Francisks: IeaudzinÄt vÄstures izjÅ«tu nÄkamajos priesteros!
Inese Å teinerte - VatikÄns
Francisks vÄlas, lai jauno priesteru, kÄ arÄ« citu pastorÄlo darbinieku formÄcijÄ BaznÄ«cas vÄstures studijÄm tiktu pievÄrsta pietiekama uzmanÄ«ba, ieaudzinÄta āpatiesa vÄstures izjÅ«taā. Å ajÄ jÄdzienÄ pÄvests ietver ne tikai āpadziļinÄtas un punktuÄlas zinÄÅ”anasā par aizvadÄ«tajiem 20 kristietÄ«bas gadsimtiem, bet arÄ« āskaidru izpratni par cilvÄka bÅ«tnes vÄsturisko dimensijuā. āNeviens nevar patiesi pazÄ«t sevi, kas viÅÅ” ir un kas vÄlas bÅ«t rÄ«t, neuzturot saikni, kas viÅu saista ar iepriekÅ”ÄjÄm paaudzÄm,ā teikts vÄstulÄ. ±ŹÄå±¹±š²õ³Ł²õ atzÄ«mÄ, ka tas attiecas ne tikai uz katru cilvÄku atseviŔķi, bet arÄ« plaÅ”ÄkÄ lÄ«menÄ« uz kopienÄm.
āBaznÄ«cas vÄsture ir jÄmÄ«l un jÄstudÄ kÄ sava mamma, tÄda, kÄda tÄ irā, raksta Romas bÄ«skaps, āBaznÄ«cas vÄsture mums palÄ«dz raudzÄ«ties uz reÄlo BaznÄ«cu, lai varÄtu mÄ«lÄto to, kas patieÅ”Äm eksistÄ. TÄ ir mÄcÄ«jusies un turpina mÄcÄ«ties no savÄm kļūdÄm un saviem kritieniem. Å Ä« BaznÄ«ca, kas atpazÄ«st sevi arÄ« vistumÅ”Äkajos brīžos, spÄj saprast pasaules, kurÄ dzÄ«vo, traipus un ievainojumus. Ja tÄ centÄ«sies pasauli atveseļot un palÄ«dzÄs tai augt, tad darÄ«s to tÄdÄ paÅ”Ä veidÄ, kÄdÄ cenÅ”as atveseļot un likt augt paÅ”ai sev, neraugoties uz to, ka daudzreiz to nespÄj.ā
IzglÄ«tot kandidÄtus uz priesterÄ«bu pÄvesta skatÄ«jumÄ ir āacÄ«mredzama nepiecieÅ”amÄ«baā, jo Ä«paÅ”i Å”ajÄ laikÄ, kurÄ āpriekÅ”roka tiek dota vÄstures izjÅ«tas zudumam, kas raisa turpmÄku ŔķelÅ”anosā. āIr manÄma zinÄma veida ādekonstruktÄ«vasā kultÅ«ras iespieÅ”anÄs, kur cilvÄka brÄ«vÄ«ba pretendÄ celt visu no nulles,ā atzÄ«mÄ pÄvests.
VÄstules turpinÄjumÄ SvÄtais tÄvs vÄrÅ”as pie visiem, ne tikai pie nÄkamajiem priesteriem, aicinot atjaunot savu vÄstures izjÅ«tu. ViÅÅ” brÄ«dina, ka tad, ja kÄds piedÄvÄ ignorÄt vÄsturi, atteikties no savu senÄu pieredzes, nicinÄt to, kas ir pagÄjis un raudzÄ«ties tikai nÄkotnÄ, tas nozÄ«mÄ, ka Å”is cilvÄks vÄlas, lai mÄs atteiktos no savÄm saknÄm, nekam citam neticÄtu, kÄ tikai viÅa apsolÄ«jumiem un pakļautos viÅa plÄniem. TÄ dara ādažÄdu krÄsu ideoloÄ£ijas, kas iznÄ«cina visu to, kas ir atŔķirÄ«gs un tÄdÄ veidÄ bez ierunÄm cer uzkundzÄties citiemā.
VÄstures izjÅ«ta kļūst vÄl nepiecieÅ”amÄka laikÄ, kad izplatÄs tendence atteikties no atmiÅas glabÄÅ”anas, vai veidot jaunu, dominÄjoÅ”o ideoloÄ£iju prasÄ«bÄm atbilstoÅ”u atmiÅu. PagÄtnes un vÄstures izdzÄÅ”anas, vai ātendenciozuā vÄsturisko stÄstu priekÅ”Ä vÄsturnieku darbs, vÄstures pazÄ«Å”ana un plaÅ”a tÄs izplatÄ«Å”ana var kalpot par pretstatu vÄstures mistifikÄcijai, savtÄ«gu intereÅ”u vadÄ«tai pÄrrakstÄ«Å”anai, karu, vajÄÅ”anu, ieroÄu ražoÅ”anas un pÄrdoÅ”anas, kÄ arÄ« citas ļaunas rÄ«cÄ«bas attaisnoÅ”anai.
