笔腻惫别蝉迟蝉 apmekl膿 Vatik膩na Radio raid墨拧anas centru Santa Maria di Galeria
Inese 艩teinerte - Vatik膩ns
Sv膿tais t膿vs tik膩s ar person膩lu, uzkav膿j膩s ar to sarun膩, apmekl膿ja p膩rrai啪u z膩li, ko projekt膿jis arhitekts Pjerluid啪i Nervi 鈥� tas pats, p膿c kura projekta ir uzb奴v膿t膩 P膩vila VI z膩le Vatik膩n膩.
笔腻惫别蝉迟蝉 apjaut膩j膩s par antenu darb墨bu, par p膩rraid膿m un digit膩lo katastrofu nov膿r拧anas (digital disaster recovery) sist膿mu. V膿l膩k Leons XIV kop膩 ar Santa Maria di Galeria centra darbiniekiem ietur膿ja nelielu agapi, kuras laik膩 atz墨m膿ja 43 priester墨bas gadus. Viesis atcer膿j膩s savu misiju darbu Lat墨艈amerik膩 un 膧frik膩, un uzsv膿ra, cik liela noz墨me ir bijusi Vatik膩na Radio p膩rraid膿m 墨svi募nos, kas sasniedz vietas, kas pa sp膿kam ir tikai nedaudziem raid墨t膩jiem. 笔腻惫别蝉迟蝉 izc膿la soci膩l膩s sazi艈as mision膩ro v膿rt墨bu. Vi艈拧 sv膿t墨ja visus kl膩teso拧os un pateic膩s par darbu, ko vi艈i uztic墨gi un nep膩rtraukti veic, taj膩 skait膩, tik noz墨m墨gos sv膿tkos, k膩di ir Vissv膿t膩k膩 Sakramenta sv膿tki.
Uzturoties Santa Maria di Galeria, Sv膿tais t膿vs iepazin膩s ar墨 ar Vatik膩na 膩rpus teritori膩lo 墨pa拧umu, kura statuss ir noteikts ar It膩lijas vald墨bu nosl膿gtajos l墨gumos 1951. gad膩. Pamatojoties uz p膩vesta Franciska Motu proprio 鈥淔ratello Sole鈥�, 拧obr墨d tiek p膿t墨ts saules ener模ijas ieguves projekts, kas ar elektroener模iju paredz nodro拧in膩t ne tikai 拧o radio staciju, bet ar墨 visu Vatik膩na valsti.
Vatik膩na Radio centru 鈥淪anta Maria di Galeria鈥� iesv膿t墨ja p膩vests Pijs XII 1957. gad膩. Pirms Leona XIV p膩vesta viz墨te p膿d膿joreiz 拧eit notika 1991. gad膩, kad to apmekl膿ja sv膿tais J膩nis P膩vils II.
