杏MAP导航

Salvatore 膶ernucio - Vatik膩ns

笔腻惫别蝉迟蝉 Francisks ir bijis pirmais daudz膩s liet膩s. Pirmais jezu墨ts, pirmais p膩vests no Lat墨艈amerikas, pirmais, kur拧 izv膿l膿j膩s Franciska v膩rdu, pirmais, kur拧 tika iev膿l膿ts v膿l dz墨vam esot savam priek拧g膩j膿jam, pirmais, kur拧 dz墨voja 膩rpus Apustulisk膩s pils, pirmais, kur拧 apmekl膿ja zemes, kur膩s p膩vests pirms tam v膿l nebija bijis 鈥� t膩das, k膩 Ir膩ka un Korsika, pirmais, kur拧 parakst墨ja Deklar膩ciju par Br膩l墨gumu ar augst膩kaj膩m isl膩ma autorit膩t膿m. Vi艈拧 bija ar墨 pirmais p膩vests, kur拧 izveidoja Kardin膩lu kol膿模iju, lai p膩rvald墨tu Bazn墨cu, pie拧姆irtu atbild墨gas lomas sieviet膿m un lajiem k奴rij膩, uzs膩ktu Sinodi, kur膩 iesaist墨ja visu Dieva tautu, atc膿la pontifik膩lo nosl膿pumu attiec墨b膩 uz seksu膩lajiem noziegumiem un no katehisma izsl膿dza n膩ves sodu. Vi艈拧 bija pirmais, kur拧 vad墨ja Bazn墨cu, kam膿r pasaul膿 plos墨j膩s nevis kar拧, bet daudzi kari, lieli un mazi, kas da啪膩dos kontinentos tika izv膿rsti 鈥渇ragment膩r膩鈥� veid膩. Kar拧 鈥渧ienm膿r ir sak膩ve鈥�, vi艈拧 atk膩rtoja vair膩k nek膩 300 apel膩cij膩s, ar墨 tad, kad bija zudusi balss. 艩墨s apel膩cijas tika atk膩rtotas vis膩s publiskaj膩s uzrun膩s p膿c tam, kad izc膿l膩s vardarb墨ba Ukrain膩 un Tuvajos Austrumos.

Procesi

Ta膷u Francisks, dzimtaj膩 v膩rd膩 Horhe Mario Bergoljo, dro拧i vien negrib膿tu, ka j膿dziens 鈥減irmais鈥� tiktu attiecin膩ts uz vi艈a pontifik膩tu, kas 拧ajos 12 gados bija projic膿ts nevis uz m膿r姆u sasnieg拧anu, vai pirmo vietu ieg奴拧anu, bet gan uz 鈥減rocesu鈥� uzs膩k拧anu. Tie ir procesi, kas notiek, pabeigtie un jau t膩lie pag膩tnes procesi, procesi, kurus, iesp膿jams, vairs nesp膿s aptur膿t ar墨 tas, kur拧 n膩kamais k膩ps P膿tera tron墨. Darb墨ba, kas rada 鈥渏aunus dinamismus鈥� sabiedr墨b膩 un Bazn墨c膩, k膩 vi艈拧 to ierakst墨ja sava pontifik膩ta ce募ved墨 鈥淓vangelii gaudium鈥�, vienm膿r norisin膩s tik拧an膩s, dal墨拧an膩s, kole模ialit膩tes perspekt墨v膩.