±ŹÄå±¹±š²õ³Ł²õ atzÄ«mÄ, ka Å”odien tiek izplatÄ«ta bieži vien nepatiesa, mÄkslÄ«ga un klaji melÄ«ga atmiÅa un tajÄ paÅ”Ä laikÄ pilsoniskajÄ sabiedrÄ«bÄ, tajÄ skaitÄ arÄ« kristÄ«gajÄs kopienÄs, ir vÄrojams vÄstures zinÄÅ”anu trÅ«kums. VÄsturnieku loma un viÅu iegÅ«to rezultÄtu pazÄ«Å”ana Å”odien ir izŔķiroÅ”i un tie var kalpot par pretindi nÄvÄjoÅ”ajam naida režīmam, kas balstÄs uz nezinÄÅ”anu un aizspriedumiem. TajÄ paÅ”Ä laikÄ tieÅ”i pagÄtnes padziļinÄta izzinÄÅ”ana rÄda, ka nedrÄ«kstam aprobežoties ar tÄs Ätru interpretÄciju, atsakoties ievÄrot pagÄtnes sekas. PagÄtnes un tagadnes realitÄte nav vienkÄrÅ”s fenomens, ko var reducÄt uz bÄ«stamiem vienkÄrÅ”ojumiem.
±ŹÄå±¹±š²õ³Ł²õ atgÄdina par JÄzus Ä£enealoÄ£iju, par kuru vÄstÄ«ts Mateja EvaÅÄ£ÄlijÄ un norÄda, ka ānekas tur nav vienkÄrÅ”ots, izdzÄsts, vai izdomÄtsā. Kunga Ä£enealoÄ£iju sastÄda Ä«sta vÄsture, kur ir klÄtesoÅ”i daži āproblemÄtiski, lai neteiktu vairÄkā vÄrdi. TajÄ, piemÄram, ir izcelts Ä·ÄniÅa DÄvida grÄks (sal. Mt 1,6). TomÄr, viss beidzas un uzplaukst MarijÄ un KristÅ« (sal. Mt 1,16).
āJa tas ir noticis PestÄ«Å”anas vÄsturÄ, tad lÄ«dzÄ«gi notiek arÄ« BaznÄ«cas vÄsturÄ. KÄ teikts VatikÄna II koncila dekrÄtÄ āAd gentesā, dažreiz BaznÄ«ca āpÄc laimÄ«ga sÄkuma, sÄpÄ«gÄ kÄrtÄ ir pieredzÄjusi regresu, vai vismaz nonÄkusi neatbilstoÅ”Ä un nepietiekamÄ stÄvoklÄ«ā (6). ArÄ« PastorÄlajÄ KonstitÅ«cijÄ āGaudium et spesā (43) atzÄ«mÄts, ka BaznÄ«cas ilgajÄ vÄsturÄ tÄs locekļu vidÅ« ir bijuÅ”i klÄra locekļi un laji, kuri nebija uzticÄ«gi Dieva Garam.
PÄvesta vÄstulÄ atgÄdinÄts arÄ«, ka godÄ«gas vÄstures studijas BaznÄ«cai palÄ«dz labÄk saprast savas attiecÄ«bas ar dažÄdÄm tautÄm un Ŕīm studijÄm ir jÄizgaismo un jÄinterpretÄ Å”o tautu smagÄkie un sarežģītÄkie brīži. TÄpÄc Francisks aicina neaizmirst tÄdus notikumus, kÄ piemÄram, āShoahā, atombumbu nomeÅ”ana uz Hirosimu un Nagasaki, vajÄÅ”anas, vergu tirdzniecÄ«ba, etniskÄs iznÄ«cinÄÅ”anas dažÄdÄs zemÄs, kÄ arÄ« daudzus citus vÄsturiskus faktus, kas liek kaunÄties, ka esam cilvÄki. ±ŹÄå±¹±š²õ³Ł²õ norÄda, ka ābez atmiÅas nav iespÄjams virzÄ«ties uz priekÅ”u.ā ViÅÅ” aicina glabÄt atmiÅu ne tikai par ļaunÄm, bet arÄ« par labÄm lietÄm, par solidaritÄtes, piedoÅ”anas, brÄlÄ«guma žestiem. āPiedot, nenozÄ«mÄ aizmirst,ā viÅÅ” piebilst.
