Francisks priesteriem: Mīlestībai nav noteikta karantīna
Silvija Krivteža ā VatikÄns
±ŹÄå±¹±š²õ³Ł²õ norÄda, ka koronavÄ«rusa pandÄmijas laikÄ viÅÅ” ir saÅÄmis daudzas vÄstules un telefona zvanus no priesteriem, kuri vÄlÄjÄs dalÄ«ties domÄs par negaidÄ«tÄs un smagÄs situÄcijas sekÄm. Francisks apliecina, ka ir kopÄ ar saviem priesteriem pÄrbaudÄ«juma brÄ«dÄ«. ViÅÅ” raksta, ka katru dienu lÅ«dzas par viÅiem un pateicas par viÅu sniegto ticÄ«bas, drosmes un mÄ«lestÄ«bas liecÄ«bu. Neraugoties uz stingro sociÄlÄs distancÄÅ”anÄs noteikumu, ir nepiecieÅ”ams stiprinÄt piederÄ«bas BaznÄ«cai, komÅ«nijas un misijas apziÅu. MÄ«lestÄ«bai nav noteikta karantÄ«na.
Francisks norÄda, ka sociÄlÄ distancÄÅ”anÄs nav sinonÄ«ms noslÄgtÄ«bai sevÄ«, kas iemiedzina un noslÄpÄ misionÄro garu. "MÄs esam aicinÄti bÅ«t par cerÄ«bas cilvÄkiem. CerÄ«ba ir dÄvana un reizÄ uzdevums", lasÄm vÄstulÄ.
SvÄtais tÄvs skaidro, ka ne tikai ³¾Å§²õ Å”odien, bet arÄ« pirmÄ mÄcekļu kopiena izjuta bailes, nemieru, izolÄciju. Pa aizslÄgtÄm durvÄ«m pie viÅiem atnÄca JÄzus, sakot: "Miers jums!" MÄcekļi priecÄjÄs par Kunga klÄtbÅ«tni. "Miers jums! KÄ Mans TÄvs sÅ«tÄ«jis mani, tÄ Es jÅ«s sÅ«tu!" To pateicis, ViÅÅ” dvesa un sacÄ«ja viÅiem: "SaÅemiet SvÄto Garu!"
±ŹÄå±¹±š²õ³Ł²õ skaidro, ka Å”ajÄ laikÄ ³¾Å§²õ visi cieÅ”am, ka nevaram brÄ«vi tikties ar saviem Ä£imenes locekļiem, kaimiÅiem, draugiem, draudzes ticÄ«gajiem un bikstÄviem, kas ir mÅ«su ticÄ«bas atbalsta punkti. MÄs redzam to cilvÄku nomÄktÄs sejas, kuri nevarÄja bÅ«t lÄ«dzÄs un pateikt atvadu vÄrdus saviem tuviniekiem viÅu dzÄ«ves pÄdÄjÄ stundÄ. MÄs redzam veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku cieÅ”anas par nespÄju izglÄbt visus, redzam viÅu nogurumu un spÄku izsÄ«kumu, veicot darbu, kas ilga bezgalÄ«gi garas stundas. VÄstulÄ pÄvests raksta, ka ³¾Å§²õ esam redzÄjuÅ”i sociÄlo darbinieku un brÄ«vprÄtÄ«go bailes un nedroŔību, kuri, pakļaujot sevi briesmÄm, centÄs rÅ«pÄties par tiem, kuri visvairÄk cieÅ” pandÄmijas sekas. ViÅÅ” raksta par sociÄlÄs norobežoÅ”anÄs, vientulÄ«bas un izolÄcijas radÄ«tÄm grÅ«tÄ«bÄm, ar kÄdÄm saskaras daudzi cilvÄki, Ä«paÅ”i vecie ļaudis.
SvÄtais tÄvs atzÄ«st, ka Å”ajÄ laikÄ ³¾Å§²õ esam izjutuÅ”i arÄ« savu vÄjumu un nevarÄ«bu. KÄ uguns krÄsnÄ« tiek dedzinÄti mÄla trauki, tÄ arÄ« ³¾Å§²õ esam pakļauti sÄpÄ«giem pÄrbaudÄ«jumiem. Redzot visu Å”o traÄ£isko situÄciju, ³¾Å§²õ izjÅ«tam apmulsumu un bailes. Te vairs neder gatavas receptes vai grÄmatu gudrÄ«bas. Tautas cieÅ”anas sÄpina arÄ« mÅ«s, tÄs nedroŔība nomÄc arÄ« mÅ«s. ApziÅa par savu trauslumu liek mums atbrÄ«voties no jebkÄdas nepatiesas ideÄlistiskÄs vai garÄ«gas paÅ”apmierinÄtÄ«bas. Å odien varam teikt, ka ³¾Å§²õ kopÄ esam izdzÄ«vojuÅ”i Kunga asaru stundu, raudot pie ViÅa drauga LÄcara kapa, raudot par izvÄlÄtÄs tautas novÄrÅ”anos, raudot Ä¢etzemanes nakts tumsÄ. Å Ä« ir arÄ« mÄcekļa asaru stunda, kontemplÄjot Krusta un ļaunuma, kas ievaino nevainÄ«gos, noslÄpumu.
AstoÅu lappuÅ”u garajÄ vÄstulÄ SvÄtais tÄvs atzÄ«st, ka Å”ÄdÄ situÄcijÄ nav viegli atrast Ä«sto ceļu. NetrÅ«kst arÄ« balsu, kas iesaka dažÄdus virzienus. IkdienÄ mums tik ierastie veidi satikties, sarunÄties, organizÄt, svinÄt, lÅ«gties un risinÄt konfliktus ir mainÄ«juÅ”ies. Å Ä« nav tikai individuÄla, Ä£imenes, noteiktas sociÄlÄs grupas, reÄ£iona vai valsts lieta. KoronavÄ«russ ir mainÄ«jis arÄ« mÅ«su lÄ«dzÅ”inÄjo skatienu uz dzÄ«ves realitÄti. PandÄmijai nav robežu un neviens nevar domÄt, ka izvairÄ«sies ar saviem spÄkiem. MÄs visi esam cietuÅ”i un visi esam iesaistÄ«ti.
"Mums, priesteriem, priesteriskÄs tautas bÄrniem un locekļiem, ir jÄuzÅemas atbildÄ«ba par BaznÄ«cas un Dieva tautas nÄkotni", atgÄdina pÄvests. "Kunga caurdurtajÄs rokÄs, kÄ svÄtu upuri, ieliksim savu trauslumu, mÅ«su tautas un visas cilvÄces trauslumu. Kungs ir tas, kurÅ” mÅ«s iekÅ”Äji pÄrveido. MÄs esam kÄ maize, ko ViÅÅ” Åem savÄs rokÄs, svÄtÄ«, ļauž un dod savai tautai", lasÄm vÄstulÄ.
"DÄrgie brÄļi, ³¾Å§²õ kÄ priesteru kopiena esam aicinÄti pravietot un sludinÄt cerÄ«bu nÄkotnei, tÄpat kÄ sargs, kas paziÅo par rÄ«tausmu, par jaunas dienas sÄkumu. Kristus augÅ”ÄmcelÅ”anÄs nav tikai vÄsturisks notikums, ko pieminam un svinam. Tas ir kaut kas lielÄks, daudz lielÄks. TÄ ir pestÄ«Å”anas vÄsts, kas atskan tieÅ”i Å”odien. TicÄ«ba aicina iedibinÄt jaunu laiku ā Kunga laiku", ā vÄstulÄ Romas diecÄzes priesteriem raksta pÄvests Francisks.