No pasaules malas

鈥淪膩ksim 拧o ce募ojumu, b墨skaps un tauta鈥�. Tie bija pirmie 2013. gada 13. marta v膿l膩 vakar膩 no Sv膿t墨bu balkona izrun膩tie v膩rdi cilv膿ku p奴募a priek拧膩, kas p膩rpild墨ja Sv膿t膩 P膿tera laukumu, kas jau m膿nesi p膿c Benedikta XVI atk膩p拧an膩s, atrad膩s mediju uzman墨bas lok膩. Jauniev膿l膿tais, 76 gadus vecais p膩vests, kuru vi艈a br膩募i kardin膩li izv膿l膿j膩s no 鈥減asaules malas鈥�, 拧im p奴lim l奴dza sv膿t墨bu. Kop膩 ar 募aud墨m vi艈拧 v膿l膿j膩s l奴gties 鈥淓si sveicin膩ta, Marija!鈥�, aiz姆erdamies it膩募u valod膩, kuru pirms tam ikdien膩 nebija pietiekami praktiz膿jis, iz艈emot ret膩s viz墨tes Rom膩 un b奴dams gatavs atgriezties Buenosaires膩 t奴l墨t p膿c Konkl膩va nosl膿guma. N膩kamaj膩 dien膩 vi艈拧 v膿l膿j膩s sveikt 募audis tuv膩k, dodoties uz Sv膿t膩s Annas draudzi un v膿l膩k uz Marijas Liel膩ko baziliku Santa Maria Maggiore. 艩eit vi艈拧 pateic膩s Salus Populi Romani Dievm膩tei, sava pontifik膩ta debes墨gajai aizbildnei, kuru turpin膩ja pagodin膩t katr膩 noz墨m墨g膩 br墨d墨. Tie拧i 拧eit, p膿c p膩vesta Lib膿rija r墨kojuma uzceltaj膩 dievnam膩, Francisks izteica v膿l膿拧anos tikt apglab膩tam.

Gans tautas vid奴

Tuv墨bu tautai no Argent墨nas n膩ku拧ais p膩vests visus 拧os gadus izr膩d墨ja visda啪膩d膩kajos veidos: ar viz墨t膿m Vatik膩n膩 nodarbin膩t膩 person膩la ofisos, ar 沤膿lsird墨bas piektdien膩m 2016. Jubilejas gad膩 apmekl膿jot pamest墨bas un atstumt墨bas vietas, ar Lielaj膩m Ceturtdien膩m cietumos, pansion膩tos un 啪膿lsird墨bas centros, ar daudzaj膩m t奴r膿m Romas noma募u draudz膿s, ar p膩rsteiguma viz墨t膿m un t膩lru艈a zvaniem. 艩o tuv墨bu vi艈拧 izr膩d墨ja katr膩 apustuliskaj膩 ce募ojum膩, s膩kot no pirm膩, kas 2013. gad膩 veda uz Braz墨liju.

Pirmais p膩vests Ir膩k膩

47 starptautiskie ce募ojumi, kas tika paveikti, pamatojoties uz notikumiem, autorit膩拧u uzaicin膩jumiem, paveicamaj膩m misij膩m, vai ar墨 uz k膩du iek拧膿ju 鈥渒ust墨bu鈥�, k膩 vi艈拧 pats to atkl膩ja lidojuma laik膩, atgrie啪oties no Ir膩kas. J膩, tie拧i no Ir膩kas: t膩s bija 3 dienas 2021. gada mart膩, kas pavad墨tas Bagd膩d膿, 弄r膩, Erbil膩, Mosul膩 un Karako拧膩, teritorij膩s un ciematos, kur joproj膩m bija redzamas teroristu cirst膩s r膿tas ar asin墨m uz sien膩m un kar膩 izkais墨to telt墨m ielu mal膩s, Covid pand膿mijas vid奴 un visp膩r膿j膩m raiz膿m par dro拧墨bu. Tas bija ce募ojums, ko daudzi neieteica veikt, raiz膿joties par vesel墨bu un iesp膿jamiem atent膩tiem. Ta膷u, tas bija ce募ojums, kuru p膩vests v膿l膿j膩s 墨stenot par katru cenu. Pats Francisks to vienm膿r sauca par 鈥渧isskaist膩ko鈥� ce募ojumu, par ce募ojumu uz 膧brahama zemi, kuru neizdev膩s apmekl膿t sv膿tajam J膩nim P膩vilam II. Ir膩k膩 notika ar墨 Franciska tik拧an膩s un saruna ar 拧i墨tu musulma艈u l墨deri Al Sistani.

