma p¨¡vestu Sv¨¥t¨¡s Marijas Mad?ores bazilik¨¡, kur atrodas slaven¨¡ Dievm¨¡tes "Salus populi romani" ikona.
Sv¨¥tdien, 29. j¨±nij¨¡, sv¨¥to apustu?u P¨¥tera un P¨¡vila sv¨¥tkos, Sv¨¥t¨¡s Marijas Mad?ore bazilik¨¡ tika svin¨¥ta pateic¨©bas Sv¨¥t¨¡ Mise par godu po?u kardin¨¡la Sta?islava Rilko 80. dzim?anas dienai. Pateic¨©bas uzrun¨¡ kardin¨¡ls Rolandas Makrickas uzsv¨¥ra, ka vi?u iedvesmo v¨¡rdi "Lux mea Christus" un ka jubil¨¡ra dz¨©ves liec¨©ba ir dz¨©va un skaidra patiesas kalpo?anas Kristum un Vi?a sv¨¥tajai µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹i z¨©me.
