MAP

屹ٲ Leons XIV lūdzas pie apustuļa Pāvila kapa

20. maija vakarā pāvests Leons XIV devās uz Svētā Pāvila ārpus mūriem baziliku, kur lūdzās pie apustuļa kapa un vadīja Euharistijas svinības. Homīlijā viņš aicināja ticīgos pārdomāt Pāvila Vēstulē romiešiem ietverto vēstījumu un izkopt un izplatīt mīlestību.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Brīdī, kad Romas debesīs saule mijās ar mākoņiem, pāvests ieradās bazilikas laukumā, kur ticīgie viņu sagaidīja ar ilgiem aplausiem. Daudzi tur atradās jau kopš agras pēcpusdienas. Pirmajās rindās bija redzami vairāki plakāti, kā arī Slovākijas karogs un Romas futbola komandas karogs. Leonu XIV sagaidīja benediktīniešu klostera abats Donato Oljiari un bazilikas arhipriesteris, kardināls Džeimss Maikls Hērvejs. Pēc tam viņš svinīgā procesijā, izejot pa Svētajām durvīm, iegāja dievnamā, kur notika Svētā Mise.

Ticība, žēlastība un attaisnošana – tās ir apustuļa Pāvila Vēstules romiešiem galvenās tēmas. Mēs saņemam pestīšanu nevis kā ar burvju mājienu, bet pateicoties Dieva mīlestības noslēpumam un mūsu pašu brīvprātīgajai piekrišanai – skaidroja pāvests, aicinot visus atbildēt Kunga aicinājumam kā to darīja kristiešu vajātājs Sauls, jo Dievs ir tas, kurš pārveido cilvēka dzīvi.

Vēstules romiešiem sākumā apustulis Pāvils apgalvo, ka no Dieva ir saņēmis aicinājuma žŧī (sal. Rom 1, 5) un atzīst, ka viņa satikšanās ar Kristu un kalpošana ir saistīta ar Dieva mīlestību. Dievs viņu jau iepriekš izvēlējās, kad viņš vēl bija tālu no Evaņģēlija un vajāja Baznīcu, un aicināja sākt jaunu dzīvi. 屹ٲ atgādināja, ka arī svētais Augustīns, kurš bija konvertīts, runā par to pašu pieredzi, sakot: “Ko tad mēs varētu izvēlēties, ja vispirms mēs paši nebūtu izvēlēti? Patiesībā, ja mēs jau iepriekš nebūtu mīlēti, mēs nevarētu mīlēt”. Tāpēc Leons XIV uzsvēra, ka katra aicinājuma pamatā ir Dievs ar savu žēlsirdību un labestību, kas ir tikpat dāsna kā mātes mīlestība.

Homīlijas turpinājumā Leons XIV norādīja, ka tomēr Pāvils tajā pašā fragmentā runā arī par “پī paklausību” (Rom 1,5) un arī šeit viņš dalās savā pieredzē. Kungs, parādīdamies viņam uz Damaskas ceļa (sal. Ap. 9, 1-30), neatņēma viņam brīvību, bet atstāja iespēju izvēlēties, paklausīt, kas bija grūta iekšēja un ārēja cīņa, kuru viņš pieņēma. Pestīšana nenāk kā ar burvju mājienu, bet gan kā žŧī un پī noslēpums – uzsvēra pāvests. Pestīšanas avots meklējams Dieva mīlestībā un cilvēka uzticīgā un brīvā piekrišanā (sal. 2 Tim 1, 12).

Svētais tēvs lūdzās, lai arī mēs, tāpat kā Sauls, prastu atbildēt Kunga aicinājumam un kļūtu par lieciniekiem Viņa mīlestībai, “kas izlieta mūsu sirdīs caur Svēto Garu, kas mums dots” (Rom 5,5). “Lūgsim Viņu, lai mēs spētu izkopt un izplatīt Viņa mīlestību, kļūstot cits citam par tuvākajiem”, aicināja Leons XIV, atsaucoties uz Franciska teikto Apustuļa Pāvila atgriešanās svētkos, 2024. gada 25. janvārī. Tādējādi mums, tāpat kā Pāvilam, miesas vājībā atklāsies پī Dievam spēks, kas attaisno (sal. Rom 5,1-5) – viņš piebilda.

Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilika jau gadsimtiem ilgi ir uzticēta kādai benediktīniešu kopienai. Tāpēc, runājot par mīlestību kā Evaņģēlija sludināšanas avotu un dzinējspēku, Leons XIV pieminēja svētā Benedikta Regulā izteiktos uzstājīgos aicinājumus uz brālīgu mīlestību klosterī un viesmīlību pret visiem. Noslēgumā pāvests sacīja:

Taču es vēlētos noslēgt, atgādinot vārdus, ko pēc vairāk nekā tūkstoš gadiem teica jauniešiem cits Benedikts – pāvests Benedikts XVI: “Dārgie draugi, Dievs mūs mīl. Tā ir lielā mūsu dzīves patiesība, kas piešķir jēgu visam pārējam […]. Mūsu eksistences sākumā ir Dieva mīlestības plāns”, un ticība ved mūs pie “savas sirds atvēršanas šim mīlestības noslēpumam un pamudina dzīvot kā tādiem cilvēkiem, kas atzīst, ka Dievs mūs mīl” (Homīlija lūgšanu vigīlijā ar jauniešiem, Madride, 2011. gada 20. augusts).

Leons XIV piebilda, ka šeit ir ikvienas misijas, arī pāvesta kā Pētera pēcteča un Pāvila apustuliskās dedzības mantinieka,  misijas vienkāršā un vienīgā sakne. “Lai Kungs dod man žŧī uzticīgi atbildēt Viņa aicinājumam”, piebilda pāvests.

21 maijs 2025, 08:47