Sv膿t膩s durvis Bangv膿 un visgar膩kais ce募ojums 膧zijas dienvidaustrumos un Oke膩nij膩

Ja sp墨t墨ba lab膩 noz墨m膿 p膩vestam lika doties uz Ir膩ku, tad t膩da pati sp墨t墨ba 2015. gad膩 vi艈u vad墨ja uz Bangvi, kara ievainot膩s Centr膩l膩frikas galvaspils膿tu, kara, kur拧 pat viz墨tes dien膩s uz iel膩m atst膩ja kritu拧o cilv膿ku l墨姆us. 膧frikas zem膿, kur, k膩 pa拧a v膩rdiem run膩jot, vi艈拧 bija gatavs 鈥渘olaisties kaut vai ar izpletni鈥�, Francisks aizkustino拧膩 ceremonij膩 atv膿ra 沤膿lsird墨bas Jubilejas gada Sv膿t膩s durvis. Ar墨 t膩s bija pirm膩s. V膿l pirms Sv膿t膩s durvis tika v膿rtas Rom膩, t膩s jau bija atv膿rtas vien膩 no vistr奴c墨g膩kajiem pasaules re模ioniem.

Par labas sp墨t墨bas rezult膩tu var saukt ar墨 to, kas 87 gadus vecajam p膩vestam lika doties visgar膩kaj膩 sava pontifik膩ta ce募ojum膩 2024. gada septembr墨, proti, uz Indon膿ziju, Papua Jaungvineju, Austrumtimoru, Singap奴ru. 15 dienas, divi kontinenti, 4 pulkste艈a laiki, 32 t奴ksto拧i 814 kilometri lidma拧墨n膩. Tie bija 膷etri da啪膩di universi, katrs no tiem p膩rst膩v膿ja Franciska ma模ist膿rija galvenos tematus: br膩l墨gumu un dialogu starp reli模ij膩m, perif膿rijas un klimata kr墨zi, izl墨g拧anu un tic墨bu, bag膩t墨bu un att墨st墨bu, k膩 ar墨 kalpojumu nabadz墨gajiem.

No Lamped奴zas l墨dz D啪ubai

P膩rlapojot apustulisko ce募ojumu sarakstu,  nav iesp膿jams aizmirst pastor膩l膩s viz墨tes, taj膩 skait膩 pirmo 膩rpus Romas, kas veda uz nelielo Lamped奴zas salu 鈥� lielo migr膩cijas tra模膿diju scen膩riju, un ziedu vainagu, kas tika iemests Vidusj奴r膩, kaps膿t膩 鈥渮em atv膿rtas debess鈥�. Atk膩rtots nosod墨jums izskan膿ja ar墨 divk膩r拧aj膩 Lesbo salas apmekl膿jum膩 2016. un 2021. gad膩 pie konteineros un telt墨s m墨to拧ajiem b膿g募iem un  patv膿ruma mekl膿t膩jiem.

Pontifik膩ta v膿stur膿 ir ieg膩ju拧i ar墨 ce募ojumi uz Sv膿to Zemi 2014. gad膩 un Lundu Zviedrij膩 2016. gad膩, kur tika atz墨m膿ti 500 Reform膩cijas gadi; uz Kan膩du 2022. gad膩, l奴dzot piedo拧anu iezemie拧u taut膩m par Katolisk膩s Bazn墨cas p膩rst膩vju nodar墨tajiem noziegumiem un p膩rk膩pumiem.

2023. gad膩 sekoja ce募ojums uz Kongo Demokr膩tisko Republiku un Dienvidsud膩nu. Dienvidsud膩nu p膩vests apmekl膿ja kop膩 ar Anglik膩艈u Bazn墨cas primasu, arhib墨skapu D啪astinu Velbiju un Skotijas Bazn墨cas 模ener膩lasamblejas moderatoru Aijenu Gr墨n拧墨ldu, v膿loties apliecin膩t ekumenisko gribu dzied膿t tautas ievainojumus 鈥� tos pa拧us, kurus dzied膿t vi艈拧 l奴dza Dienvidsud膩nas l墨deriem 2019. gad膩, kad tie bija pulc膿ju拧ies divu dienu ilg膩s p膩rdomu rekolekcij膩s Sv膿t膩s Martas nam膩. Savu apel膩ciju p膩vests nosl膿dza, nosk奴pstot tiem k膩jas.

