MAP

"Asaru istaba" Vatikānā "Asaru istaba" Vatikānā  (ANSA)

"Asaru istaba", kur kardināls ietērpjas pāvesta drēbēs

Siksta kapelā, uz sienas, kurā attēlota “Pastarā tiesa”, altāra abās pusēs atrodas divas nelielas aizvērtas durvis. Tās, kuras ir kreisajā pusē, ved uz tā dēvēto “Asaru istabu”, kur tūlīt pēc ievēlēšanas jaunais pāvests dodas ietērpties pāvesta drēbēs un uz dažām minūtēm nodoties lūgšanai. Kā atzīmē pontifikālais ceremoniju meistars Marko Agostini: “屹ٲ tur apzinās, par ko ir kļuvis un kas viņš būs kopš šī brīža un turpmāk”.

Marija Milvija Morčano - Vatikāns

Ienācējs “Asaru istabā” sev aiz muguras ir atstājis Mikelandželo un citu Renesanses lielmeistaru visā pasaulē apbrīnoto darbu varenību un nu atrodas nelielā telpā bez krāsām. Uz griestu velves lunetēm skatāmi vienīgi daži fresku fragmenti. Vienā istabas pusē ir kāpnes, pretējā sienā logs ar aizvirtņiem. No mēbelēm istabā ir galds un divi tumša koka krēsli, sarkans dīvāniņš un drēbju pakaramais. Iekārtojums ir vienkāršs. Apbrīna, ko pirms tam paspējis izsaukt absolūta skaistuma piesātinātais skats, dod vietu dziļi intīmām izjūtām, kas pārņem dvēseli. Tā tas ir bijis gadsimtiem ilgi. Šķiet, gara acīm šeit redzam pāvestus izvēlamies vienu no trim dažāda lieluma baltajiem talāriem, ar kuru turpmāk viņu varēs atšķirt pārējo Baznīcas kalpu vidū. Tā ir īsta un patiesa ietērpšana, kas nāk no senatnes un kurai ir daudz dziļāka nozīme par apģērba nomaiņu. Tā nav tikai formāla tradīcija un rits, bet visvairāk par visu, pāvesta ietērpšanai ir izteikti garīga nozīme.

Šķiet, ka gara acīm varam redzēt pāvestus, kas šajā vāji apgaismotajā telpā lūdzas un dažreiz, kā liecina istabas nosaukums, aizkustinājuma pārņemti, raud. Pēc spraigajām Konklāva dienām, viņi šeit pirmoreiz atrodas vieni paši. Vieni, taču seju pret seju ar Dievu. Šī apziņa tos pārņem kā zibens – kopš šīs dienas viņi būs pāvesti, kas pieņēmuši svētā Pētera pēcteča mandātu.

“Asaru istabas” sienā ir iemūrēta plāksne, kas datēta ar 2013. gada 31. maiju. Tajā paskaidrots: “Šajā istabā, kas nosaukta par “asaru istabu” sākot ar Gregoru XIV, kurš šeit 1590. gada 5. decembrī, būdams tikko ievēlēts par pāvestu, lēja aizkustinājuma asaras, jaunais pāvests, pēc tam, kad ir pieņēmis savu ievēlēšanu, ietērpjas sev atbilstošās drēbēs”.

Pontifikālais ceremoniju meistars, priesteris Marko Agostini dalās pārdomās par šo īpaši delikāto brīdi un tā garīgo nozīmi. “Asaru istabu” viņš apraksta kā “ļoti mazu un šauru”. Taču “ir ļoti svarīgi,” viņš saka, “tas, kas tajā notiek no simboliskā skatupunkta. 屹ٲ gūst apziņu par to, kas ir kļuvis un kas viņš būs kopš šī brīža un turpmāk. Drēbju nomaiņa vēstī par dziļu viņa eksistences maiņu. Šajā vietā viņš atskārš, ka viņa amats ir lielāks par personu. Iespējams, ka no šejienes izriet arī “asaru istabas” nosaukums, jo tas ir brīdis, kurā viņš apzinās, ka pāvesta figūra ir daudz lielāka par personu, kas “ietērpjas” un ka šajā figūrā viņš iemācīsies nomirt katru dienu, lai pāri visam izceltos viņa ieņemamais amats, lai izceltos Kristus vikārs, Pētera pēctecis”.

Priesteris Agostini  uz “Asaru istabu” aicina raudzīties ar pārdabisku skatienu, kas jauno pāvestu ļauj uzlūkot kā tādu, kuram ir jāmācās “lasīt pašam sevi” ar žēlastības acīm, ar ticības acīm, ar pārdabisku vīziju. Apziņa par jauno misiju Baznīcā un drēbju nomaiņa ir divi brīži, kas šajā istabā tiek izdzīvoti. Ietērpties pāvestam palīdz ceremoniju meistars. Par pāvestu ievēlētais kardināls tiek pavadīts līdz šīm durvīm, kas atrodas zem “Pastarās tiesas” altāra kreisajā pusē, pa kurām viņš ienāk kopā ar ceremoniju meistaru un no šejienes iznāk pāvesta drēbēs. “Asaru istabas” slieksņa pārkāpšana cilvēku izmaina uz visiem laikiem. Pie tam, šoreiz  tas notiek Cerības Jubilejā, kad kristieša dzīvi maina Svēto durvju šķērsošanas žests. “Tās ir dziļas izmaiņas,” piebilst pontifikālais ceremoniju meistars, runājot par “Asaru istabu” – “tik īpaša slieksņa pārkāpšana skar personas, kura kļūst par pāvestu, sirds dziļumus. Var teikt, ka tā skar Pētera kalpojuma sirdi: cilvēks, kurš kļūst pāvests, kardināls, kurš kļūst pāvests. Mēs viņu saucam par pāvestu, bet izmantojot terminoloģiju, ar kuru pāvesti ir apzīmēti vēstures gaitā, saka “Kristus vikārs”. Pētera pēctecis, kā viņu sauca svētā Katrīna, “zemes virsū nes maigo Kristu”. Priesteris Marko Agostini precizē, ka šādas vīzijas kontemplācijai ir nepieciešams pārdabisks skatiens, ir nepieciešams ticības skatiens”.

Tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte

07 maijs 2025, 17:00