Miera izgl墨t墨ba kara laik膩
Silvija Krivte啪a 鈥� Vatik膩ns
It膩lijas Caritas un It膩lijas B墨skapu konferences Soci膩lo jaut膩jumu un darba noda募as r墨kotaj膩 pas膩kum膩 piedal墨j膩s b墨skapi, priesteri un pastor膩lie darbinieki no da啪膩d膩m Apen墨nu pussalas diec膿z膿m. Semin膩rs bija konkr膿ta atbilde uz p膩vesta Leona XIV aicin膩jumu, ko vi艈拧 izteica 拧墨 gada 17. j奴nij膩. Sv膿tais t膿vs mudin膩ja b墨skapus veicin膩t nevardarb墨bas izgl墨t墨bas un viesm墨l墨bas projektus, kas bailes p膩rv膿rstu par iemeslu satikties.
Gala dokument膩 organizatori uzsver, ka miers nav dro拧墨bas sinon墨ms, ja ar dro拧墨bu saprot konfliktu militariz膩ciju un bru艈o拧an膩s sacens墨bu. Pa拧laik pasaul膿 notiek 56 kari. "Kar拧 ir konflikta patolo模ija, politikas sabrukums: tas neko neatrisina, bet ir v膿rsts tikai uz varas mai艈u, uz otra izn墨cin膩拧anu," teikts pazi艈ojum膩.
It膩lijas Caritas direktors Marko Pand啪elio ierosina "s膩kt ar v膩rdiem un to noz墨mi", atg膩dinot, ka "miers balst膩s uz paties墨bas, taisn墨guma, m墨lest墨bas un br墨v墨bas pamatiem". T膩p膿c vispirms ir nepiecie拧ams "atbru艈ot v膩rdus un izgl墨toties, lai saprastu m奴su laikmeta sare啪模墨to situ膩ciju". M膿s nevaram palikt vienaldz墨gi, jo v膿sture ir ar墨 m奴su mazo l膿mumu sekas. "Ir pien膩cis laiks 膿tiskai, drosm墨gai izv膿lei", saka priesteris Pand啪elio. Pasaule tiek veidota "no apak拧as", t膩p膿c semin膩ra dal墨bnieki atbalst墨ja ideju par Miera ministrijas izveidi, jo, k膩 teica p膩vests Leons XIV - "ja v膿lies mieru, veido miera instit奴cijas".
Savuk膩rt It膩lijas b墨skapu konferences Soci膩lo jaut膩jumu un darba noda募as direktors Bruno Bi艈jami uzsv膿ra, ka "Bazn墨cas uzdevums ir audzin膩t sirdsapzi艈u, kas sp膿j atmaskot netaisn墨bu un veicin膩t izl墨guma procesus". Audzin膩拧ana miera gar膩 拧odien noz墨m膿 "pretoties vienveid墨bai", vi艈拧 nor膩d墨ja.
Taisn墨ga kara nav. It膩lijas konstit奴cija noraida karu k膩 konfliktu risin膩拧anas l墨dzekli. Pilsonisk膩 sabiedr墨ba un jo 墨pa拧i kristie拧i ir aicin膩ti 墨stenot "dz墨vus un iek募aujo拧us" miera veido拧anas procesus: pie 拧膩da secin膩juma non膩ca semin膩ra "Miera izgl墨t墨ba kara laik膩" dal墨bnieki.