 Nevar nepiemin膿t ar墨 Sv膿t膩 t膿va ce募ojumu uz Kubu un Amerikas Savienotaj膩m Valst墨m 2015. gad膩, kas notika, nodibinoties diplom膩tiskaj膩m attiec墨b膩m starp ab膩m valst墨m. T膩 bija v膿sturiska tuvin膩拧an膩s, kurai p膩vests gatavoj膩s divus m膿ne拧us, s奴tot v膿stules toreiz膿jiem prezidentiem Barakam Obamam un Raulam Kastro, un aicinot tos 鈥渟膩kt jaunu f膩zi鈥�. Havan膩 Francisks tik膩s ar墨 ar Maskavas Pareiztic墨go patriarhu Kirilu un parakst墨ja kop膿jo deklar膩ciju par 鈥渢uv膩km墨lest墨bas ekumenisma鈥� ievie拧anu praks膿. 艩墨 ap艈em拧an膩s ir aktu膩la joproj膩m un zin膩m膩 veid膩 t膩 ir piemirsta l墨dz ar kara izcel拧anos Eiropas sird墨.

Dokumenta 鈥淧ar cilv膿ces br膩l墨gumu鈥� parakst墨拧ana Abu Dabi

2019. gad膩 kop膩 ar imamu Al Taijebu tika parakst墨ts dokuments 鈥淧ar cilv膿ces br膩l墨gumu鈥�, kas ir uzskat膩ms par attiec墨bu atvese募o拧anu ar Al Azharas sunn墨tu universit膩ti. 艩墨 atvese募o拧an膩s s膩k膩s l墨dz ar br膩l墨gu apsk膩vienu Sv膿t膩s Martas nam膩 un nosl膿dz膩s ar teksta parakst墨拧anu, kas t奴l墨t k募uva par isl膩ma un kristiet墨bas dialoga pamatakmeni.

Enciklikas

Pieredze, dialogi, 啪esti, kas paveikti 拧ajos ce募ojumos, ir ietverti pontifik膩ta dokumentos. Ir izdotas 膷etras enciklikas, pirm膩 no t膩m 鈥淟umen Fidei鈥� par tic墨bas tematu, kas sarakst墨ta, liel膩 m膿r膩 pateicoties Benedikta XVI ieguld墨jumam; p膿c tam 鈥淟audato si鈥� 鈥� aicin膩jums 鈥渕ain墨t kursu鈥� 鈥渒op膿j膩 nama鈥� lab膩, ko uz ce募iem ir nospiedu拧as klimata p膩rmai艈as un vides post墨jumi. Tas ir aicin膩jums izskaust nabadz墨bu un nodro拧in膩t vienl墨dz墨gu pieeju plan膿tas resursiem. Tre拧膩 enciklika 鈥淔ratelli tutti鈥� ir Franciska ma模ist膿rija virzo拧膩 ass, Abu Dabi parakst墨t膩 dokumenta auglis, pravietojums pirms jaunu karu izcel拧an膩s dz墨vot br膩l墨gum膩, kas ir vien墨gais cilv膿ces n膩kotnes ce募拧. Visbeidzot, 鈥淒ilexit nos鈥�, lai p膩rstaig膩tu trad墨ciju un aktualiz膿tu domu par 鈥淛膿zus Sirds cilv膿cisko un dievi拧姆o m墨lest墨bu鈥�, un izplat墨tu v膿sti pasaulei, kas 拧姆iet, pazaud膿jusi sirdi.

Apustuliskie pamudin膩jumi un Motu Proprio

Pavisam Francisks ir izdevis septi艈us Apustuliskos pamudin膩jumus 鈥� s膩kot no 鈥淓vangelii Gaudium鈥� l墨dz 鈥淐鈥檈st la confiance鈥� sakar膩 ar 150 gadiem, kop拧 sv膿t膩s Ter膿zes no B膿rna J膿zus dzim拧anas. Pa to laiku ir izn膩ku拧i p膿csinod膩lie pamudin膩jumi 鈥淎moris Laetitia鈥� (Sinode par 模imeni), 鈥淐hristus Vivit鈥� (Sinode par jaunie拧iem), 鈥淨uerida Amazonia鈥� (Sinode par Amazonijas re模ionu). Pie Apustuliskajiem pamudin膩jumiem j膩piemin 鈥淕audete et Exsultate鈥� par aicin膩jumu uz sv膿tumu m奴sdienu pasaul膿 un 鈥淟audate Deum鈥�, kas ir apel膩cijas turpin膩jums rea模膿t, lai pasarg膩tu m膩ti zemi, pirms nav par v膿lu.

