±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ: "Ir¨¡kai ir stabila vieta man¨¡ sird¨©"
VATICAN NEWS
Pag¨¡ju?¨¡ gada decembr¨© p¨¡vests vi?u nomin¨¥ja par Komunik¨¡cijas dikast¨¥rija konsultantu. Vi?a p¨¥t¨©jumam par krist¨©go v¨¥sturi Ir¨¡k¨¡ Sv¨¥tais t¨¥vs ir uzrakst¨©jis ievadv¨¡rdus, ar kuriem iepaz¨©stin¨¡sim m¨±su klaus¨©t¨¡jus un las¨©t¨¡jus:
¡°Ar pateic¨©bu atceros savu apustulisko ce?ojumu Ir¨¡k¨¡, uz kurieni, neraugoties uz pand¨¥miju un raiz¨¥m par dro?¨©bu, devos 2021. gada mart¨¡, lai kristie?iem un visiem labas gribas cilv¨¥kiem ?aj¨¡ zem¨¥ apliecin¨¡tu savu tuv¨©bu un solidarit¨¡ti. Vi?iem ir stabila vieta man¨¡ sird¨© un man¨¡s l¨±g?an¨¡s.
Neraugoties uz daudz¨¡m gr¨±t¨©b¨¡m, ar kur¨¡m ir j¨¡sastopas Ir¨¡kai, uz ?o zemi raugos ar cer¨©bu, jo tai piem¨©t ¨¡rk¨¡rt¨©gs potenci¨¡ls. ?is potenci¨¡ls galvenok¨¡rt ir Ir¨¡kas cilv¨¥ki, visi tie, kuri piedal¨¡s pilsonisk¨¡s sabiedr¨©bas atjaunotn¨¥, kuri veicina demokr¨¡tiju valst¨© un darbojas atv¨¥rta un re¨¡la dialoga lab¨¡ starp reli?ij¨¡m. T¨¡p¨¥c noz¨©m¨©ga bija mana tik?an¨¡s ar Nad?afas ajatollu Saidu Ali Al Sistani. Tai bija j¨¡k?¨±st par sign¨¡lu visai pasaulei, ka vardarb¨©ba reli?ijas v¨¡rd¨¡ ir p¨¡rinodar¨©jums reli?ijai. Mums, k¨¡ reli?ij¨¡m, ir pien¨¡kums miera lab¨¡ un saska?¨¡ ar ?o mieru esam aicin¨¡ti dz¨©vot, m¨¡c¨©t un to nodot t¨¡l¨¡k. ?aj¨¡ kontekst¨¡ dom¨¡ju ar¨© par savu viz¨©ti ?r¨¡, Ir¨¡kas dienvidos, kur da?¨¡du reli?iju p¨¡rst¨¡vji sarun¨¡j¨¡mies un l¨±dz¨¡mies kop¨¡ zem t¨¡m pa?¨¡m zvaigzn¨¥m, ko pirms t¨±ksto?iem gadu redz¨¥ja m¨±su t¨¥vs ?brahams, kad vi?? pac¨¥la acis uz debes¨©m.
Diviem gadu t¨±ksto?iem bag¨¡tais kristiet¨©bas v¨¥stures mantojums zin¨¡tniski ir maz p¨¥t¨©ts. Dom¨¡ju par Mezopot¨¡mijas paleokrist¨©gaj¨¡m teolo?ijas skol¨¡m, par simtiem gadu mier¨©go sadz¨©vi starp kristie?iem un musulma?iem Eifratas un Tigras krastos, par da?¨¡diem kato?u ritiem ?aj¨¡ re?ion¨¡, par c¨©?u starp krist¨©gaj¨¡m konfesij¨¡m, par vaj¨¡?anu laiku XX gadsimta s¨¡kum¨¡ un cit¨¡m politiskaj¨¡m represij¨¡m, un galu gal¨¡ ¨C par krist¨©g¨¡s kl¨¡tb¨±tnes kontinuit¨¡ti l¨©dz par m¨±su dien¨¡m.
T¨¡p¨¥c, man ir prieks, ka ?aj¨¡ Matiasa Kopa darb¨¡ ?is mantojums un ?¨© v¨¥sture sav¨¡ lielaj¨¡ daudzveid¨©b¨¡ un iev¨¥rojot pla?u literat¨±ras pielietojumu, tiek atspogu?oti reli?isko studiju kontekst¨¡. ?pa?u uzman¨©bu autors velt¨© µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s darbam Ir¨¡k¨¡ un Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla aktivit¨¡t¨¥m ar t¨¡ diplom¨¡tiskajiem p¨¡rst¨¡vjiem, kas atspogu?o p¨¡vestu daudzveid¨©g¨¡s r¨±pes par Ir¨¡ku un kristie?iem, kas ?eit dz¨©vo. T¨¡d¨¥j¨¡di, ir izveidota liela moza¨©ka, pagodin¨¡jums, k¨¡ raksta pats autors, Ir¨¡kas kristie?iem, kurus vi?? iedro?ina izr¨¡d¨©t intens¨©v¨¡ku interesi par vi?u bag¨¡to v¨¥sturi un saglab¨¡t dz¨©vu vi?u mantojumu n¨¡kotnei, ko ar¨© ?odien apdraud emigr¨¡cija un politisk¨¡ nestabilit¨¡te.
Nobeigum¨¡ v¨¥los izteikt savu dzi?o p¨¡rliec¨©bu, ka nav iesp¨¥jams iedom¨¡ties Ir¨¡ku bez kristie?iem, jo kop¨¡ ar citiem tic¨©gajiem vi?i dod sp¨¥c¨©gu ieguld¨©jumu ?¨©s zemes ¨©pa?aj¨¡ identit¨¡t¨¥, kas jau kop? pirmajiem gadsimtiem ir bijusi mier¨©gas sadz¨©ves, ieciet¨©bas un savstarp¨¥jas pie?em?anas vieta. Lai Ir¨¡ka un t¨¡s ?audis Tuvajos Austrumos un pasaul¨¥ dara redzamu, ka ir iesp¨¥jams dz¨©vot mier¨©gi kop¨¡, neskatoties uz vis¨¡m at??ir¨©b¨¡m!¡±
