MAP

Antonio Gaudi Antonio Gaudi  

Antonio Gaudi – ekscentriskais ģēnijs ceļā uz beatifikāciju

Ir pagājuši 99 gadi kopš slavenā jūgendstila perioda katalāņu arhitekta Antonio Gaudi nāves. Viņa lielākais darbs ir joprojām nepabeigtā Sagrada Familia svētnīca Barselonā, un pats Gaudi, franciskāņu terciārs, kurš ir pāris soļu attālumā no beatifikācijas. Šā gada 14. aprīlī pāvests Francisks pasludināja Antonio Gaudi par Godināmo Dieva kalpu, apstiprinot dekrētu par viņa tikumu varonību.

Karols Darmorošs

Vai ekscentriskā ģēnija, kas pazīstams kā Dieva arhitekts, vārds tiks ierakstīts svēto sarakstā? Laikraksta "Catholic Herald" vietne piedāvā atbildes un šaubas. Antoni Gaudi, kurš nomira pirms 99 gadiem, bija izcila personība – ne tikai savu arhitektūras vīziju, bet arī garīgā dziļuma dēļ. Savos darbos viņš apvienoja misticismu ar bezkompromisa oriģinalitāti. Viņa ēku interjeri atgādina mežus, akmens "kūst" vai "viļņojas", un taisnas līnijas praktiski neeksistē. "Viņa ēkas, šķiet, top kā cukura un skudru pūžņu kaudzes," rakstīja arhitektūras vēsturnieks Nikolauss Pevsners.

Antonio Gaudi dziļi ticēja, ka daba ir Dieva atklāsme. Viņš apmeklēja Maljorkas kalnus un alas, meklējot garīgu iedvesmu, ko pēc tam pārnesa akmenī. Tajā pašā laikā viņš neslēpa, ka viņam ne pārāk patīk gotikas stils, raksturojot šī stila katedrāles kā "invalīdus, kas jāatbalsta ar kruķiem".

Lai gan Antonio Gaudi nebija garīdznieks, tomēr viņa dzīve pēdējos gados atgādināja askēta dzīvi. Viņš ēda pieticīgi – dažas salātu lapas iemērktas pienā – un Lielā gavēņa laikā ievēroja tik bargus gavēņus, ka iejaucās pats bīskaps. Tēvs Ignasio Segarra no Opus Dei 1992. gadā izteicās, ka Gaudi būtu jāpasludina par svēto. Šai kopienai viņa attieksme – apvienot profesionālo darbu ar tiekšanos pēc svētuma – ir skaists paraugs.

Tomēr Antonio Gaudi raksturs reizēm bija grūti izturams – viņš pats savas dzīves beigās atzina, ka bieži nespēj savaldīt dusmas, jo "redz skaidrāk nekā citi". Viņa temperamentu iemūžināja gleznotājs Huans Llimons. Starp Antonio piedēvētajiem brīnumiem ir daudzu japāņu un korejiešu pievēršanās ticībai pēc Sagrada Familia svētnīcas apmeklējuma un fakts, ka 143 celtniecības gadu laikā nav notikuši nopietni negadījumi. Taču beatifikācija varētu izgaismot strīdus ap pašu baziliku, tostarp plānus uzbūvēt grandiozas kāpnes, kas ietekmētu 1000 iedzīvotāju dzīvi.

Iespējams, ka patiesā Gaudi garīguma liecība neslēpjas Sagrada grandiozajos torņos, bet gan pieticīgākos darbos, piemēram, 1885. gada Bokabellas altārgleznā, kas cirsta no sarkankoka un dekorēta ar augu motīviem un svētajiem. Kā atzīmē laikraksts "Catholic Herald", tieši šādi darbi — klusi, pazemīgi, un tajā pašā laikā intensīvi garīgi — vispilnīgāk atklāj viņa iekšējo spēku.

Tulkoja Silvija Krivteža

08 jūlijs 2025, 10:17