Franciska pontifik膩ta laik膩 ir izdoti gandr墨z 60 Motu Proprio par Romas k奴rijas strukt奴ru un Romas diec膿zes teritorijas p膩rveido拧anu, izmai艈膩m Kanoniskaj膩s ties墨b膩s un Vatik膩na juridiskaj膩 k膩rt墨b膩, par stingr膩kiem noteikumiem un tiesiskaj膩m proced奴r膩m c墨艈膩 ar da啪膩da veida p膩rk膩pumiem. T膩, piem膿ram, ar Motu Proprio 鈥淰os estis lux mundi鈥�, kas tapa p膿c Vatik膩n膩 2019. gada febru膩r墨 sar墨kot膩 samita par nepilngad墨go aizsardz墨bu, p膩vests noteica jaunas proced奴ras par to, k膩 pazi艈ot par p膩rk膩pumiem un ieviesa 鈥渁tskait墨拧an膩s鈥� j膿dzienu, proti, b墨skapu un reli模isko instit奴tu vad墨t膩ju atbild墨bas uz艈em拧anos par notieko拧o sev uztic膿taj膩s kopien膩s.

K奴rijas reforma

Par nemit墨gu konstanti Franciska pontifik膩ta laik膩 ir biju拧as reformas. Vi艈拧 nev膿l膿j膩s likt gaid墨t kardin膩lu ieteikumiem, kuri kongreg膩cij膩s pirms Konkl膩vas n膩kamo p膩vestu aicin膩ja p膩rveidot Romas k奴rijas strukt奴ras, un jo 墨pa拧i, p膩rskat墨t Vatik膩na finanses, kas gadiem ilgi atrad膩s skand膩lu centr膩. T奴l墨t p膿c iev膿l膿拧anas Francisks izveidoja Kardin膩lu kol膿模iju, nelielu 鈥渟en膩tu鈥�, kas pal墨dz膿tu p膩rvald墨t univers膩lo Bazn墨cu un str膩d膩t pie k奴rijas reformas. Dikast膿riju apvieno拧ana un citas izmai艈as liecin膩ja par to, ka darbs norit, bet gal膿jais solis tika sperts ar Apustulisko Konstit奴ciju 鈥淧raedicate Evangelium鈥�. Gadiem ilgi gaid墨tais dokuments tika public膿ts 2022. gad膩 un l墨dz ar to tika ieviesti noz墨m墨gi jaunin膩jumi, to skait膩, jauna Eva艈模eliz膩cijas dikast膿rija izveide ar pa拧u p膩vestu priek拧gal膩 un laju iesaist墨拧ana, uzticot tiem vado拧os amatus, kas prasa lielu atbild墨bu. 艩aj膩 p膩rmai艈u viln墨 ietilpa ar墨 pirm膩 laja Paolo Ruffini noz墨m膿拧ana par Komunik膩cijas dikast膿rija prefektu, Konsakr膿t膩s dz墨ves instit奴tu dikast膿rija vad墨bas uztic膿拧ana m膩sai Simonai Brambillai un m膩sas Rafaellas Petrini nomin膩cija par Vatik膩na valsts p膩rvaldes galvu.

Sievietes

Vair膩k nek膩 jebkur拧 cits p膩vests, Francisks ir uztic膿jis atbild墨gas lomas sieviet膿m. Vi艈拧, kur拧 ir izveidojis divas diakone拧u studij膩m velt墨tas komisijas, bez mitas atg膩din膩ja par 鈥渟ievie拧u 模膿niju鈥� un m膩ti拧姆o dimensiju Bazn墨c膩. L墨dz膩s kardin膩liem un b墨skapiem, vi艈拧 pie p膿d膿j膩s Sinodes par sinodalit膩ti galdiem 鈥渘olika鈥� reli模isk膩s m膩sas, mision膩res, profesores, ekspertes, teolo模es un pirmoreiz v膿stur膿 pie拧姆墨ra t膩m balss ties墨bas.

