杏MAP导航

Inese 艩teinerte - Vatik膩ns

 艩ogad l奴g拧anas bija sar墨kotas Seulas Jondonas prezbiteri膩艈u bazn墨c膩. 艩is gads ir 墨pa拧s ar to, ka aprit 80 gadi, kop拧 Koreja ir atbr墨vojusies no jap膩艈u kundz墨bas un 75 gadi kop拧 Korejas kara s膩kuma.

1945. gada 15. august膩 tika pasludin膩ta nacion膩l膩 neatkar墨ba un padz墨ts invazors. Jap膩艈u koloni膩lais re啪墨ms Korejas pussal膩 s膩k膩s 1910. gad膩, to raksturoja bargas represijas un piespiedu asimil膩cija. 莫pa拧us upurus nesa t膩 d膿v膿t膩s 鈥渕ierin膩juma sievietes鈥�. Tom膿r, 拧aj膩 laik膩 Korejas zieme募us un dienvidus vienoja cer墨ba par br墨vu n膩ciju. 

艩墨s j奴tas korejie拧os glab膩jas joproj膩m un attiec墨bas ar Jap膩nu t膩s sare啪模墨 ne tikai agres墨vi noska艈otajai Zieme募korejai, bet ar墨 Dienvidkorejai. Savuk膩rt, 75 gadi kop拧 kara s膩kuma Korej膩, atsauc atmi艈膩 pussalas sadal墨拧anos 2 da募膩s. 3 kara gadi, miljoniem miru拧o un joproj膩m valdo拧ais nemiers. Konflikts nosl膿dz膩s 1953. gad膩 ar pamiera parakst墨拧anu. Ta膷u, kop拧 t膩 laika spriedze turpina apdraud膿t re模ionu un 模eopolitisko l墨dzsvaru vis膩 pasaul膿.

L奴g拧anu dien膩 par Korejas pussalas apvieno拧anos, Dienvidkorejas b墨skapi ir izdevu拧i v膿st墨jumu, kur膩 aicina dz墨vot 鈥渒op膿j膩 nam膩鈥� un 鈥渁tbr墨voties no 拧姆eltniec墨bas, kas rada s膩pes l墨dz pat 拧ai dienai鈥�. Korejas B墨skapu konference ir gatava atbalst墨t apmai艈u ar zieme募iem, kas b奴tu balst墨ta uz savstarp膿ju sadarb墨bu. Izskan aicin膩jums l奴gties, lai Dieva 啪膿last墨ba izdzied膿 拧姆ir拧an膩s s膩pes.

 鈥淧膿c 35 cie拧anu gadiem, kas tika pieredz膿ti jap膩艈u koloni膩l膩 re啪墨ma laik膩,鈥� teikts v膿st墨jum膩, 鈥渕奴su n膩cija beidzot sasniedza br墨v墨bu, pateicoties Dievi拧姆ajai Apredz墨bai un Vissv膿t膩k膩s Jaunavas Marijas aizbildniec墨bai. Diem啪膿l, prieks par atbr墨vo拧anos nebija ilgs un sadal墨拧ana, kas sekoja p膿c tam, turpina rad墨t s膩pes l墨dz pat 拧ai dienai鈥�. B墨skapi nor膩da, ka Bazn墨ca ir aicin膩ta str膩d膩t, lai 鈥渘膩kamaj膩m paaudz膿m nodro拧in膩tu miera valst墨bu鈥�, t膩du mieru, kas nerodas no 鈥渙tra pak募au拧anas ar iero膷iem un ar milit膩ro sp膿ku neuztic墨bas un naida gaisotn膿鈥�.

Neatkar墨ba un apzi艈a par miera nepiecie拧am墨bu ir faktori, kurus izce募 Korejas krist墨g膩s konfesijas, lai veicin膩tu atkalapvieno拧anos, kas vienm膿r tiek defin膿ta nevis k膩 opcija, bet gan m膿r姆is. Daudz 拧aj膩 zi艈膩 ir dar墨jusi Katolisk膩 Bazn墨ca Dienvidkorej膩. S膩kot ar speci膩l膩s B墨skapu komisijas izveido拧anu 1995. gad膩, nemit墨giem pal墨dz墨bas s奴t墨jumiem uz Zieme募koreju, l墨dz Nacion膩l膩s Izl墨g拧anas Jubilejai 膶un膷on膩 2000. gad膩.

艩墨 gada apr墨l墨 Dienvidkorejas b墨skapu deleg膩cija dev膩s sv膿tce募ojum膩 uz Kijodonas salu Ganghvas  kom奴n膩, kas atrodas uz robe啪as ar Zieme募koreju, lai l奴gtos par mieru un izl墨g拧anu. Vi艈iem rad膩s iesp膿ja sarun膩ties ar pirmo izkais墨to 募au啪u paaudzi. 2026. gad膩 aprit膿s 40 gadi, kop拧 Glion膩, 艩veic膿, tika svin膿ta pirm膩 kop墨g膩 Euharistija starp Zieme募korejas un Dienvdkorejas Bazn墨cu.

 鈥淕adsimtiem ilgi Korejas zieme募i un dienvidi ir bijusi viena zeme, viena n膩cija un viena kult奴ra,鈥� intervij膩 zi艈u a模ent奴rai 鈥淔ides鈥� apliecin膩ja Seulas arhib墨skaps, Phenjanas apustuliskais administrators un Izl墨g拧anas komitejas prezidents 膶uns Sons Taiks. 鈥淟ai p膩rvar膿tu konfliktus un 拧姆el拧anos,鈥� vi艈拧 piebilda, 鈥渧ispirms ir j膩sniedz roka, k膩 to ir teicis J膿zus: 鈥淒odiet j奴s vi艈iem 膿st鈥�. Arhib墨skaps ar gandar墨jumu izc膿la nelielos, ta膷u simboliskos politiskos l膿mumus, proti, Dienvidkoreja ir atc膿lusi ierobe啪ojumus priv膩taj膩m attiec墨b膩m ar Zieme募korejas pilso艈iem un izsl膿gusi propagandas ska募ru艈us pie savas robe啪as. Ar墨 Zieme募koreja ir izbeigusi p膩rraid墨t trok拧艈us pie robe啪as ar dienvidiem.

At拧姆ir墨b膩 no 模eopolitiskajiem sp膿l膿t膩jiem, kuru interes膿s ir dal墨ta Korejas pussala, viet膿j膩s Bazn墨cas uzst膩j uz to, lai probl膿mu risin膩jums tiktu pan膩kts caur izl墨g拧anu un apvieno拧anos.