Leons XIV: "Dievs dara lielas lietas ar tiem, kuri atbrīvojas no ļaunuma"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Svētais tēvs pateicās visiem, kuri šo tikšanos darīja iespējamu. Viņš teica, ka daudzējādā ziņā tā ved pie Jubilejas sirds, pie žēlastības gada, kurā tiek atzīta visu cilvēku cieņa, kas daudzreiz tiek noniecināta un atņemta.
Tad, kad trūkst gaisa, kad trūkst apvāršņa, mūsu cieņa noplok. Taču, pāvests aicināja neaizmirst, ka augšāmcēlušais Jēzus nāk joprojām un nes savu elpu. Viņš to bieži dara caur cilvēkiem, kuri iet tālāk par mūsu aizvērtajām durvīm un neraugoties uz visu, kas ir noticis, redz mūsu cieņu, ko paši esam aizmirsuši, vai, kas mums ir atņemta.
“Dārgie, jūsu klātbūtne šeit liecina par brīvību,” teica Leons XIV. Viņš aicināja paraudzīties apkārt uz citiem un viņu sejā izlasīt vārdu, kas nekad nepieviļ. Šis vārds ir “kopā”. “Ļaunums ir uzvarams kopā. Prieks ir rodams kopā. Netaisnība ir apkarojama kopā,” uzsvēra pāvests. Viņš atgādināja, ka Dievs mūs ir radījis, lai atrastos kopā. Protams, pastāv saites, kas nodara ļaunu un grupas, kurās trūkst brīvības. Taču, arī šādas nelabvēlīgas saites var uzvarēt kopā, uzticoties tiem, kuri nepelna uz citu rēķina.
Svētais tēvs akcentēja, ka ir jācīnās pret tiem, kuri narkotikas un jebkuru citu atkarības formu, tajā skaitā alkoholismu un azartspēles, izmanto, lai iedzīvotos un padarītu par biznesu, kas nes milzu peļņu. Valstis ir aicinātas apkarot noziedzīgos grupējumus, diemžēl, tā vietā tiek apkaroti šo grupējumu upuri. Drošības vārdā cietumi tiek piepildīti ar nabadzīgajiem, kuri noziedzības ķēdē ir tikai pēdējie. Tiem, kas šo ķēdi kontrolē, ir ietekme un tie paliek nesodīti. “Mūsu pilsētas nav jāatbrīvo no atstumtajiem, bet gan no atstumtības,” teica pāvests.
“Jubilejas gads norāda uz tikšanās kultūru kā drošu ceļu, tas prasa mums atsavināt un pārdalīt netaisnīgi uzkrātās bagātības. Tas būtu personīgas un pilsoniskas izlīgšanas ceļš,” norādīja Leons XIV. Jauniešiem viņš teica, ka tie nav mūsu zemei tik ļoti nepieciešamās atjaunotnes skatītāji, bet gan virzošais spēks. Dievs dara lielas lietas ar tiem, kuri atbrīvojas no ļaunuma. Šajā sakarā viņš citēja Psalma vārdus: “Akmens, ko namdari atmeta, ir kļuvis par stūrakmeni” (117,22). Svētais tēvs iedrošināja:
“Arī jūs esat akmeņi ar lielu vērtību jaunas cilvēces celtnē. Ja esat jutušies atmesti un piebeigti, tad tagad tādi vairs neesat. Kļūdas, ciešanas, bet visvairāk par visu, vēlēšanās dzīvot, jūs dara par lieciniekiem, ka mainīties ir iespējams. Baznīcai jūs esat vajadzīgi. Cilvēcei jūs esat vajadzīgi. Izglītībai un politikai jūs esat vajadzīgi. Kopā, pār jebkuru atkarību liksim valdīt bezgalīgajai cieņai, kas katrā ir ierakstīta.”
Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja iet uz priekšu, vairojot izdziedināšanās, tikšanās un izglītības vietas, pastorālos ceļus un sociālās politikas, kuras sākas no ielas un nevienu neuzskata par pazudušu. Pirms dot savu apustulisko svētību, Leons XIV savus viesus novēlēja Vissvētākās Jaunavas Marijas mātišķajai aizbildniecībai un aicināja lūgties, lai viņa kalpojums būtu cerības kalpojums cilvēkiem un tautām, lai tas būtu kalpojums visiem.