SvÄtais tÄvs ierodas PortmorsbijÄ
Silvija Krivteža - VatikÄns
IndonÄzijas aviokompÄnijas lidmaŔīna ar SvÄto tÄvu uz klÄja Portmorsbijas starptautiskajÄ lidostÄ ieradÄs plkst. 19.06 pÄc vietÄjÄ laika. Pie lidmaŔīnas trapa VatikÄna viesi sagaidÄ«ja civilÄs un baznÄ«cas amatpersonas, kÄ arÄ« tradicionÄlos tÄrpos Ä£Ärbti bÄrni, kuri viÅam pasniedza lielu ziedu puŔķi. PÄc ceremonijas pÄvests Francisks devÄs uz apustuliskÄs nunciatÅ«ras rezidenci.
Francisks ir otrais pÄvests pÄc JÄÅa PÄvila II, kurÅ” Papua-Jaungvineju apmeklÄja divas reizes: 1984. gada maijÄ un 1995. gada janvÄrÄ«. SvÄtais tÄvs bija iecerÄjis turp doties jau 2020. gadÄ, taÄu viÅa plÄnus izjauca Covid-19 pandÄmija.
PÄdÄjÄ tautas skaitÄ«Å”ana, kas veikta 2011. gadÄ, parÄdÄ«ja, ka vairÄk nekÄ 95 % Papua-Jaungvinejas iedzÄ«votÄju uzskata sevi par kristieÅ”iem. CeturtÄ daļa no 11 miljoniem iedzÄ«votÄju ir katoļi. Lai gan kristietÄ«ba Papua-JaungvinejÄ ir iesakÅojusies salÄ«dzinoÅ”i nesen, tÄ ir ļoti dinamiska. Entuziasms, ar kÄdu tur tiek uztverts EvaÅÄ£Älijs, vieÅ” lielas cerÄ«bas.
Papua-Jaungvinejas pirmais kardinÄls (kopÅ” 2016. gada) Džons Ribats norÄda, ka BaznÄ«ca Papua-JaungvinejÄ izceļas galvenokÄrt ar katoļu aktÄ«vu lÄ«dzdalÄ«bu BaznÄ«cas dzÄ«vÄ. "Mums ir ļoti vajadzÄ«gi misionÄri, jo trÅ«kst vietÄjo garÄ«dznieku. PortmorsbijÄ ir vairÄk misionÄru nekÄ vietÄjo priesteru. Bet, piemÄram, Bugenvilas salÄ visi garÄ«dznieki ir vietÄjie. TÄtad tur BaznÄ«ca jau ir iesakÅojusies. Mums vairÄk jÄpievÄrÅ” uzmanÄ«ba aicinÄjumu veicinÄÅ”anai," - norÄda kardinÄls Ribats.
Papua-Jaungvinejas iedzÄ«votÄji ir daudzveidÄ«gi valodu, tautÄ«bu un reliÄ£iju ziÅÄ. "Mums ir 800 valodas un 800 dažÄdas kultÅ«ras. Tas BaznÄ«cai ir liels izaicinÄjums. TradicionÄlÄs cilÅ”u reliÄ£ijas agrÄk pastÄvÄja tikai konkrÄtÄs cilts ietvaros. TÄs bija atŔķirÄ«gas pat katram cilts iekÅ”ienÄ esoÅ”ajam klanam. ReliÄ£ija bija klana noslÄpums. PÄrÄjie to nezinÄja. TÄpÄc, kad ieradÄs pirmie misionÄri un sludinÄja EvaÅÄ£Äliju - un tie bija anglikÄÅu garÄ«dznieki no Londonas MisionÄru biedrÄ«bas, daudzi vietÄjie izvÄlÄjÄs kristietÄ«bu, jo tÄ bija atvÄrta visiem, tajÄ nebija noslÄpumu. TÄ vietÄ bija sapratne, žÄlsirdÄ«ba, dziedinÄÅ”ana, piedoÅ”ana. Visiem. TradicionÄlajÄs reliÄ£ijÄs tas nebija pieredzÄts," ā stÄsta kardinÄls Džons Ribats.
OkeÄnijÄ liela problÄma ir klimata pÄrmaiÅas. TÄ ir patieÅ”Äm reÄla problÄma, jo runa ir par dažu salu glÄbÅ”anu no izzuÅ”anas zem Å«dens. Papua-JaungvinejÄ viena sala jau ir beigusi pastÄvÄt. Bet kÄ BaznÄ«ca var dot savu ieguldÄ«jumu vides aizsardzÄ«bÄ? KardinÄls norÄdÄ«ja, ka "BaznÄ«ca rÄ«ko dažÄdus pasÄkumus, kuros mudina cilvÄkus apzinÄties un saprast Ŕīs problÄmas nozÄ«mÄ«gumu. PortmorsbijÄ tiek stÄdÄ«ti mangrovju koki, lai apturÄtu zemes nogruvumus. MÄs arÄ« brÄ«dinÄm cilvÄkus nededzinÄt zÄli un krÅ«mus. Daudzi to dara, lai noÄ·ertu savvaļas dzÄ«vniekus. TaÄu viÅi Å”ÄdÄ veidÄ iznÄ«cina vidi. Tas pats attiecas uz koku cirÅ”anu. ArÄ« pilsÄtvides attÄ«stÄ«ba veicina vides iznÄ«cinÄÅ”anu, jo mÄjas tiek celtas arvien augstÄk un augstÄk kalnos" ā skaidro Portmorsbijas arhibÄ«skaps.
