Kristus ir aug拧膩mc膿lies, t膩p膿c nav iemesla il奴zij膩m un skumj膩m
J膩nis Evertovskis 鈥� Vatik膩ns
Ofici膩lo viesu vid奴 bija Horv膩tijas premjerministrs Andrejs Plenkovi膷s un deleg膩cija no N墨derlandes, kuras floristi jau 40 gadu garum膩 izrot膩 Sv膿t膩 P膿tera baziliku un laukumu ar t奴ksto拧iem ziedu. P膿c ievaddziesmas O Filii et Filiae, kas ir Lieldienu litur模isk膩 himna, tika pasludin膩ta Kunga aug拧膩mcel拧an膩s, iek募aujot vienu no austrumu svin墨bu ritu膩liem. P膿c tam tika atkl膩ta Vissv膿t膩k膩 Gl膩b膿ja ikona, kuras centr膩 att膿lots god墨bas pilnais Kristus, kas s膿啪 tron墨. P膿c diviem las墨jumiem ang募u un fran膷u valod膩 un 117. psalma notika sv膿t膩 J膩艈a Eva艈模膿lija pasludin膩拧ana lat墨艈u un grie姆u valod膩. 艩膩ds 啪ests bija vienot墨bas starp krist墨gajiem Rietumiem un Austrumiem z墨me, 墨pa拧i 拧aj膩 gad膩, kad visa krist墨g膩 pasaule svin Kristus Aug拧膩mcel拧an膩s sv膿tkus vien膩 dien膩. K膩 vienot墨bas z墨me tika dzied膩ta ar墨 bizantie拧u Lieldienu himna.
P膩vesta iepriek拧 sagatavoto hom墨liju 拧oreiz las墨ja kardin膩ls And啪elo Komastri. Taj膩 Francisks piev膿r拧as Lieldienu Eva艈模膿lija st膩sta varo艈iem, kuri 鈥渟krien鈥�. T膩 ir Marija Magdal膿na, P膿teris un J膩nis. Vi艈u skrie拧ana izsaka ne tikai raizes, ka Kungs var膿tu b奴t aiznests proj膩m, bet ar墨 v膿lmi, sirds impulsu, iek拧膿ju tieksmi, kas rakstur墨ga tiem, kuri dodas J膿zus mekl膿jumos. 鈥淰i艈拧, tik tie拧膩m, ir aug拧膩mc膿lies no miro艈iem un t膩p膿c vairs neatrodas kap膩. Vi艈u ir j膩mekl膿 citur. T膩 ir Lieldienu v膿sts. Vi艈u ir j膩mekl膿 citur鈥�, uzsver Romas b墨skaps. 鈥淜ristus ir aug拧膩mc膿lies, Vi艈拧 ir dz墨vs!鈥�
J膿zus vairs nav n膩ves g奴steknis, nav iet墨ts audekl膩, t膩p膿c Vi艈u nevar iesl膿gt k膩d膩 skaist膩 st膩st膩, nevar padar墨t par pag膩tnes varoni vai iedom膩ties Vi艈u k膩 muzej膩 novietotu statuju 鈥� turpina p膩vests. Tie拧i pret膿ji, Vi艈拧 ir j膩mekl膿, un t膩p膿c m膿s nevaram palikt st膩vam uz vietas. Mums j膩s膩k kust膿ties, ir j膩iziet, lai Vi艈u atrastu 鈥� j膩mekl膿 Vi艈u dz墨v膿, savos br膩募os, ikdien膩, visur, iz艈emot kapu. J膩mekl膿 vienm膿r un visur. Ja Kristus ir aug拧膩mc膿lies, Vi艈拧 ir visur, m奴su vid奴, m奴su br膩募os un m膩s膩s, ko satiekam sav膩 ce募膩, visanon墨m膩kaj膩s un visneparedz膿t膩kaj膩s savas dz墨ves situ膩cij膩s. Vi艈拧 ir dz墨vs un vienm膿r paliek m奴su vid奴, raudot par tiem, kas cie拧 un vairojot skaistumu dz墨v膿 caur katra no mums m墨lest墨bas 啪estiem.
T膩p膿c Lieldienu tic墨ba, kas 募auj mums atv膿rties Kungam un pie艈emt Vi艈u sav膩 dz墨v膿, ir kaut kas cits nek膩 statiska iek膩rto拧an膩s vai mier墨ga nostabiliz膿拧an膩s k膩d膩 reli模isk膩 p膩rliec墨b膩 鈥� Lieldienu hom墨lij膩 skaidro p膩vests Francisks. 艩墨 tic墨ba liek mums atrasties kust墨b膩, t膩 aicina atv膿rt acis, kas redz膿tu t膩l膩k, pa膩trin膩t savus so募us pret墨 Kristum, lai no jauna atkl膩tu nenov膿rt膿jamo 啪膿last墨bu b奴t Vi艈a draugiem.
鈥淏r膩募i un m膩sas, 拧墨 ir m奴su dz墨ves liel膩k膩 cer墨ba: m膿s varam dz墨vot 拧o tr奴c墨go, trauslo un ievainoto dz墨vi, tur膿damies pie Kristus, jo Vi艈拧 ir uzvar膿jis n膩vi, Vi艈拧 uzvar m奴su tumsu un uzvar膿s pasaules tumsu, lai m膿s dz墨votu ar Vi艈u priek膩 m奴啪墨gi鈥�, uzsver p膩vests, piebilstot, ka tas ar墨 ir tas m膿r姆is, uz kuru skrienam un par kuru run膩 apustulis P膩vils (sal. Fil 3, 12-14).
Jubilejas gad膩 m膿s esam aicin膩ti atjaunot sev墨 拧o cer墨bas d膩vanu. T膩p膿c m膿s nedr墨kstam 鈥渘oparkot鈥� savu sirdi il奴zij膩s vai iesl膿gt to skumj膩s. Mums j膩skrien prieka pilniem pret墨 J膿zum. Nosl膿gum膩 p膩vests atsaucas uz fran膷u jezu墨tu teologu Anr墨 de 幕ubaku, kur拧 apgalvoja, ka 鈥渒ristiet墨ba ir Kristus. Nav nek膩 cita. Krist奴 mums ir viss鈥�. Un 拧is 鈥渧iss鈥�, kas ir aug拧膩mc膿lies Kristus, atver m奴su dz墨vi cer墨bai.
Hom墨lijas nosl膿gum膩 kardin膩ls Komastri at募膩v膩s pateikties p膩vestam par vi艈a v膩rdiem, 鈥渒as atmodina m奴su tic墨bu aug拧膩mc膿lu拧ajam un dz墨vajam J膿zum鈥�. P膿c tam Sv膿t膩 P膿tera laukumu p膩r艈膿ma ilgs l奴g拧anu piepild墨ts klusums, p膿c k膩 turpin膩j膩s dievkalpojums. T膩 k膩 Lieldienas 拧ogad kristie拧i svin vien膩 datum膩, tad 墨pa拧a noz墨me bija Tic墨bas apliecin膩拧anai. N墨kajas-Konstantinopoles Credo ir viens no neskartajiem pirm膩 ekumenisk膩 koncila mantojumiem. 艩ogad Bazn墨ca atz墨m膿 拧墨 N墨kajas koncila 1700. gadadienu. Bazn墨cas vienot墨bas un univers膩l膩 rakstura v膿l viena z墨me bija visp膩r膿j膩 l奴g拧ana, kas tika nolas墨ta ar墨 sp膩艈u, krievu, ar膩bu, portug膩募u un 姆墨nie拧u valod膩.
