屹ٲ klosteru priekšniecībai: elpojiet universālās Baznīcas gaisu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Laikā, kad turpina pieaugt nabadzīgo un atstumto cilvēku skaits, cilvēka cieņas veicināšanas misija ir neatliekama”, sacīja Francisks. “Jūs esat izvēlējušies nevis stāvēt pie loga, bet personīgi iesaistīties ar aizrautību un līdzjūtību, līdzīgi labajam samarietim. Šī Jēzus līdzība māca mums uzņemties citu cilvēku trauslumu, kļūt par tuvākajiem un piecelt pakritušos par labu visiem cilvēkiem”.
屹ٲ apliecināja, ka fonds ir pierādījis to, kā dāsnums un apņēmība var pārveidot neaizsargāto cilvēku dzīvi. Fonda locekļi nesavtīgi kalpo izglītības, veselības aprūpes, palīdzības bēgļiem un nabadzības apkarošanas jomā, un tā ir konkrēta mīlestības un līdzcietības liecība.
“Jūsu dibinātājs Konrāds Nikolsons Hiltons jums atstāja mantojumā savu sapni, kas ir fonda projektu virzītājspēks”, turpināja Romas bīskaps. “Viens no tiem, kurā jūs ļoti aktīvi piedalāties, ir atbalsts klostermāsām. Konrāds Hiltons ļoti cienīja klostermāsas un savā testamentā viņš lūdza fondu atbalstīt viņas viņu misijā kalpot visnabadzīgākajiem un pēdējiem”.
Runājot par māsu profesionālo izaugsmi, pāvests atzina, ka šajā jomā ir pamaz ieguldīts – daudz mazāk nekā garīdznieku formācijā. Taču ir svarīgi, lai arī māsas varētu mācīties un izglītoties – viņš uzsvēra. Darbam “perifērijās” ir vajadzīgi apmācīti un kompetenti cilvēki. Šajā sakarā Francisks uzstājīgi atgādināja, ka klostermāsu misija ir kalpošana atstumtajiem, nevis būšana par kāda kalponēm. “Tam ir jābeidzas, un jūs kā fonds palīdzat atbrīvot Baznīcu no šīs mentalitātes”.
Uzrunā pāvests piebilda vēl vienu lietu: “Mēs bieži sūdzamies, ka trūkst māsu atbildīgos amatos gan diecēzēs, gan Kūrijā, gan universitātēs”, viņš sacīja. “No vienas puses, tā ir taisnība, mums ir jāpārvar klerikālā un mačo mentalitāte. Taču es esmu arī dzirdējis bīskapus sakām: es gribētu iecelt māsas dažos amatos diecēzē, bet viņu priekšniecība to viņām neļauj.” Tāpēc Francisks vērsās pie klosteru priekšniecības, piekodinot, lai tā ir dāsna, elpo universālās Baznīcas gaisu un raugās uz misiju plašākā kontekstā - tādā, kas sniedzas pāri sava institūta robežām.
Tikšanās noslēgumā Svētais tēvs pateicās klātesošajiem par viņu nenogurstošo darbu un kalpošanu, un atgādināja, ka kopā “mēs varam veidot pasauli, kurā ikviens cilvēks, neatkarīgi no viņa izcelsmes vai situācijas, var dzīvot cienīgu dzīvi. Kopā mēs varam palīdzēt iedegt cerību to cilvēku sirdīs, kuri jūtas vientuļi un pamesti”. “Es sapņoju par pasauli, kurā atstumtie, pamestie un atraidītie var kļūt par tik ļoti nepieciešamo sociālo pārmaiņu varoņiem, lai dzīvotu kā brāļi un māsas”, sacīja Francisks Konrāda Hiltona fonda valdei.