屹ٲ: Kristības diena ir mūsu otrā dzimšanas diena
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pārdomas pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» Francisks balstīja uz Lūkasa evaņģēlija trešo nodaļu, kurā aprakstīta aina pie Jordānas upes: cilvēki kopā ar Jēzu dodas pie Jāņa, lai saņemtu kristību grēku piedošanai. Jēzus iet pazemīgi, «ar kailu dvēseli un basām kājām», kā ticīgie dzied vienā no svētku liturģiskajām himnām, un tas dod mums iespēju atcerēties savu kristību, - norādīja Svētais tēvs.
Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!
Šodien mēs svinam Jēzus kristīšanas svētkus, kas noslēdz Ziemassvētku liturģisko laiku. Evaņģēliskā notikuma fonā (Lk 3, 15-16.21-22) redzami daudzi cilvēki, kas gaida, un no viņu vidus iznāk Jēzus. Viņš kopā ar tiem stāv rindā, lai saņemtu kristību grēku piedošanai. Man patīk atgādināt liturģiskās himnas vārdus, ko jau citēju citos gadījumos un kas ļoti labi raksturo pazemības attieksmi, ar kādu ļaudis devās pie Jāņa kristīties: «ar kailu dvēseli un basām kājām».
Un, kad Jēzus saņem kristību, atklājas Svētais Gars, notiek Dieva epifānija, kurš Dēlā atklāj savu seju, ļauj dzirdēt savu balsi: «Tu esi mans mīļais Dēls: Tu esi man patīkams» (22). Dievs sevi atklāj caur Dēla seju un ļauj dzirdēt savu balsi. Seja un balss.
Pirmām kārtām - seja. Tēvs, atklājot sevi caur Dēlu, rada priviliģētu vietu, kur uzsākt dialogu un kopību ar cilvēci. Tā ir mīļotā Dēla seja, kurā mēs varam ieraudzīt arī savas sejas vaibstus, atklāt, ka mēs esam Tēva bērni, un atpazīt Viņa klātbūtni savos brāļos un māsās.
Otrkārt, Tēvs ļauj dzirdēt savu balsi: «Tu esi Mans mīļais Dēls». Tā ir vēl viena zīme, kas pavada Jēzus atklāsmi kristību brīdī. Caur savu Vārdu Dievs mums parāda savas dabas būtību - mīlestību. Dievs ir mīlestība, Dievs mūs visus mīl kā savus bērnus, atcerēsimies to! Kas pieņem šo mīlestību, «paliek Dievā, un Dievs paliek viņā» (1 Jn 4, 16), tas kļūst par dēlu kā Jēzus. Tā ir dāvana, ko esam saņēmuši Kristības sakramentā, un ir brīnišķīgi izdzīvot savas dzīves ceļojumu, zinot, ka arī mūs pavada Tēva balss, kas saka ikvienam: «Tu esi mans mīļais dēls».
Dārgie brāļi un māsas, šodienas svētki aicina mūs kontemplēt Dieva seju un balsi, kas atklājās Jēzus cilvēcībā. Tāpēc jautāsim sev: vai mēs jūtamies Dieva mīlēti un Viņa vadīti, vai arī mums šķiet, ka Viņš ir tālu no mums? Vai mēs ieklausāmies Viņa balsī? Es vēlos uzdot jums jautājumu: vai atceraties dienu, kad saņēmāt Kristības sakramentu? Tas ir ļoti svarīgi! Padomājiet: kurā dienā es biju kristīts, kristīta? Un, ja mēs neatceramies, tad, atgriežoties mājās, jautāsim vecākiem, krustvecākiem par savu Kristības dienu. Un šo datumu mēs svinam kā jaunu dzimšanas dienu - dzimšanas dienu Dieva Garā. Neaizmirstiet! Tas ir darbs, kas jāveic mājās: noskaidrot Kristības datumu. Uzticēsim sevi Jaunavai Marijai, lūdzot, lai viņa mūs iemāca dzīvot kā Tēva mīļotiem bērniem.
Pēc lūgšanas «Kunga eņģelis» pāvests apliecināja savu garīgo tuvību lūgšanā par cilvēkiem un tautām, kas cieš karu vai dabas katastrofas. Viņš teica: «Esmu tuvu cilvēkiem Losandželosas apvidū Kalifornijā, kur pēdējās dienās ir izcēlušies postoši ugunsgrēki. Es lūdzos par jums visiem.
Šorīt man bija prieks nokristīt dažus jaundzimušos, Svētā Krēsla institūciju un Šveices gvardes darbinieku bērnus. Lūgsimies par viņiem, par viņu ģimenēm. Un es vēlos lūgt Kungu par visiem jaunajiem pāriem, lai viņiem būtu prieks pieņemt bērnu dāvanu un vest viņus pie Kristības.
Svētā Jāņa Laterāna bazilikā svētdien notika priestera Džovanni Merlini, Vissvētāko asiņu misionāru priestera beatifikācijas svinības. Jaunais svētīgais bija dedzīgs misionārs, daudzu dvēseļu garīgais vadītājs un miera vēstnesis. Lūgsim viņa aizbildniecību, lūdzot par mieru Ukrainā, Tuvajos Austrumos un visā pasaulē.»
屹ٲ Francisks apsveica Romas iedzīvotājus un svētceļniekus, īpaši studentus no Olivenzas, Spānijā. Uzrunas noslēgumā viņš vēlreiz aicināja lūgties par mieru un neaizmirst, ka karš vienmēr ir sakāve. Novēlējis visiem jauku svētdienu, Svētais tēvs, ka ierasti, aicināja lūgties arī par viņu.