屹ٲ mudina Baznīcas kustības ierādīt centrālo vietu Jēzum
Jānis Evertovskis – Vatikāns
7. un 8. jūnijā apvienības, ekleziālās kustības un jaunās kopienas svinēs savu jubileju. Divas pēdējās dienas to locekļi piedalījās ikgadējā saietā, ko organizēja Laju, ģimenes un dzīvības dikastērijs.
„Atbalstīt un iedrošināt savus brāļus un māsas viņu kristīgajā ceļā nozīmē atbildību, saistības, bieži vien arī grūtības un nesaprašanās, bet tas ir nepieciešams un vērtīgs uzdevums”, teica Leons XIV, uzrunājot klātesošos audiences dalībniekus. “Neviens nav kristietis viens pats!” – viņš uzsvēra.
Pirmkārt, pāvests uzrunāja Baznīcas kustības, kas atbilst kristīgās dzīves būtiskai iezīmei, jo “neviens nav kristietis viens pats”. “Kristīgā dzīve nenorisinās izolācijā, it kā tā būtu intelektuāls vai sentimentāls piedzīvojums, kas aprobežotos ar mūsu prātu un sirdi. Tā tiek dzīvota kopā ar citiem, grupā, kopienā, jo augšāmcēlies Kristus ir klātesošs starp mācekļiem, kas pulcējušies Viņa vārdā.”
Šo apvienību un kustību mērķis ir apustulāts, kurā iesaistās ticīgie. Atsaucoties uz Vatikāna II koncila mācību, pāvests atgādināja, ka, darbojoties kopā, “var cerēt uz daudz bagātīgākiem augļiem, nekā tad, ja indivīdi strādātu atsevišķi”.
Otrkārt, Leons XIV vērās pie jaunajām kopienām, kas pieder pie harizmātiskās kustības, uzsverot, ka tās ir „būtiska dimensija Baznīcā”. Citējot 2016. gadā Ticības mācības kongregācijas izdoto Vēstuli , pāvests aicināja šo kopienu pārstāvjus uzlūkot harizmas žēlastības ietvarā, kā Gara dāvanas.
“Tātad viss Baznīcā ir izskaidrojams saistībā ar žēlastību: institūcija pastāv, lai vienmēr tiktu dāvāta žēlastība, harizmas rodas tādēļ, lai šī žēlastība tiktu saņemta un nestu augļus. Bez harizmām Kristus žēlastība, kas tiek dāvāta pārpilnībā, varētu neatrast auglīgu augsni, kurā to uzņemt!”
Uzrunas turpinājumā pāvests izcēla labumu, ko nes šīs harizmu iedvesmotās kopienas: “Ļoti daudzi cilvēki ir tuvinājušies Kristum, atraduši dzīvē cerību, atklājuši Baznīcas mātišķību un vēlas palīdzību, lai augtu ticībā, kopienas dzīvē, žēlsirdības darbos, kā arī grib, veicot evaņģelizāciju, nest saņemto dāvanu citiem”.
Pēc tam Svētais Tēvs aicināja asociācijas un kustības sadarboties ar viņu divos uzdevumos, kas ir viņa kā apustuļa Pētera pēcteča kalpojuma divas prioritātes. Pirmkārt, “būt vienotības ieraugiem”, kas “nepārtraukti piedzīvo garīgo kopību, kas tos saista vienam ar otru”. Šī kopība, ko Svētais Gars radījis Baznīcā, “balstās Kristū”, viņš paskaidroja. Svarīgi, lai šī garīgā kopība, kas tiek piedzīvota grupās, izplatītos šajā nesaskaņu un vardarbības sašķeltajā mūsdienu pasaulē – norādīja Leons XIV.
Otrais lūgums attiecās uz misiju. „Saglabājiet vienmēr dzīvu misijas degsmi savā vidū: kustības arī šodien spēlē būtisku lomu evaņģelizācijā”, uzsvēra pāvests, kurš pats bija misijā Peru. „Izmantojiet savus talantus misijas darbā gan pirmās evaņģelizācijas vietās, gan draudžu un vietējās Baznīcas struktūrās”.
Uzrunas noslēgumā Leons XIV atgādināja galveno, kas jāņem vērā šo asociāciju, kustību un kopienu vadītājiem, un proti: “Vienmēr paturiet centrā Kungu Jēzu”.