Mūsdienu moceklis Floribērs – priekšzīme Āfrikas un visas pasaules jauniešiem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Savā uzrunā Svētais Tēvs īpaši apsveica bīskapus, jaunā svētīgā māti un ģimeni, kā arī Svētā Egīdija kopienas pārstāvjus, kurai piederēja Floribērs. Citējot savu priekšteci, pāvestu Francisku, Leons XIV atgādināja, ka šī mocekļa nāve bija godīguma izvēles un atteikšanās no korupcijas rezultāts. Izdarīt šādu izvēli nozīmē saglabāt tīras savas rokas, izplatīt Dieva gaismu, dzīvot saskaņā ar taisnīguma svētību.
No kurienes jaunietis smēlās spēku pretoties korupcijai? – jautāja Svētais tēvs. Viņa spēks izrietēja no dziļas garīgās dzīves, kas sakņojās lūgšanā, Dieva Vārda klausīšanā un brālīgā sadraudzībā. Jaunais muitas darbinieks nebija vienkārši godīgs ierēdnis – viņš dzīvoja evaņģēliskā ticībā, kas izpaudās kalpošanā nabadzīgajiem un ielu bērniem, kuri kara dēļ bija palikuši bāreņi.
屹ٲ īpašu uzmanību pievērsa Svētā Egīdija kopienas garīgumam, kā centrā ir “lūgšana, nabadzīgie, miers”: tieši tas bija vadošais jaunā svētīgā dzīvē. “Viņš ticēja, ka mēs esam radīti cēliem darbiem, lai pārveidotu realitāti,” atceras viens no viņa draugiem.
Floribērs bija miera veicinātājs reģionā, ko plosīja vardarbība. Viņš izvēlējās lēnprātības, vienotības un rūpju par visneaizsargātākajiem ceļu. Viņa sapnis par pasauli, kurā bērni augs mierā un nebūs vairs kara, iedvesmoja apkārtējos, īpaši tos, kuri jutās atstumti. 屹ٲ Leons XIV uzsvēra, ka šis jaunais afrikāņu moceklis – kontinentā, kas ir pilns ar jauniešiem – ir spilgts piemērs tam, kā Āfrikas jaunieši var kļūt par miera ieraugu. Floribērs mums palīdz apzināties to, cik liela loma ir kristīgo laju un jauniešu liecībai. Noslēgumā Romas bīskaps novēlēja, lai caur Jaunavas Marijas un svētīgā Floribēra aizbildniecību drīzumā iestātos miers Kivu reģionā, Kongo un visā Āfrikā.