MAP

屹ٲ Francisks un ajatolla Al Sistani tikšanās laikā Irākā 屹ٲ Francisks un ajatolla Al Sistani tikšanās laikā Irākā 

屹ٲ: "Irākai ir stabila vieta manā sirdī"

“Irākas kristīgais mantojums” – tā saucas Matiasa Kopa (Matthias Kopp) grāmata, kas izdota Herdera izdevniecībā Vācijā. Šobrīd teksts ir pieejams tikai vācu valodā. Matiass Kops, žurnālists un teologs, ir Vācijas Bīskapu konferences runasvīrs.

VATICAN NEWS

 Pagājušā gada decembrī pāvests viņu nominēja par Komunikācijas dikastērija konsultantu. Viņa pētījumam par kristīgo vēsturi Irākā Svētais tēvs ir uzrakstījis ievadvārdus, ar kuriem iepazīstināsim mūsu klausītājus un lasītājus:

 “Ar pateicību atceros savu apustulisko ceļojumu Irākā, uz kurieni, neraugoties uz pandēmiju un raizēm par drošību, devos 2021. gada martā, lai kristiešiem un visiem labas gribas cilvēkiem šajā zemē apliecinātu savu tuvību un solidaritāti. Viņiem ir stabila vieta manā sirdī un manās lūgšanās.

Neraugoties uz daudzām grūtībām, ar kurām ir jāsastopas Irākai, uz šo zemi raugos ar cerību, jo tai piemīt ārkārtīgs potenciāls. Šis potenciāls galvenokārt ir Irākas cilvēki, visi tie, kuri piedalās pilsoniskās sabiedrības atjaunotnē, kuri veicina demokrātiju valstī un darbojas atvērta un reāla dialoga labā starp reliģijām. Tāpēc nozīmīga bija mana tikšanās ar Nadžafas ajatollu Saidu Ali Al Sistani. Tai bija jākļūst par signālu visai pasaulei, ka vardarbība reliģijas vārdā ir pārinodarījums reliģijai. Mums, kā reliģijām, ir pienākums miera labā un saskaņā ar šo mieru esam aicināti dzīvot, mācīt un to nodot tālāk. Šajā kontekstā domāju arī par savu vizīti Ūrā, Irākas dienvidos, kur dažādu reliģiju pārstāvji sarunājāmies un lūdzāmies kopā zem tām pašām zvaigznēm, ko pirms tūkstošiem gadu redzēja mūsu tēvs Ābrahams, kad viņš pacēla acis uz debesīm.

Diviem gadu tūkstošiem bagātais kristietības vēstures mantojums zinātniski ir maz pētīts. Domāju par Mezopotāmijas paleokristīgajām teoloģijas skolām, par simtiem gadu mierīgo sadzīvi starp kristiešiem un musulmaņiem Eifratas un Tigras krastos, par dažādiem katoļu ritiem šajā reģionā, par cīņu starp kristīgajām konfesijām, par vajāšanu laiku XX gadsimta sākumā un citām politiskajām represijām, un galu galā – par kristīgās klātbūtnes kontinuitāti līdz par mūsu dienām.

Tāpēc, man ir prieks, ka šajā Matiasa Kopa darbā šis mantojums un šī vēsture savā lielajā daudzveidībā un ievērojot plašu literatūras pielietojumu, tiek atspoguļoti reliģisko studiju kontekstā. Īpašu uzmanību autors veltī Baznīcas darbam Irākā un Svētā Krēsla aktivitātēm ar tā diplomātiskajiem pārstāvjiem, kas atspoguļo pāvestu daudzveidīgās rūpes par Irāku un kristiešiem, kas šeit dzīvo. Tādējādi, ir izveidota liela mozaīka, pagodinājums, kā raksta pats autors, Irākas kristiešiem, kurus viņš iedrošina izrādīt intensīvāku interesi par viņu bagāto vēsturi un saglabāt dzīvu viņu mantojumu nākotnei, ko arī šodien apdraud emigrācija un politiskā nestabilitāte.

Nobeigumā vēlos izteikt savu dziļo pārliecību, ka nav iespējams iedomāties Irāku bez kristiešiem, jo kopā ar citiem ticīgajiem viņi dod spēcīgu ieguldījumu šīs zemes īpašajā identitātē, kas jau kopš pirmajiem gadsimtiem ir bijusi mierīgas sadzīves, iecietības un savstarpējas pieņemšanas vieta. Lai Irāka un tās ļaudis Tuvajos Austrumos un pasaulē dara redzamu, ka ir iespējams dzīvot mierīgi kopā, neskatoties uz visām atšķirībām!”

28 janvāris 2025, 19:17