SvÄtÄ Mise AglonÄ
PÄvesta Franciska homÄ«lija
MÄs tieÅ”Äm varÄtu teikt, ka tas, ko svÄtais LÅ«kass stÄsta Apustuļu darbu grÄmatas sÄkumÄ, atkÄrtojas Å”odien Å”eit ar mums: esam cieÅ”i vienoti, nodevuÅ”ies lÅ«gÅ”anai un esam kopÄ ar Mariju ā mÅ«su MÄti (sal. Apd 1, 14) Å odien mÄs pieÅemam kÄ savu Ŕīs vizÄ«tes moto: āMarija, rÄdi mums, ka esi MÄte!ā RÄdi mums, Marija, kur Tu turpini dziedÄt savu Magnificat, rÄdi tÄs vietas, kur ir Tavs krustÄsistais DÄls, lai mÄs atrastu pie ViÅa kÄjÄm Tavu spÄcÄ«go klÄtbÅ«tni!
JÄÅa EvaÅÄ£Älijs atklÄj tikai divas epizodes, kurÄs krustojas JÄzus un ViÅa MÄtes dzÄ«ves ceļi: tÄs ir kÄzas KÄnÄ (sal. JÅ 2, 1-2) un epizode, kuru lasÄ«jÄm tikko ā Marija Krusta pakÄjÄ (JÅ 19, 25-27). Å Ä·iet, ka evaÅÄ£Älists vÄlas mums parÄdÄ«t JÄzus MÄti Å”ajÄs acÄ«mredzami pretÄjÄs situÄcijÄs: prieks par laulÄ«bu un sÄpes par dÄla nÄvi. Tai laikÄ, kad iedziļinÄmies Dieva VÄrda noslÄpumÄ, viÅa mums atklÄj, kas ir Ŕī LabÄ VÄsts, kurÄ Kungs Å”odien vÄlas dalÄ«ties ar mums.
Pirmais, uz ko evaÅÄ£Älists norÄda, ir tas, ka Marija āstingri stÄv uz kÄjÄmā lÄ«dzÄs savam DÄlam. Nav viegli tur stÄvÄt, bet viÅa neizvairÄs un nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nav mazdūŔīga. ViÅa stÄv stingri, it kÄ āpienaglotaā Krusta pakÄjÄ, ar savu stÄju parÄdot, ka nekas un neviens nevarÄtu likt viÅai pamest Å”o vietu. Ar to Marija rÄda vispirms jau to, ka viÅa ir lÄ«dzÄs tiem, kas cieÅ”, lÄ«dzÄs tiem, no kuriem visa pasaule bÄg, un lÄ«dzÄs arÄ« tiem, kas tiek tiesÄti, visu nosodÄ«ti un izsÅ«tÄ«ti. Nav runa tikai par to, ka viÅi ir apspiesti vai izmantoti, bet gan par to, ka viÅi vispÄr ir āÄrpus sistÄmasā, sabiedrÄ«bas atstumti (sal. Ap. pamud. Evangelii gaudium, 53). KopÄ ar viÅiem ir arÄ« MÄte, piekalta nesapraÅ”anÄs un cieÅ”anu krustÄ.
Marija mums rÄda arÄ« to, kÄdu nostÄju ieÅemt Å”o realitÄÅ”u priekÅ”Ä. Tas nelÄ«dzinÄs pastaigai vai Ä«sam apmeklÄjumam, un tÄpat tas nav kÄds āsolidaritÄtes tÅ«rismsā. NepiecieÅ”ams, lai tie, kas izcieÅ” sÄpÄ«gas situÄcijas, justu, ka mÄs esam viÅiem blakus un viÅu pusÄ, turklÄt stabili, pastÄvÄ«gi. Visi sabiedrÄ«bas atraidÄ«tie var pieredzÄt Ŕīs mÅ«su MÄtes maigo tuvumu, jo ikvienÄ, kas cieÅ”, joprojÄm ir klÄtesoÅ”as viÅas DÄla JÄzus atvÄrtÄs brÅ«ces. ViÅa to iemÄcÄ«jÄs, stÄvot pie Krusta. ArÄ« mÄs esam aicinÄti āpieskartiesācitu cieÅ”anÄm. Iesim pretÄ« cilvÄkiem, lai mierinÄtu un bÅ«tu viÅiem lÄ«dzÄs! NebaidÄ«simies pieredzÄt maiguma spÄku un bÅ«t iesaistÄ«tiem, nebaidÄ«simies, palÄ«dzot citiem, sarežģīt savu dzÄ«vi! (sal. Evangelii gaudium, 270) Un tÄpat kÄ Marija, bÅ«sim noturÄ«gi un paliksim stÄvus: proti, drosmÄ«gi un ar sirdi pievÄrstu Dievam; pieceļot tos, kas pakrituÅ”i, paaugstinot pazemÄ«go, palÄ«dzot izbeigt jebkÄdas apspieÅ”anas situÄcijas, kuras liek dzÄ«vot kÄ piesistiem krustÄ.