鈥淰isi, visi, visi鈥�

P膩vesta Franciska atv膿rt墨ba.  Ar墨 t膩 ietilpst procesu virkn膿. 艩eit var min膿t at募auju pie艈emt sakramentus 拧姆irte艈iem, kuri atk膩rtoti ir prec膿ju拧ies, raugoties uz Euharistiju k膩 uz 鈥渮膩l膿m鈥� gr膿ciniekiem, nevis k膩 uz 鈥渂ar墨bu tiem, kas ir perfekti鈥�; Lgbtq+ personu pie艈em拧anu ar aicin膩jumu izr膩d墨t t膩m pastor膩l膩s r奴pes, jo Bazn墨cas iek拧ien膿 ir vieta 鈥渧isiem, visiem, visiem鈥�; neatlaid墨bu veikt dialogu ar citu krist墨go konfesiju un reli模iju p膩rst膩vjiem p膿c aizspriedumu gadsimtiem. Ir minams ar墨 skats uz 亩墨nu ar Provizorisko vieno拧anos par jaunu b墨skapu nomin膩ciju, kas tika parakst墨ta 2019. gad膩 un tr墨sreiz atjaunota. T膩 ir bijusi vesela dialoga spir膩le ar 鈥渃膿lo tautu鈥�, kura visus 拧os gadus ir v膿l膿jusies, lai p膩vests to apmekl膿tu.

Misionarit膩te un sinodalit膩te

Kardin膩ls temats ir misija, jeb lab膩k 鈥渕isionarit膩te鈥�, par kuru 拧ajos 12 pontifik膩ta gados l墨dztekus 鈥渟inodalit膩tei鈥�, vair膩kk膩rt ir atg膩din膩ts tekstos un hom墨lij膩s. 鈥淪inodalit膩tei鈥� p膩vests ir velt墨jis pat veselas divas Sinodes sesijas, respekt墨vi, 2023. un 2024. gad膩, atjaunojot Sinodes strukt奴ru un funkciju, izj奴tot nepiecie拧am墨bu s膩kt sinod膩lo ce募u 鈥渘o apak拧as鈥� un izveidojot 10 studiju grupas, lai padzi募in膩tu doktrin膩los, teolo模iskos un pastor膩los tematus.

Nabadz墨gie un migranti

艩is pontifik膩ts paliks atmi艈膩 aksiomu d膿募, kuras aptv膿ra visas eklezi膩l膩s, politisk膩s un soci膩l膩s realit膩tes. 鈥淎tkritumu kult奴ra鈥�, 鈥渧ienaldz墨bas globaliz膩cija鈥�, 鈥渘abadz墨ga Bazn墨ca priek拧 nabadz墨gajiem鈥�, 鈥淏azn墨ca, kas iziet鈥�, 鈥済ani ar avju smaku鈥�, 鈥済lob膩l膩 solidarit膩tes 膿tika鈥� ir tikai da啪as no 拧墨m aksiom膩m. Paliek uzman墨ba pret nabadz墨gajiem ar vi艈iem velt墨tu Pasaules Nabadz墨go dienu, kas aizs膩kta 2017. gad膩. 艩aj膩 dien膩 Francisks ik gadus r墨koja un 膿da pusdienas plecu pie pleca ar bezpajumtniekiem P膩vila VI z膩l膿. Paliek ar墨 m膩c墨ba par migrantiem, kas izteikta 膷etros darb墨bas v膩rdos: 鈥減ie艈emt鈥�, 鈥渁izsarg膩t鈥�, 鈥渧eicin膩t cie艈u鈥� un 鈥渋ntegr膿t鈥�. T膩s ir nor膩des, k膩 r墨koties 鈥渧ienas no visliel膩kaj膩m 拧墨 gadsimta tra模膿dijas鈥� priek拧膩. Paliks ar墨 aicin膩jums izstr膩d膩t 鈥渃ie艈pilnus kompromisus鈥�, lai atrisin膩tu konfliktus, kas plosa Eiropu, Tuvos Austrumus, 膧friku.

