MAP

 Ievadraksts

Vājā balss un trausluma maģistērijs

Džemelli slimnīcā hospitalizētā pāvesta Franciska ievēlēšanas divpadsmitā gadadiena.

Andrea Tornielli

Pontifikāta divpadsmitā gadadiena pāvestam Franciskam iekrīt īpašā laikā – viņš  jau gandrīz mēnesi dzīvo savā Džemelli slimnīcas desmitā stāva istabā. Ziņas, kas pienāk no jaunākajiem medicīniskajiem biļeteniem, ir iepriecinošas, prognozes ir uzlabojušās, ir cerība, ka viņš drīz varēs atgriezties Vatikānā, taču tas, ko pāvests piedzīvo šajās dienās, neapšaubāmi ir ļoti neparasta pontifikāta jubileja. Pēdējo gadu iezīmēja garākais starpkontinentālais ceļojums (uz Indonēziju, Papua-Jaungvineju, Austrumtimoru un Singapūru), Sinodes par sinodalitāti noslēgums un Svēto durvju atvēršana, ar ko iesākās Jubilejas gads.

Pētera pēctecis, slimnieks slimnieku vidū, cieš un lūdzas par mieru. Viņu pavada neskaitāmu cilvēku lūgšanas visā pasaulē. Viņš, kurš šajos divpadsmit gados nenoslēdza nevienu tikšanos, katehēzi vai “Kunga eņģelis” pārdomas bez vārdiem: “Un, lūdzu, neaizmirstiet par mani lūgties”, šodien piedzīvo sirds siltumu no ļoti daudzu cilvēku puses – gan no ticīgajiem, gan neticīgajiem, kuri vienkārši vēl viņam labu.

Tas ir laiks, kurā atklājas dziļākie siržu nodomi. Tas ir laiks, kad būtu noderīgi aizdomāties par Baznīcas būtību un Romas bīskapa misiju, kas tik ļoti atšķiras no starptautiskas korporācijas ģenerāldirektora misijas. Pirms divpadsmit gadiem toreizējais kardināls Bergoljo uzrunāja ģenerālās kongregācijas, minot to, ko Anrī de Ļubaks uzskatīja par “lielāko ļaunumu”, kādu Baznīca var piedzīvot, proti, “garīgo pasaulīgumu”. Baznīca ļoti riskē, “uzskatot, ka tai ir sava gaisma”, balstoties tikai uz saviem spēkiem, savām stratēģijām, savu efektivitāti, tādējādi pārstājot būt “mysterium lunae”, tas ir, atspoguļot Cita gaismu; tad tā pārstāj dzīvot un darboties, jo to atbalsta un uztur vienīgi Tā žēlastība, kurš ir teicis: “Bez Manis jūs neko nespējat darīt”.

Šodien, vēlreiz atceroties šos vārdus, mēs ar mīlestību un cerību raugāmies uz Džemelli slimnīcas desmitā stāva logiem. Mēs pateicamies pāvestam Franciskam par šo trausluma maģistēriju, par šo viņa vēl vājo balsi, kas pirms dažām dienām izskanēja Svētā Pētera laukumā Rožukroņa lūgšanas laikā. Šī trauslā balss turpina aicināt uz mieru, nevis karu, dialogu, nevis apspiešanu, līdzjūtību, nevis vienaldzību. Sveicam jubilejā! Jūsu balss mums joprojām ir ļoti vajadzīga.

13 marts 2025, 11:23