MAP

Francisks: jāveido efektīvākas globālās organizācijas

No 3. līdz 5. martam “Augustinianum” universitātē, Romā, notiek Pontifikālās Dzīvības akadēmijas rīkotā sanāksme par tematu “Pasaules gals? Krīzes, atbildība un cerības”. Tās dalībniekiem pāvests adresēja speciālu vēstījumu, kas parakstīts 26. februārī.

Jānis Evertovskis - Vatikāns

Tikšanās diskusiju centrā ir tā sauktā “polikrīze”, īpašu uzmanību pievēršot Pontifikālās Dzīvības akadēmijas interešu jomām, proti, pētījumiem par dzīvību, veselību un medicīnu, kā arī nepieciešamībai veikt pamatīgas pārmaiņas sabiedrībā. Vēstījumā pāvests apraksta pasauli, kas nonākusi “polikrīzē”, tas ir, “vēsturiskā konjunktūrā (...), kurā saplūst kari, klimata pārmaiņas, enerģētikas problēmas, epidēmijas, migrācijas fenomeni un tehnoloģiskās inovācijas”. “Šo izšķirošo jautājumu, kas vienlaicīgi ietekmē dažādas dzīves dimensijas, savijums liek mums uzdot jautājumus par pasaules likteni un veidu, kā mēs to izprotam,” viņš raksta. Ja neveiksim nopietnu analīzi, “mēs turpināsim darīt to, ko esam darījuši citās krīzēs, arī nesenajās. Padomājiet par Covid pandēmiju: mēs varam teikt, ka to “izniekojām veltīgi”, lai gan varējām vairāk strādāt, lai pārveidotu sirdsapziņas un sociālos ieradumus”.

屹ٲ norāda, ka dziļām pārmaiņām ir nepieciešama ieklausīšanās: tā ir galvenā koncepcija sinodālajā procesā, ko Baznīca ir uzsākusi un kas pašlaik tiek aktualizēts.

Interpretējot pasauli un tās attīstību ar visām līdz šim nepieredzētajām parādībām, “var rasties cerības zīmes”, kuru meklējumos mēs kā svētceļnieki ceļojam šajā Jubilejas gadā. “Cerība ir galvenā attieksme, kas mūs uztur mūsu ceļojumā. Tā nav rezignēta gaidīšana, bet gan drosmīga tiekšanās pēc īstas dzīves, kas ved ārpus šaurā individuālā perimetra”. Francisks atsaucas uz sava priekšgājēja Benedikta XVI teikto, ka “cerība ir saistīta ar būšanu eksistenciālā vienotībā ar ‘tautu’, un tā var īstenoties katram indivīdam tikai šī ‘mēs’ ietvarā”.

屹ٲ uzsver, ka, ņemot vērā sarežģīto globālā mēroga krīzi, ir svarīga “cerības kopienas dimensija”. Viņš pauž nožēlu par “pakāpenisku starptautisko organizāciju nozīmes zudumu, ko ir iedragājusi tuvredzīga nostāja, ko diktē personīgas un nacionālas intereses”. Pretēji tam ir nepieciešams iestāties “par efektīvām pasaules mēroga organizācijām, kam ir autoritāte, lai pasaules līmenī nodrošinātu kopējo labumu, panāktu bada un nabadzības izskaušanu un cilvēka pamattiesību drošu aizsardzību”. Šādā veidā var nostiprināties daudzpusība, kas ir neatkarīga no dažu cilvēku tiešajām politiskajām interesēm, bet ir stabila laika gaitā. “Tas ir steidzams uzdevums, kas skar visu cilvēci,” uzsver pāvests Francisks.

04 marts 2025, 16:14