Leons XIV sveic Maltas BruÅinieku ordeni svÄtÄ JÄÅa KristÄ«tÄja svÄtkos
Inese Å teinerte - VatikÄns
PievÄrÅ”oties svÄtÄ JÄÅa KristÄ«tÄja personai, pÄvests atzÄ«mÄ, ka viÅÅ” jau kopÅ” savas dzimÅ”anas pildÄ«ja no Dieva saÅemto misiju bÅ«t par JÄzus pasludinÄtÄju. Ar radikÄlu paÅ”aizliedzÄ«bu viÅÅ” to darÄ«s visu savu dzÄ«vi. ViÅa ideja par Mesiju sÄkumÄ vÄl bija kÄ par bargu tiesnesi. TaÄu, JÄzus viÅam palÄ«dz Å”o perspektÄ«vu mainÄ«t, atgriezties, jo Ä«paÅ”i tad, kad ViÅÅ” lÅ«dz JÄnim sevi nokristÄ«t, pazemÄ«gi ieniris daudzo grÄku nožÄlotÄju pÅ«lÄ«. PÄc tam, JÄnis norÄda uz JÄzu kÄ Dieva JÄru, kas noceļ pasaules grÄkus. Sekojot viÅa aicinÄjumam, divi viÅa mÄcekļi kļūst par JÄzus mÄcekļiem. JÄnis KristÄ«tÄjs, atdodot savu dzÄ«vÄ«bu par patiesÄ«bu, kļūs par JÄzus liecinieku, kas ir PatiesÄ«ba.
Maltas BruÅinieku ordeÅa piederÄ«gajiem pÄvests novÄl, lai svÄtais JÄnis KristÄ«tÄjs apgaismo viÅu dzÄ«vi un misiju, ko viÅi ir aicinÄti veikt BaznÄ«cÄ caur SvÄtÄ Gara darbÄ«bu. OrdeÅa harizmas divi aspekti ir mÄcÄ«t ticÄ«bu un kalpot nabadzÄ«gajiem. Leons XIV atzÄ«mÄ, ka tad, ja ordeÅa locekļi nesteigtos palÄ«gÄ nabadzÄ«gajiem un nesludinÄtu viÅiem Dieva mÄ«lestÄ«bu ar vÄrdiem un liecÄ«bu, ordenis zaudÄtu savu reliÄ£isko raksturu un paliktu vienÄ«gi filantropiska rakstura organizÄcija.
±ŹÄå±¹±š²õ³Ł²õ apliecinÄja, ka priekÅ” daudzajiem labajiem darbiem, ko Maltas BruÅinieku ordenis veic dažÄdÄs pasaules vietÄs, ir nepiecieÅ”ams daudz lÄ«dzekļu, arÄ« materiÄlo, kÄ arÄ« daudz lÅ«gÅ”anu. TaÄu, lÄ«dzekļi vienmÄr ir jÄuzskata tikai par lÄ«dzekļiem, kas palÄ«dz sasniegt mÄrÄ·i. Lai sasniegtu labu mÄrÄ·i, arÄ« lÄ«dzekļiem ir jÄbÅ«t labiem, lai tie atbilstu Dieva gribai. ArÄ« JÄzus tika kÄrdinÄts, kad ļaunais ViÅam ārÄdÄ«ja visas pasaules valstÄ«bas un to godÄ«buā (sal. Mt 4,8) un solÄ«ja to dot, ja vien ViÅÅ” to pielÅ«gtu. TaÄu, JÄzus tad nebÅ«tu Dieva cietoÅ”ais kalps, kurÅ” pazemÄ«bÄ atsakÄs no jebkÄdas pasaulÄ«gÄs varas, lai ar mÄ«lestÄ«bu iegÅ«tu cilvÄka mÄ«lestÄ«bu. ArÄ« Å”ajÄ kÄrdinÄjumÄ JÄzus apliecina Dieva pÄrÄkumu un nepÄrdod sevi Ŕīs pasaules varai. Ja JÄzus padotos kÄrdinÄjumam, ViÅÅ” pieÅemtu nelikumÄ«gus lÄ«dzekļus un nesasniegtu TÄva nosprausto mÄrÄ·i. ±ŹÄå±¹±š²õ³Ł²õ raksta, ka Maltas ordenis vÄstures gaitÄ atkarÄ«bÄ no apstÄkļiem izmantoja dažÄdus lÄ«dzekļus, kuri tomÄr ir jÄizvÄrtÄ to paÅ”reizÄjÄ derÄ«guma kontekstÄ, lai sasniegtu ticÄ«bas mÄcīŔanas un kalpojuma nabadzÄ«gajiem mÄrÄ·i.
Gadsimtu gaitÄ Maltas ordenis pieÅÄma aizvien lielÄku nozÄ«mi starptautiskajÄ vidÄ, kÄ arÄ« Ä«paÅ”u suverenitÄtes veidu ar prerogatÄ«vÄm, kam ir jÄkalpo par labu jau pieminÄtajiem mÄrÄ·iem. āJa Ŕīs prerogatÄ«vas tiks izmantotas, ļaujoties pasaulÄ«gumam, varbÅ«t pat to neapzinoties, jÅ«s no sava redzesloka varat pazaudÄt mÄrÄ·i,ā brÄ«dina pÄvests ordeÅa locekļus. ViÅÅ” atgÄdina, ka ļaunÄ kÄrdinÄjumus palÄ«dz atklÄt SvÄtais Gars, tÄpÄc ir nemitÄ«gi jÄizŔķiro, kÄds gars mÅ«s vada.
Maltas BruÅinieku ordenis iet atjaunotnes ceļu, tÄpÄc pÄvests atgÄdina tÄ locekļiem, ka atjaunotne nevar bÅ«t vienkÄrÅ”i institucionÄla, normatÄ«va. Tai galvenokÄrt ir jÄbÅ«t iekÅ”Äjai, garÄ«gai atjaunotnei. PakavÄjies pie ordeÅa struktÅ«ras un pirms dot savu apustulisko svÄtÄ«bu, Leons XIV novÄlÄja, lai par visiem cÄlajiem nodomiem aizbildina Jaunava Marija, svÄtais JÄnis KristÄ«tÄjs un svÄtais Gerards.