ÐÓMAPµ¼º½

Atskats pÄvesta Franciska lÅ«gÅ¡anas un gavēšanas aicinÄjumu vÄ“sturÄ“

±ÊÄå±¹±ð²õ³Ù²õ vÄ“rÅ¡as pie visiem ticÄ«gajiem ar apelÄciju 7. oktobrÄ« lÅ«gties un gavÄ“t par mieru pasaulÄ“. Dienu pirms tam viņš dosies uz Santa Maria Maggiore baziliku, lai skaitÄ«tu Rožukroni. Å ajÄ lÅ«gÅ¡anÄ tiek aicinÄti piedalÄ«ties visi BÄ«skapu Sinodes locekļi.

Salvatore ÄŒernucio - VatikÄns

Pastiprinoties spriedzei Tuvajos Austrumos, joprojÄm sprÄgstot bumbÄm un raÄ·etÄ“m UkrainÄ, norisinoties konfliktiem vairÄkÄs Ä€frikas zemÄ“s, laikÄ, kad kara vÄ“ji saviļņo veselas tautas un nÄcijas, pÄvests aicina Ä·erties pie gavēšanas un lÅ«gÅ¡anas “ieroÄiem†miljoniem ticÄ«go uz visas zemeslodes, lai no Dieva izlÅ«gtu miera dÄvanu pasaulei, kas ir nostÄjusies bezdibeņa malÄ. ApelÄciju Francisks izteica SvÄ“tÄs Mises noslÄ“gumÄ SvÄ“tÄ PÄ“tera laukumÄ, kur notika svinÄ«ga BÄ«skapu Sinodes otrÄs sesijas atklÄÅ¡ana.

Sava pontifikÄta laikÄ gavēņa un lÅ«gÅ¡anu dienas par vardarbÄ«bas plosÄ«tajÄm zemÄ“m pÄvests Francisks ir izsludinÄjis vairÄkkÄrt. Nepilnus 6 mÄ“neÅ¡us pÄ“c ievÄ“lēšanas, viņš 2013. gada 7. septembrÄ« sapulcÄ“ja tÅ«kstoÅ¡iem cilvÄ“ku SvÄ“tÄ PÄ“tera laukumÄ, lai izlÅ«gtu mieru SÄ«rijai, Tuvajiem Austrumiem, visai pasaulei. SÄ«rija toreiz atradÄs kara priekÅ¡Ä. Konflikts par laimi neizvÄ“rsÄs karÄ.  â€œArvien smalkÄkus mÄ“s esam padarÄ«juÅ¡i ieroÄus, bet mÅ«su sirdsapziņa ir aizmigusi. VardarbÄ«ba, karÅ¡ nes tikai nÄvi, runÄ tikai par nÄvi. KarÅ¡ vienmÄ“r ir cilvÄ“ces sakÄve,†teica pÄvests.

Ar tÄdÄm paÅ¡Äm rÅ«pÄ“m un neatlaidÄ«bu Francisks aicinÄja visu konfesiju kristieÅ¡us un citu reliÄ£iju piederÄ«gos lÅ«gties un gavÄ“t 2017. gada 23. februÄrÄ« par DienvidsudÄnu un Kongo DemokrÄtisko Republiku. Å Ä«s abas Ä€frikas nÄcijas, kuras viņš bija tikko apmeklÄ“jis personÄ«gi, joprojÄm cieta un cieÅ¡ no bada, paverdzinÄÅ¡anas, vardarbÄ«bas, emigrÄcijas.

Ar tÄdu paÅ¡u apelÄciju pÄvests nÄca klajÄ, domÄjot par LibÄnu. Par lÅ«gÅ¡anu dienu tika izvÄ“lÄ“ts 2020. gada 4. septembris, kad pasaule sÄka tikko atkopties pÄ“c Covid-19 pirmÄ viļņa. TieÅ¡i pirms mÄ“neÅ¡a bija noticis sprÄdziens BeirÅ«tas ostÄ. Ciedru zeme, ko bija novÄrdzinÄjusi politiskÄ, sociÄlÄ un ekonomiskÄ krÄ«ze, atkal pieredzÄ“ja IzraÄ“las karaspÄ“ka reidus.