āLÄ«dz ar atmiÅu, vÄsturiskÄs patiesÄ«bas meklÄjumi ir nepiecieÅ”ami, lai BaznÄ«ca varÄtu uzsÄkt, kÄ arÄ« palÄ«dzÄt uzsÄkt sabiedrÄ«bÄ, godÄ«gus un efektÄ«vus sociÄlÄs izlÄ«gÅ”anas un miera ceļus,ā teikts SvÄtÄ tÄva vÄstulÄ. TÄs noslÄgumÄ viÅÅ” dalÄs dažos savos novÄrojumos par BaznÄ«cas vÄstures studijÄm. Pirmais novÄrojums attiecas uz risku, ka Å”Ädas studijas var aprobežoties tikai ar hronoloÄ£iju, vai pat kļūdainu apoloÄ£Ätisku ievirzi, kas BaznÄ«cas vÄsturi var pÄrvÄrst vienÄ«gi par pagÄjuÅ”o gadsimtu teoloÄ£ijas, vai garÄ«guma balstu.
Otrais novÄrojums attiecas uz faktu, ka visÄ pasaulÄ mÄcÄ«to BaznÄ«cas vÄsturi, Ŕķiet, ietekmÄ vispÄrÄjs redukcionistisks raksturs, ar joprojÄm blakus esoÅ”o teoloÄ£iju, kas pÄc tam bieži vien izrÄdÄs nespÄjÄ«ga patiesi iesaistÄ«ties dialogÄ ar mÅ«sdienu vÄ«rieÅ”u un sievieÅ”u dzÄ«vo un eksistenciÄlo realitÄti. TaÄu, BaznÄ«cas vÄsturi, ko mÄca kÄ daļu no teoloÄ£ijas, nevar atraut no sabiedrÄ«bu vÄstures.
TreÅ”ais pÄvesta izteiktais novÄrojums pamatojas uz faktu, ka nÄkamo priesteru formÄcijas procesÄ joprojÄm ir jÅ«tama ar avotiem nesaskaÅota izglÄ«tÄ«ba. TÄ, piemÄram, studentiem reti tiek radÄ«ti nosacÄ«jumi, lai tie lasÄ«tu tÄdus bÅ«tiskus kristietÄ«bas senatnes tekstus, kÄ āDiogneta vÄstuleā, āDidaheā, vai āMocekļu darbiā.
Ceturtais novÄrojums attiecas uz vÄstures pasniedzÄju dedzÄ«bu un spÄju aizraut un iesaistÄ«t.
Piektais novÄrojums skar saikni starp BaznÄ«cas vÄsturi un eklezioloÄ£iju. VÄstures studijÄm ir ko dot tÄdas eklezioloÄ£ijas izstrÄdÄ, kas patieÅ”Äm bÅ«tu vÄsturiska un mistiska.
Sestais un pÄdÄjais novÄrojums attiecas uz to cilvÄku pÄdu izdzÄÅ”anu, kuru balss gadsimtu gaitÄ netika uzklausÄ«ta. LÄ«dz ar to ir grÅ«ti izdarÄ«t precÄ«zu vÄsturisku rekonstrukciju. TÄpÄc pÄvests aicina BaznÄ«cas vÄsturniekus pielikt pÅ«les, lai cik vien iespÄjams vairÄk varÄtu izgaismot tÄ dÄvÄto āpÄdÄjoā vaigu un rekonstruÄt gan viÅu sakÄvju un piedzÄ«voto pÄridarÄ«jumu vÄsturi, gan arÄ« viÅu cilvÄciskÄs un garÄ«gÄs bagÄtÄ«bas, piedÄvÄjot instrumentus, kas palÄ«dzÄtu saprast marÄ£inalizÄcijas un atstumtÄ«bas fenomenus Å”odien.
Pie Ŕī pÄdÄjÄ punkta pÄvests piebilst, ka BaznÄ«cas vÄsture var palÄ«dzÄt iedziļinÄties moceklÄ«bas pieredzÄ, apzinoties, ka nav BaznÄ«cas vÄstures bez moceklÄ«bas, un ka nekad nevajadzÄtu pazaudÄt Å”o dÄrgo atmiÅu.
Izdarot vÄstules kopsavilkumu, Francisks atgÄdina, ka runa ir par studijÄm, nevis virspusÄju lasÄmvielu, par Internet dzÄ«lÄs uzietiem aprakstiem. āStudijas ir vajadzÄ«gas, lai uzdotu jautÄjumus, neļautu sevi anestezÄt banalitÄtei, bet meklÄtu jÄgu dzÄ«vei,ā raksta pÄvests.