Darbs miera lab膩

艩ie p膿d膿jo gadu smagie konflikti ir sa艈膿mu拧i p膩vesta nosod墨jumu vi艈a apel膩cij膩s un v膿stul膿s apustuliskajiem nuncijiem un par vardarb墨bas upuri kritu拧aj膩m taut膩m. Francisks ir centies nest t膩m mierin膩jumu ar videozvaniem, piem膿ram, Gazas draudzei, vai caur kardin膩liem uztic膿t膩m misij膩m, k膩 ar墨 ar pirm膩s nepiecie拧am墨bas priek拧metu nos奴t墨拧anu. 鈥淣edom膩ju, ka b奴拧u p膩vests kara laik膩,鈥� vi艈拧 atkl膩ja pirmaj膩 un vien墨gaj膩 podk膩st膩 Vatik膩na medijiem, apritot 10 pontifik膩ta gadiem.

Miers ir bijis nemit墨gs vi艈a m膿r姆is. Vi艈拧 nep膩rtraukti aicin膩ja l奴gties par mieru, izsludin膩ja l奴g拧anu un gav膿拧anas dienas par S墨riju, Lib膩nu, Afganist膩nu, Sv膿to Zemi, aicinot piedal墨ties tic墨gos vis膩 pasaul膿. Francisks nov膿l膿ja Krieviju un Ukrainu Marijas Bezvain墨gajai Sirdij 2022. gad膩. Vi艈拧 noorganiz膿ja t膩dus v膿sturiskus br墨啪us, k膩 ol墨vkoka iest膩d墨拧anu Vatik膩na d膩rzos 2014. gada 8. j奴nij膩 kop膩 ar Izra膿las prezidentu 艩imonu Peresu un Palest墨nas prezidentu Mahmudu Abasu.

Miera lab膩 p膩vests veica t膩dus 啪estus, k膩 do拧an膩s satikt Krievijas v膿stnieku pie Sv膿t膩 Kr膿sla Aleksandru Avdejevu dienu p膿c tam, kad tika nomesta bumba uz Kijivu, cen拧oties nodro拧in膩t vidut膩j墨bu un s膩kt kontaktus ar prezidentu Putinu.

Vair膩kas reizes Francisks ir v膿rsies ar aicin膩jumiem pie valstu un vald墨bu vad墨t膩jiem, br墨din膩jis atbild墨gos par karu, ka tiem b奴s j膩atbild Dieva priek拧膩 par asar膩m, ko ir izl膿ju拧as tautas. 笔腻惫别蝉迟蝉 ir nosod墨jis iero膷u tirgu un izdevis aicin膩jumu izmantot iero膷iem paredz膿tos l墨dzek募us Pasaules fonda izveidei, kas pal墨dz膿tu nov膿rst badu. Vi艈拧 l奴dza celt tiltus, nevis m奴rus, mudin膩ja likt kop墨go labumu milit膩ro strat膿模iju viet膩, bie啪i vien sa艈emot par to neizpratni un kritiku.

滨苍辞惫腻肠颈箩补蝉

Kritikas 拧ajos gados nav tr奴cis par to, ka p膩vests ar sev rakstur墨go humoru, kur拧, k膩 vi艈拧 pats izteic膩s, 鈥渧isvair膩k tuvina Dieva 啪膿last墨bai鈥�, ir koment膿jis da啪as tendences un notikumus. Iesp膿jams, vi艈拧 da啪iem ir licis saraukt pieri par k膩da tabu sarau拧anu, vai vecu protokolu un ieradumu izbeig拧anu, vai ar墨 par izmai艈膩m p膩vesta ap模膿rb膩, m墨tnes viet膩, par neierastu 啪estikul膩ciju un pastor膩lo stilu, par piedal墨拧anos Internet tie拧raid膿s, telev墨zijas programm膩s, par platformas X izmanto拧anu, lai 9 da啪膩d膩s valod膩s izplat墨tu aktu膩lus v膿st墨jumus.