JÄzus aicinÄja Mariju pieÅemt mīļoto mÄcekli kÄ savu dÄlu. TekstÄ ir teikts, ka tie bija lÄ«dzÄs, taÄu JÄzus atklÄj, ka ar to nepietiek, ka viÅiem savstarpÄji jÄpieÅem vienam otrs. Jo var jau bÅ«t blakus daudziem cilvÄkiem, dzÄ«vot tai paÅ”Ä mÄjoklÄ«, tai paÅ”Ä kvartÄlÄ vai strÄdÄt tai paÅ”Ä darbavietÄ, dalÄ«ties tai paÅ”Ä ticÄ«bÄ, kontemplÄt un gÅ«t prieku tais paÅ”os dieviŔķajos noslÄpumos, taÄu nepieÅemt otru, nepÅ«lÄties pieÅemt viÅu ar mÄ«lestÄ«bu. Cik gan daudzi laulÄtie varÄtu pastÄstÄ«t par viÅu atraÅ”anos blakus, taÄu ne kopÄ! Cik daudzi jaunieÅ”i ar sÄpÄm jÅ«t Å”o distanci pieauguÅ”o priekÅ”Ä! Cik daudzi sirmgalvji gan ir aprÅ«pÄti, taÄu bez sirds siltuma, auksti, bez mÄ«lestÄ«bas pilnÄm rÅ«pÄm.
Ir taisnÄ«ba, ka reizÄm, kad esam atvÄruÅ”ies citiem, tas mums ir bijis ļoti sÄpÄ«gi. TÄpat ir taisnÄ«ba, ka Ŕī laikmeta politiskajÄs realitÄtÄs mums atmiÅÄ vÄl sÄpÄ«gi svaigas palikuÅ”as tautu sadursmes nesenajÄ vÄsturÄ. Un te Marija mums ²¹³Ł°ģ±ōÄåĀį²¹²õ kÄ sieviete, kas ir atvÄrta piedoÅ”anai, viÅa rÄda gatavÄ«bu nolikt malÄ ieļaunojumus un neuzticÄÅ”anos; viÅa atsakÄs no apsÅ«dzÄ«bÄm par to, kÄ ābÅ«tu varÄjis bÅ«tā, ja viÅas DÄla draugi, ja viÅas tautas priesteri vai arÄ«, ja pie varas esoÅ”ie bÅ«tu izturÄjuÅ”ies citÄdi. ViÅa neļauj sevi uzvarÄt frustrÄcijai vai bezspÄcÄ«bai. Marija tic JÄzum un pieÅem mÄcekli, jo attiecÄ«bas, kas mÅ«s dziedina un atbrÄ«vo, ir tÄs, kas mÅ«s arÄ« atver uz satikÅ”anos un brÄlÄ«bu, jo ļauj mums otrÄ atklÄt paÅ”a Dieva klÄtbÅ«tni (sal. Evangelii gaudium,92). BÄ«skaps SloskÄns, kurÅ” atdusas Å”eit, pÄc tam, kad bija ticis arestÄts un izsÅ«tÄ«ts, rakstÄ«ja saviem vecÄkiem: āEs no sirds lÅ«dzu jÅ«s, neļaujiet jÅ«su sirdÄ«s iezagties atriebÄ«bas vai rÅ«gtuma jÅ«tÄm! (..) Tad mÄs vairs nebÅ«sim Ä«sti kristieÅ”i, bet gan fanÄtiÄ·i.ā LaikmetÄ, kad Ŕķiet atgriežas tÄdas mentalitÄtes, kuras mÅ«s aicina neuzticÄties citiem, kuras ar statistikas datiem grib mums pierÄdÄ«t, ka mums klÄtos labÄk un bÅ«tu droÅ”Äk, ja mÄs bÅ«tu tikai paÅ”i vien, Marija un Å”o zemju mÄcekļi aicina mÅ«s pieÅemt otru un no jauna uzticÄties brÄļiem, universÄlajai brÄlÄ«bai.