2021. gada 29. augustÄ sekoja aicinÄjums lÅ«gties par AfganistÄnu, kur pie varas atkal bija atgriezuÅ¡ies talibi, bet valsti izmisÄ«gi centÄs pamest simtiem cilvÄ“ku, kuri tvÄ“rÄs pat pie lidmašīnas spÄrniem, kad tÄ jau sÄka pacelties gaisÄ. “VÄ“rÅ¡os ar apelÄciju pie visiem, aicinot intensificÄ“t lÅ«gÅ¡anu un piekopt gavÄ“ni. LÅ«gÅ¡ana un gavÄ“nis, lÅ«gÅ¡ana un grÄ“ku nožēla – ir laiks to darÄ«t. RunÄju nopietni – intensificÄ“jiet lÅ«gÅ¡anu un piekopiet gavÄ“ni, lÅ«dzot žēlastÄ«bu un piedoÅ¡anu no Kunga,†teica pÄvests.

Daudzi ticÄ«gie atmiÅ†Ä glabÄ 2022. gada 2. martu, Pelnu TreÅ¡dienu, kad Francisks mudinÄja universÄlo BaznÄ«cu gavÄ“t un lÅ«gties, Ä«paÅ¡Ä veidÄ vÄ“rÅ¡oties pie Jaunavas Marijas, Miera Karalienes, lai viņa “pasargÄ pasauli no kara neprÄtaâ€. Bija tikko sÄcies karÅ¡ UkrainÄ.  “Aicinu visas iesaistÄ«tÄs puses, lai tÄs atturas no jebkÄdas rÄ«cÄ«bas, kas izraisÄ«tu vÄ“l vairÄk cieÅ¡anu tautÄm, destabilizÄ“jot sadzÄ«vi starp nÄcijÄm un diskreditÄ“jot starptautiskÄs tiesÄ«bas,†toreiz sacÄ«ja Romas bÄ«skaps. TÄ paÅ¡a gada 25. martÄ viņš novÄ“lÄ“ja Ukrainu un Krieviju Jaunavas Marijas BezvainÄ«gajai Sirdij. Å ajos kara gados ir sekojuÅ¡i tÅ«kstoÅ¡iem aicinÄjumu lÅ«gties par izmocÄ«to zemi un tÄs iedzÄ«votÄjiem.

2023. gada 27. oktobrÄ« pÄvests aicinÄja atturÄ“ties no Ä“diena un izlÅ«gt miera dÄvanu SvÄ“tajai Zemei. Bija noslÄ“gusies BÄ«skapu Sinodes pirmÄ sesija un Å¡ajÄ sakarÄ SvÄ“tÄ PÄ“tera bazilikÄ viņš vÄ“lÄ“jÄs sarÄ«kot lÅ«gÅ¡anu vigÄ«liju, kurai deva nosaukumu “Pacem in Terrisâ€. Pirms 60 gadiem ar Å¡Ädu paÅ¡u nosaukumu tika izdota svÄ“tÄ JÄņa XXIII vÄ“sturiskÄ enciklika. Izsludinot lÅ«gÅ¡anu un gavēņa dienu, Francisks nometÄs DievmÄtes attÄ“la priekÅ¡Ä, lÅ«dzot viņai aizbildniecÄ«bu pÄr pasauli, kas pÄrdzÄ«vo “tumÅ¡u brÄ«diâ€. SvÄ“tais tÄ“vs lÅ«dzÄs ar vÄrdiem:

“Tagad, MÄt, atkal uzņemies iniciatÄ«vu! Uzņemies to mÅ«su dēļ Å¡ajos konfliktu plosÄ«tajos un ieroÄu nestÄs iznÄ«cÄ«bas laikos. PievÄ“rs savu žēlsirdÄ«go skatienu cilvÄ“ku Ä£imenei, kas ir pazaudÄ“jusi miera ceļu, kas ir devusi priekÅ¡roku nevis Ä€belam, bet Kainam, un, pazaudÄ“jot brÄlÄ«guma izjÅ«tu, vairs neatrod mÄjas gaisotni. AizlÅ«dz par mÅ«su pasauli, kas atrodas briesmÄs un ir satraukta. MÄci mums pieņemt un rÅ«pÄ“ties par dzÄ«vÄ«bu, par katra cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«bu, un atteikties no kara neprÄta, kas sÄ“j nÄvi un izdzēš nÄkotni!â€

Tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte

02 oktobris 2024, 21:12