±ŹÄå±¹±š²õ³Ł²õ tiekas ar VatikÄna observatorijas vasaras skolas dalÄ«bniekiem
Inese Å teinerte - VatikÄns
16. jÅ«nijÄ, pieÅemot viÅus audiencÄ, Leons XIV novÄlÄja, lai RomÄ pavadÄ«tais laiks, dzÄ«ve un studijas kopienÄ, sniegtu ne tikai akadÄmiska un personÄ«ga rakstura bagÄtinÄjumu, bet ļautu attÄ«stÄ«t draudzÄ«bu un sadarbÄ«bas formas, kuras kalpotu zinÄtnes un cilvÄces progresam.
Å ogad VatikÄna observatorijas vasaras skola ir veltÄ«ta tematam, kas saucas āUniversa izpÄte ar Džeimsa Veba (James Webb) kosmosa teleskopuā. ±ŹÄå±¹±š²õ³Ł²õ atzÄ«mÄja, ka tas dod iespÄju pirmo reizi vÄsturÄ dziļÄk ielÅ«koties Ärpus saules sistÄmas esoÅ”o eksoplanÄtu atmosfÄrÄ, kur, iespÄjams, attÄ«stÄs dzÄ«vÄ«ba, un pÄtÄ«t miglÄjus, kur formÄjas paÅ”as planÄtu sistÄmas. Ar Veba teleskopu ir iespÄjams pat uztvert tÄlo galaktiku seno gaismu, kas liecina par mÅ«su universa paÅ”iem sÄkumiem.
āSvÄto Rakstu autoriem, kuri rakstÄ«ja pirms tik daudziem gadu simteÅiem, Å”Ädas privilÄÄ£ijas nebija,ā teica pÄvests. āTomÄr, viÅu poÄtiskÄ un reliÄ£iskÄ iztÄle ļÄva iedomÄties, kÄ izskatÄ«jÄs RadīŔanas brÄ«dis, kad Baruha grÄmatas vÄrdiem runÄjot, āzvaigznes spÄ«dÄja no savÄm novÄroÅ”anas vietÄm un lÄ«ksmoja; un viÅu RadÄ«tÄjs tÄs sauca un viÅas atbildÄja: āLÅ«k, mÄs Å”eit esamā, priecÄ«gi spÄ«dot Tam, kurÅ” tÄs radÄ«jisā (3:34). āVai mÅ«su dienÄs, Džeimsa Veba attÄli neizsauc mÅ«sos izbrÄ«nu un mistisku prieku, kontemplÄjot to cÄlo skaistumu?ā jautÄja SvÄtais tÄvs.
±ŹÄå±¹±š²õ³Ł²õ atzinÄ«gi novÄrtÄja zinÄtnieku komandas veikumu, kuri ar kosmosa teleskopa starpniecÄ«bu ieguva Å”os attÄlus un iepazÄ«stinÄja ar tiem plaÅ”u publiku. Å o brÄ«niŔķīgo instrumentu varÄs izmantot visi tie, kuri piedalÄ«sies VatikÄna observatorijas vasaras nometnÄ, lai padziļinÄtu zinÄÅ”anas par visumu, kurÄ mÄs esam pavisam neliela, taÄu nozÄ«mÄ«ga daļa. Leons XIV atzÄ«mÄja, ka neviens pie Ŕīm zinÄÅ”anÄm nav nonÄcis viens pats. Katrs ir daļa no lielÄkas kopienas.
āPadomÄjiet par visiem cilvÄkiem, kuri pÄdÄjo 30 gadu laikÄ strÄdÄja, lai izveidotu kosmosa teleskopu un tÄ instrumentus, kÄ arÄ« par tiem, kuri attÄ«stÄ«ja zinÄtniskÄs idejas, lai tÄdu izgatavotu,ā rosinÄja pÄvests. LÄ«dzÄs zinÄtniekiem, inženieriem un matemÄtiÄ·iem, viÅÅ” aicinÄja vasaras skolas dalÄ«bniekus neaizmirst arÄ« Ä£imeÅu un draugu devumu, lai varÄtu piedalÄ«ties Å”ajÄ izpÄtÄ, kas apkÄrt esoÅ”o pasauli ļauj redzÄt jaunÄ veidÄ.
SvÄtais tÄvs aicinÄja arÄ« apzinÄties, ka tas, ko zinÄtnieki dara, ir domÄts visu cilvÄku labumam, tÄpÄc, ir nepiecieÅ”ams, lai tie dÄsni dalÄ«tos ar to, ko iemÄcÄs un pieredz. āNekavÄjieties dalÄ«ties priekÄ un apbrÄ«nÄ, ko sagÄdÄ āsÄkluā kontemplÄcija, kuras, svÄtÄ AugustÄ«na vÄrdiem runÄjot, Dievs ir izsÄjis visuma harmonijÄ (sal. āDe Genesis ad Litteramā, V, 23, 44-45). āJo vairÄk dalÄ«sieties priekÄ, jo vairÄk prieka radÄ«siet, un tÄdÄjÄdi, ar savÄm alkÄm pÄc zinÄÅ”anÄm, katrs no jums varÄs dot ieguldÄ«jumu mierÄ«gÄkas un taisnÄ«gÄkas pasaules celtniecÄ«bÄ,ā teica pÄvests jaunajiem visuma pÄtniekiem.