°Õ²¹Ä³Ü Marija rÄda sevi arÄ« kÄ sieviete, kas ļauj uzÅemt sevi paÅ”u, kas pazemÄ«gi pieÅem, ka kļūst par mÄcekļa dzÄ«ves daļu. Tais kÄzÄs, kurÄs bija pietrÅ«cis vÄ«na, un tÄpÄc tÄs riskÄja bÅ«t gan bagÄtas rituÄliem, bet ne ar mÄ«lestÄ«bu un prieku, tÄ bija viÅa, kas teica, ka jÄdara tas, ko JÄzus viÅiem liks. (sal. JÅ 2, 5) Tagad, kÄ paklausÄ«ga mÄcekle, viÅa ļauj sevi uzÅemt, viÅa pÄrceļas un piemÄrojas tÄ dzÄ«ves ritmam, kurÅ” ir jaunÄks par viÅu. Tas vienmÄr traucÄ harmonijai, kad esam atŔķirÄ«gi, kad gadi, dzÄ«vesstÄsti un apstÄkļi liek mums just, domÄt un rÄ«koties pirmajÄ acu uzmetienÄ Å”Ä·ietami pretÄji. Bet, kad ar ticÄ«bu ieklausÄmies rÄ«kojumÄ pieÅemt citus un tikt pieÅemtiem, kļūst iespÄjams veidot vienÄ«bu dažÄdÄ«bÄ, jo tad atŔķirÄ«bas mÅ«s nekavÄ un neŔķeļ, tad kļūstam spÄjÄ«gi skatÄ«ties tÄlÄk par tÄm, redzÄt citus viÅu dziļÄkajÄ cieÅÄ ā kÄ tÄ paÅ”a TÄva bÄrnus. (sal. Evangelii gaudium, 228)
Å ajÄ, tÄpat kÄ katrÄ EuharistijÄ, pieminÄsim to dienu GolgÄtas kalnÄ. Krusta pakÄjÄ Marija mums atgÄdina prieku, jo esam atzÄ«ti kÄ viÅas bÄrni, un viÅas DÄls JÄzus aicina mÅ«s Åemt Mariju pie sevis un dot viÅai cienÄ«gu vietu mÅ«su dzÄ«vÄ. ViÅa vÄlas dot mums savu drosmi, lai mÄs stÄvÄtu stingri un noturÄ«gi; savu ±č²¹³ś±š³¾Ä«²ś³Ü, kas ļauj Åemt vÄrÄ katra vÄstures brīža koordinÄtes. ViÅa liek atskanÄt savai balsij, lai Å”ajÄ viÅas sanktuÄrijÄ mÄs visi apÅemtos pieÅemt cits citu bez diskriminÄcijas un lai LatvijÄ visi uzzinÄtu, ka vÄlamies dot priekÅ”roku nabadzÄ«gajiem, piecelt tos, kas pakrituÅ”i un pieÅemt citus tÄdus, kÄdus tos sastopam, tÄdus, kÄdi tie ir.
PÄvesta pateicÄ«ba SvÄtÄs Mises noslÄgumÄ
DÄrgie brÄļi un mÄsas!
Å o svinÄ«bu noslÄgumÄ vÄlos pateikties JÅ«su bÄ«skapam par man veltÄ«tajiem vÄrdiem. TÄpat vÄlos izteikt savu paldies visiem tiem, kuri dažÄdos veidos ir snieguÅ”i savu ieguldÄ«jumu Ŕīs vizÄ«tes sagatavoÅ”anÄ. Un it seviŔķi izsaku dziļu pateicÄ«bu par uzÅemÅ”anu Latvijas Republikas prezidentam un valsts autoritÄtÄm.