Smagi br墨啪i un vesel墨bas probl膿mas

艩ajos aizvien vair膩k pies膩tin膩tajos gados ar retu iesp膿ju atp奴sties un atteik拧anos no tradicion膩laj膩m p膩vestu br墨vdien膩m Kastelgandolfo, nav tr奴cis smagu br墨啪u, kuru vid奴 墨pa拧i izce募as tiesas pr膩va par Sv膿t膩 Kr膿sla l墨dzek募u neliet墨gu izmanto拧anu, Vatileaks 2, seksu膩lo p膩rk膩pumu un korupcijas skand膩li. Nav tr奴cis ar墨 satrauco拧u datu par vesel墨bu. 笔腻惫别蝉迟蝉 p膩rdz墨voja 姆irur模isk膩s oper膩cijas D啪emelli kl墨nik膩 2021. un 2023. gad膩, 膩rst膿j膩s slimn墨c膩 elpce募u komplik膩ciju d膿募, vi艈u piemekl膿ja vair膩kas saaukst膿拧an膩s, gripa, s膩pes ce募gal膩, kas p膿d膿jos tr墨s gados lika izmantot rati艈kr膿slu. T膩s bija probl膿mas, kas Franciskam nesp膿ja aiz拧姆膿rsot iesp膿ju atrasties tuvu cilv膿kiem, k膩 to var膿j膩m redz膿t 拧aj膩s p膿d膿j膩s ned膿募膩s p膿c vi艈a izie拧anas no slimn墨cas ar p膩rsteiguma viz墨t膿m Sv膿t膩 P膿tera laukum膩, Vatik膩na bazilik膩 un Santa Maria Maggiore dievnam膩.

Statistikas dati

Daudz膩s gr奴t墨bas nekad nav sp膿ju拧as aiz拧姆膿rsot p膩vesta darb墨bu, vai vi艈a kl膩tb奴tni svar墨gos notikumos. Par to liecina da啪i statistikas dati: vair膩k k膩 500 Visp膩r膿jo audien膷u, 10 konsistoriju ar 163 jaunu kardin膩lu iecel拧anu, l墨dz ar ko Bazn墨cai ir atgriezts t膩s univers膩lais raksturs; vair膩k k膩 900 kanoniz膩ciju, ieskaitot tr墨s priek拧g膩j膿ju 鈥� J膩艈a XXIII, J膩艈a P膩vila II un P膩vila VI pasludin膩拧anu par sv膿tiem; 鈥淪peci膩lie gadi鈥�, to skait膩 Konsakr膿t膩s dz墨ves (2015-2016), Sv膿t膩 J膩zepa (2020-2021) un 蘑imenes gads (2021-2022); 膷etras Pasaules Jaunie拧u dienas 鈥� Riode啪aneiro, Krakov膩, Panam膩 un Lisabon膩; divas Jubilejas: 膩rk膩rt膿j膩 沤膿lsird墨bas Jubileja 2016. gad膩 un 拧墨, 2025. gada Jubileja par tematu 鈥淐er墨bas sv膿tce募nieki鈥�.

鈥淪tatio Orbis鈥� Covid pand膿mijas laik膩

笔腻惫别蝉迟蝉 Horhe Mario Bergoljo bija tas, kur拧 mekl膿ja tuv墨bu ar pla拧u sabiedr墨bu ar墨 caur intervij膩m, gr膩mat膩m, ievadrakstiem, autobiogr膩fij膩m. 笔腻惫别蝉迟蝉, kuru, iesp膿jams, vair膩k nek膩 vi艈a v膩rdu un daudzo rakstu d膿募, cilv膿ki atcer膿sies, pateicoties att膿lam: viens pats, klibodams, zem lietus, visp膩r膿j膩 klusum膩, ar 膩tr膩s pal墨dz墨bas ma拧墨nu, kas vien墨g膩 redzama fon膩, 拧姆膿rso Sv膿t膩 P膿tera laukumu pand膿mijas laik膩. T膩 bija 鈥淪tatio Orbis鈥� 2020. gada 27. mart膩, kad m膩j膩s iesl膿gusies pasaule videostraum膿jum膩 redz膿ja vecu v墨ru. 艩姆ita, ka vi艈拧 uz saviem pleciem nestu tra模膿dijas smagumu, kas piln墨gi otr膩di bija apgriezusi ikdienas dz墨vi un ieradumus. Cilv膿ci bija piemekl膿jusi nelaime, bet p膩vests run膩ja par cer墨bu. Un par br膩l墨gumu. 鈥淓sam atsk膩rtu拧i, ka atrodamies vien膩 laiv膩, visi trausli un zaud膿ju拧i orientierus, bet taj膩 pa拧膩 laik膩 esam aicin膩ti air膿t kop膩,鈥� vi艈拧 teica.

Tekstu tulkoja un public膿拧anai sagatavoja Inese 艩teinerte